Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programma

Nobeigums. Sākums "LV" Nr. 336/338., 27.09.2000., "LV" Nr. 341/343., 29.09.2000.,

"LV" Nr. 345/346., 04.10.2000., "LV" Nr. 350/352., 06.10.2000., "LV" Nr.355/357, 11.10.2000.

28. Netradicionālo nozaru attīstība

Situācijas apraksts

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare, lai gan tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir neliels (1998. gadā - 4.5% ). Lauksaimniecībā šobrīd ir nodarbināti 16,6% darbaspējīgo iedzīvotāju. Ir paredzams, ka palielinoties ražošanas efektivitātei, nodarbināto skaits lauksaimniecībā samazināsies. Pašlaik lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos veicina arī sarežģītā ekonomiskā situācija lauksaimniecībā un nesakārtotās tirgus attiecības.

Jaunas nodarbinātības iespējas un arī papildu ienākumus dod netradicionālās lauksaimniecības nozares. Daudzas ieinteresētu cilvēku grupas uzsākušas darbu pie dīķsaimniecību veidošanas, ārstniecības augu, lielogu dzērveņu, melleņu, sēņu, paipalu, pērļuvistiņu, fazānu, tītaru, savvaļas dzīvnieku, aitu un kazu audzēšanas, biškopības u.c. Šāda lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana veicina īpašu produktu ražošanu, kuriem ir iespējams radīt augstu pievienoto vērtību. Arvien vairāk lauku saimniecības nodarbojas ar lauku tūrismu, amatniecību un citu nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību.

Netradicionālo nozaru attīstība lielā mērā ir atkarīga no netradicionālo nozaru organizāciju iniciatīvas. Lai veidotu nozares attīstības politiku, piedalītos jaunu likumdošanas aktu izstrādē, projektu realizēšanā un ražošanas problēmu risināšanā netradicionālo nozaru organizācijas iesaistās ZM darba grupās, kā arī veic darbu informatīvo materiālu sagatavošanā, zemnieku izglītošanā, ražošanas darba organizēšanā. Kaut arī tiek organizēti kursi un semināri, sniegtas konsultācijas, tomēr ir nepietiekams daudzums pasākumu, kuri veltīti zemnieku informēšanai un izglītošanai. Netradicionālo nozaru organizācijas veicina savu biedru kooperāciju, piem., sēņu audzētāji apgādā viens otru ar substrātu un pavairojamo materiālu, līdzīgi darbojas citas organizācijas. Lai arī šķiet, ka netradicionālie nodarbošanās veidi ir ienesīgi, tomēr bieži vien nepieciešams ieguldīt lielus kapitālieguldījumus, piem., dzērveņu purva 1ha iekārtošana maksā aptuveni Ls 15 000. Atsevišķām kultūrām, līdz brīdim kad tiek ražota produkcija realizācijai, ir jāgaida vairākus gadus.

Problēmas, kas kavē netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstību Latvijā:

• nav pieejami lēti ilgtermiņa kredītresursi;

• nepietiekams informācijas nodrošinājums par nozares attīstības iespējām;

• nepietiekama lauksaimnieku aktivitāte;

• neattīstīts izglītības un konsultāciju tīkls;

• trūkst pētījumu un statistikas datu;

• ierobežotas atbalsta iespējas;

Pasākumi 2001. gadā

Lai veicinātu lauksaimniecības un lauku dažādošanu, netradicionālo lauksaimniecības nozaru atbalstam 2001. gadā ir paredzēti šādi pasākumi:

• Plānots sabiedriskais līdzfinansējums no SAPARD Lauku attīstības plāna pasākuma "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākuma avotus" Ls 940 822.

• Plānots sabiedriskais līdzfinansējums no SAPARD Lauku attīstības plāna pasākuma "Apmācības pilnveidošana" Ls 737 902, kas ietvers arī apmācības un netradicionālās lauksaimniecības veicināšanai.

Pamatuzdevumi nākošiem 3 gadiem:

• ar SAPARD finansējumu atbalstīt netradicionālo nozaru ražošanas attīstību

• zinātnisko pētījumu un izglītības atbalsts.

V nodaļa

Nākotnē risināmie jautājumi

Saskaņojot Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programmu ar lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi, tika izvirzīti daudzi problēmu jautājumi, kuri joprojām paliek neatrisināti, un kuru risināšanā ir nepieciešama citu ministriju līdzdalība un turpmākā diskusija:

• pārtikas rūpniecības nozare būtu jāpārņem Zemkopības ministrijai, līdz ar to nepieciešams nodrošināt papildus štata vietas un finansējumu;

• saskaņā ar Lauksaimniecības likumu subsīdijas ir paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanas mērķiem, līdz ar to tādiem pasākumiem kā zivsaimniecība, lauku ekonomikas dažādošana, vides attīstība, kā arī SAPARD līdzfinansējums nelauksaimnieciskajiem pasākumiem būtu jānodrošina no cita finansu avota. Tādēļ jādomā par citiem papildus finansu resursiem, kas ir virs Lauksaimniecības likumā paredzētajiem trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem;

• Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras zaudējumu segšanai nedrīkst izmantot subsīdiju līdzekļus;

• pēc ES prasībām Latvijā ir nepieciešams augsta un zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmums. Tā celtniecības kopējās izmaksas sastāda Ls 7-10 miljoni, t.sk. 3 atkritumu savākšanas centri, uzņēmuma celtniecība, iekārtas, transporta līdzekļi. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt investīcijas šādam projektam;

• vispārējos subsīdiju saņēmēju noteikumos ir jāparedz, ka tiesības uz subsīdijām ir tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri savu saražoto produkciju realizē legāliem uzņēmumiem (nodokļu maksātājiem).

Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programmas sagatavošanā piedalījās:

• Zemkopības ministrija

Atbildīgā par Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programmu - G.Uzuliņa

Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departaments:

V. Ķuze, A. Zunde, R. Lerhe, Z. Ķikāns, I. Mežiniece, K. Simanoviča.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departaments:

Z. Bērziņa, J. Sietiņsons, I. Ozoliņa, N. Lapiņa, A. Vējkrīgere, D. Rungulis, J.Vilnis, G. Melkins, I. Jēkabsone, I. Šteinberga.

Veterinārais un pārtikas departaments:

Z. Šmite, I. Bernere, Ģ.Kalniņš.

Lauku attīstības departaments:

Ņ. Rakstiņa, A. Žeikars, I. Āboliņš, L. Drozdovska, I. Slokenberga.

Budžeta un finansu departaments:

D. Lapsa, J. Šnore.

• Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

A. Miglavs, L. Dambiņa.

Programmas publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets":