Bezpeļņas organizācijas valsts akc iju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcija

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.39 izraksts

Rīgā 2000.gada 22.augustā

40.§

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcija

Apspriešanā piedalījās: A.Gorbunovs, A.Virtmanis, M.Segliņš, A.Bērziņš

Nolēma:

Akceptēt iesniegto precizēto Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcijas projektu.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Saturā

Kopsavilkums

1. Koncepcijas priekšmets

2. VITA pakalpojumi

3. VITA pakalpojumu klienti

4. Informācijas pārraides drošība

5. Valsts nozīmes datu pārraides tīkla funkcijas

6. Valdības speciālo elektrosakaru tīkls

7. Specifiski informācijas pakalpojumi

8. Komunikāciju tīkls

9. Rezerves tīkls krīzes situācijām

10. VITA darbības ekonomiskais modelis

11. VITA pārvalde un struktūra

Kopsavilkums

Koncepcijas saturs

Augstas kvalitātes telekomunikāciju un informācijas pakalpojumi valsts funkcionēšanai kā parastos apstākļos, tā arī krīzes situācijās nepieciešami Latvijas valsts nacionālajās un jebkura tās iedzīvotāja interesēs. Koncepcijas priekšmets ir valsts stratēģija informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai visu līmeņu valsts institūcijām, saskaņā ar Nacionālajā programmā Informātika izstrādāto valsts kopējo informatizācijas politiku.

Garantētam pakalpojumu nodrošinājumam centrālās funkcijas nedrīkst nodot privātam operatoram, tās jāpilda valsts institūcijai - Valsts informācijas tīkla aģentūrai (VITA). Koncepcijas pamatā ir tēze par VITA pārveidošanu atbilstoši valsts vajadzībām ar mērķi nodrošināt visus valstij nepieciešamos telekomunikāciju un informācijas pakalpojumus.

Koncepcija paredzēta laika periodam no 1999. līdz 2003. gadam.

VITA galvenās funkcijas:

Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) izveide un uzturēšana

Nepieciešamā trafika nodrošināšanai un optimāla komunikāciju (maģistrālā un piekļuves) tīkla izveidošanai jāizstrādā vispusīgs un detalizēts tīkla tehniski-ekonomiskais projekts, kurā jāparedz izmantot VITA īpašumā esošos sakaru kanālus un/vai no citiem operatoriem īrētos kanālus. Valsts interesēs ir prioritāri nepieciešams liberalizēt vietējo īrēto līniju tirgu. Virtuālo datu pārraides kanālu administrēšanai ( Frame Relay pakalpojumi) funkcionālu, tehnoloģisku un vadības apsvērumu dēļ jābūt VITA funkcijai.

Pārraidāmās informācijas drošības garantijai efektīvākais līdzeklis ir klienta ziņojumu kriptēšana (šifrēšana un ciparparaksts) dažādās sarežģītības pakāpēs. Nepieciešamos drošības pasākumus informācijas pārraidei realizē VITA un klients.

Rezerves sakaru tīkla izveide un darbība krīzes situācijās

VITAI jānodrošina rezerves sakaru tīkls valdības iestādēm tā izmantošanai krīzes situācijās. Jāizstrādā tīkla projekts, ievērojot nepieciešamās drošības, tehnoloģiskās, informatīvās, finansiālās u.c. prasības, kā arī pamatojot izmantojamo tehnoloģiju izvēli.

Runas, datu un attēlu pārraide

Izmantojot tehnoloģiju konverģences piedāvātās iespējas VITAI jānodrošina klientiem savstarpēju runas, datu, attēlu pārraidi kā vienotu atvērtu klienta definētu pakalpojumu kopu. Jāizstrādā detalizēts valdības speciālo elektrosakaru tīkla tehniski-ekonomiskais projekts.

Starpnozaru informātikas projektu vadība un koordinācija

VITA jāizveido kā optimāla (valsts, saimnieciska, bezpeļņas) institūcija kompleksu valsts starpnozaru informātikas projektu vadībai un koordinācijai, kā arī valsts deleģētu un valsts institūcijām neraksturīgu funkciju izpildei. Mazā valstī nav pamata veidot citas paralēlas valsts informātikas un telekomunikāciju institūcijas līdzīgu uzdevumu izpildei.

VITA klienti

VITA piedāvāto informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klienti var būt visas valsts/pašvaldību iestādes/organizācijas/institūcijas, kas tiek finansētas no valsts/pašvaldību budžeta un/vai kurām ir deleģētas atsevišķas valsts funkcijas. Nav pieļaujams uzlikt par pienākumu izmantot tieši un tikai VITA pakalpojumus, ja arī citi operatori var nodrošināt klienta prasības.

Valsts iestādēm VITA sniedz kā plaši pieejamus informācijas un telekomunikāciju pakalpojumus, tā arī ekskluzīvus, speciālus un augsti intelektuālus pakalpojumus. Radot pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību, VITA var izmantot citu, tai skaitā privāto operatoru pakalpojumus. Ņemot vērā VITA pakalpojumu nozīmību valstij, būtiska nozīme ir pakalpojumu kvalitātes definēšanai un kontrolei.

Megasistēmas funkcionēšanai Valsts nozīmes datu pārraides tīklam (VNDPT) jānodrošina kā informācijas sistēmu (IS) centrālo datu bāzu saslēgums ar teritoriālajām nodaļām un attālinātajiem datu ievada punktiem, tā arī informācijas apmaiņu starp dažādām IS. Jāizstrādā detalizēts VNDPT projekts, ietverot tīkla attīstības juridiskos, informatīvos, tehnoloģiskos, drošības un ekonomiskos aspektus.

VITA ekonomiskie un organizatoriskie jautājumi

VITAI jādarbojas brīvas konkurences apstākļos, taču dažādu VITA pakalpojumu apmaksai var tikt lietotas dažādas metodes. Valsts var piedalīties tiešā VITA finansēšanā, izdarot valsts pasūtījumu par specifiskiem pakalpojumiem vai projektiem, un finansējot noteiktus investīciju projektus. Jāizstrādā detalizēts VITA uzņēmējdarbības plāns pieciem gadiem.

Jāturpina iesāktā VITA pārvaldes institūciju (akcionāru pilnsapulce, valde) un ģenerāldirektora darbības optimizācija, katram no tiem stingri jāizpilda statūtos noteiktās funkcijas. Jāizveido ekspertu padome. Plašāk jāizvērš privāto firmu piesaiste konkursa kārtībā dažādu darbu veikšanai.

1. Koncepcijas priekšmets

1.1.  Valsts pārvaldes darbībai un valsts funkcionēšanai kopumā kā parastos apstākļos, tā īpaši ārkārtējās un krīzes situācijās paaugstinātas kvalitātes, drošuma un informācijas aizsardzības telekomunikāciju un informācijas pakalpojumi nepieciešami ne tikai valsts institūciju, bet arī jebkura valsts iedzīvotāja interesēs. Ikvienai katrreizējai situācijai adekvāta visu valsts iestāžu darbība ir nepieciešama visai sabiedrībai. Pielīdzinot valsts institūcijas parastajiem klientiem (privātām vai juridiskām personām), valsts potenciāli var nonākt strupceļā: tās funkcionēšanai, īpaši izejai no krīzes situācijas, garantēti nepieciešama informācija un sakari, bet to var nebūt.

1.2.  Eiropas Savienības valstu prakse rāda, ka analogu funkciju izpilde tiek nodota valsts institūciju pārziņā. Tā, piem., Francijā par vienoto koncepciju atbild Nacionālās aizsardzības ģenerālsekretariāts (Secrētariat gēnēral de la Defense nationale), bet par tās izpildi - Telekomunikāciju ministrijas sastāvā esošais Telekomunikāciju dienests. Beļģijā valdības telekomunikācijas kontrolē Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošs departaments. Arī Lietuvā viena no Valsts Drošības departamenta pamatfunkcijām ir nodrošināt drošas valdības komunikācijas.

1.3.  Latvijā pašlaik vienīgais publisko telekomunikāciju pakalpojumu operators Lattelekom 49% apjomā ir ārvalstu īpašums. Šī daļa pieaugs pēc valsts daļas privatizēšanas, valsts zaudēs kontroli pār šo uzņēmumu. Tā varēs ietekmēt Lattelekom tikai ar vispārējiem licences noteikumiem, kas nenodrošina operatīvu vadību. Lattelekom nākotnes piederība un attīstība ir grūti prognozējama, pat šodien ir vērojamas zināmas konkurences tendences starp Latviju un lielākās Lattelekom daļas īpašnieku Somiju (projekts Ziemeļu dimensija ).

1.4.  Analogi citām valstīm arī Latvijas valsts nacionālo interešu dēļ centrālās funkcijas valsts pārvaldes institūciju nodrošinājumam ar informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem jāpilda valsts institūcijai. Tieši šādas funkcijas izpildei  1997. gada sākumā valsts iestāde Valsts vienotais informātikas un sakaru centrs (VVISC) atbilstoši likumiem Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās un Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās tika pārveidots par Bezpeļņas organizāciju Valsts akciju sabiedrību Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA).

1.5.  Pa VITA balss/datu pārraides tīkliem tiek pārraidīta informācija, kuru normatīvie dokumenti klasificē kā valsts noslēpumu. Ņemot vērā valsts ekskluzīvās tiesības uz valsts noslēpuma objektiem, valsts pienākums ir to aizsardzība. Šīs funkcijas nodošana privātu firmu pārziņā ir nepieļaujama, jo tādā gadījumā praktiski nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamos informācijas aizsardzības pasākumus, ko nosaka likums Par valsts noslēpumu , MK 1997. gada Noteikumi Nr. 225 Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi un Nr. 226 Valsts noslēpuma objektu saraksts , kā arī citi valsts drošības intereses aizsargājoši normatīvie akti. Izejot no tā, valsts drošības interesēs nav pieļaujama VITA privatizācija, tā jāatstāj valsts kontrolē.

Šādu nostāju vairākkārt ir paudusi Nacionālās drošība padome un Satversmes aizsardzības birojs. 6. Saeimas Nacionālās drošības komisija 1996. gadā nolēma: lai panāktu efektīvu Valsts vienotā informātikas un sakaru centra darbību valsts interesēs, ir jānodrošina centra autonoma funkcionēšana un neatkarība no privātstruktūrām. Arī MK 1998. gadā izveidotā Krīzes situāciju kontroles ekspertu komisija atzinusi, ka VITA nav privatizējama. Pašreizējā brīdī galvenā uzmanība ir jāpievērš VITA stabilas funkcionālās darbības uzsākšanai un nodrošināšanai.

1.6.  VITA darbības galvenais uzdevums, kas noteikts tās statūtos, ir īstenot valsts politiku valsts vienotās informatīvās sistēmas un specializēto elektrosakaru sistēmas izveidē un ekspluatācijā. Šī valsts politika informācijas sistēmu attīstībā ir Nacionālās programmas Informātika , kas akceptēta MK 1999. gada 30. marta sēdē, sastāvdaļa, tās realizācijai jānotiek Satiksmes ministrijas Informātikas un Sakaru departamentu vadībā.

Saskaņā ar minēto, šīs koncepcijas priekšmets ir valsts stratēģija kvalitatīvu mūsdienīgu informācijas pakalpojumu (informācijas iegūšana, apstrāde un piegāde klientam) un telekomunikāciju pakalpojumu (informācijas pārraide un maršrutizācija) nodrošināšanai visu līmeņu valsts institūcijām. Koncepcija definē šādu pakalpojumu sniegšanas stratēģiju, saskaņā ar Nacionālajā programmā Informātika izstrādāto valsts kopējo informatizācijas politiku.

1.7.  No minētā uzdevuma izriet arī būtiska VITA funkciju izmaiņa, tradicionālo pakalpojumu spektru papildina principiāli jauni informācijas pakalpojumi:

- straujš datu pārraides pakalpojumu pieaugums, kas nebija raksturīgs šim uzņēmumam agrāk; Valsts nozīmes datu pārraides tīkls pēc būtības ir jauns projekts, kas nav tikai evolucionāras uzņēmuma attīstības rezultāts;

- informācijas sabiedrības veidošanas programma paredz pilnīgi jaunu specifisku valsts funkciju un informācijas pakalpojumu realizāciju, kuri jau pašreiz jāuzņemas VITA; agrāk šādi uzdevumi Latvijā nebija aktuāli.

Iepriekšējās VITA funkcijas ne kvantitatīvi, ne kvalitatīvi nav salīdzināmas ar risināmajiem uzdevumiem, līdz ar to VITA turpmākās darbības koncepcija ir veidota kā pilnīgi jauns projekts, izejot pirmkārt no valstij nepieciešamo uzdevumu izpildes. Tieši no šāda viedokļa koncepcijā tiek izvirzīti, detalizēti un kvalitatīvi raksturoti sasniedzamie mērķi un izpildāmie uzdevumi, kā arī konceptuāli parādītas dažādas iespējamās realizācijas iespējas.

Koncepcija ir izstrādāta izejot no valsts vajadzībām, daudzas no tām VITA šodien nav spējīga apmierināt. Koncepcijas pamatā ir tēze par VITA pārveidošanu atbilstoši valsts vajadzībām (nevis to vajadzību un funkciju atlasi, kuras VITA šodien spēj izpildīt).

1.8.  Tālākai koncepcijas realizācijai jāveic nepieciešamā pirmsprojekta izpēte, jāizstrādā virkne tehniski-ekonomisko projektu, jānovērtē dažādo projektu stiprās un vājās puses, nepieciešamās izmaksas. Tam nolūkam nepieciešams veikt vispusīgu uzņēmuma inventarizāciju. Taču krasā uzdevumu un darbu apjoma pārorientācija ir sakritusi ar VITA pārveidošanu no iestādes par uzņēmumu, kas prasa izmainīt visu VITA darba stilu un kultūru, vadības un klientu apkalpošanas principus, grāmatvedības uzskaites un atskaites sistēmu. Šis process ir ievadīts, bet reorganizācija vēl nav beigusies, šodien nav iespējams apkopot iepriekšējo periodu darbības rezultātus pēc kaut kādiem vienotiem principiem. Jāņem vērā, ka daudzi valstij nepieciešami darbi ir iekavēti, veicamo VITA attīstības darbu apjoms ir ļoti plašs, valsts intereses prasa tos veikt iespējami ātri, tāpēc projektu izstrāde ir jāsāk nekavējoties, pat nesagaidot galīgos inventarizācijas rezultātus.

Augstas kvalitātes telekomunikāciju un informācijas pakalpojumi valsts pārvaldes darbībai un valsts funkcionēšanai kopumā kā parastos apstākļos, tā īpaši krīzes situācijās nepieciešami Latvijas valsts nacionālajās un jebkura tās iedzīvotāja interesēs. Garantētam pakalpojumu nodrošinājumam centrālās funkcijas nedrīkst nodot privātam operatoram, tās jāpilda valsts institūcijai - VITA. Koncepcija ir izstrādāta izejot no tēzes par VITA pārveidošanu atbilstoši valsts vajadzībām.

 

2. VITA pakalpojumi

2.1.  VITA funkcija ir dažādu (kā ekskluzīvu, tā plaši pieejamu) informācijas pārraides un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana klientiem. Ņemot vērā strauji progresējošo klasisko telekomunikāciju, audio-video un datu pārraides pakalpojumu konverģenci, VITA pakalpojumu spektru jāveido ar perspektīvu, šim nolūkam var tikt izmantotas B-ISDN klasifikācijas pazīmes (ITU-T. Rec. I.211):

- dialoga pakalpojumi nodrošina VITA pakalpojumu lietotājiem divvirzienu komunikācijas reālā laikā, pārraidot informāciju no viena klienta pieslēguma punkta uz otru, vai arī starp pieslēguma punktu un hostu; informācijas plūsma var būt divvirzienu simetriska, divvirzienu asimetriska vai arī kāda specifiska kombinācija; informāciju ģenerē nosūtītājs, bet saņem viens vai vairāki saņēmēji (adresāti):

- šifrēti/nešifrēti balss/video fiksētie/mobilie sakari, tele/videokonferences utt.;

- vispārēji un uz pasūtījumu sniegti datu pārraides pakalpojumi (sūtījumu un failu pārraide, LAN to LAN , Intranet, virtuālais tīkls utt.);

- slēgti balss/datu izdalīti kanāli noteiktam laikam (sevišķi svarīgu personu vizītes, ārkārtējas situācijas, armijas mācības, utt.);

- ziņojumu pakalpojumi nodrošina komunikācijas starp pakalpojumu lietotājiem gala punktos pielietojot informācijas uzkrājējus ar uzkrāt un izdot procedūru, lietojot vai nelietojot informācijas apstrādi: elektroniskais pasts (runas, audio, video, datu, dokumentu utt.), X.400 utt.;

- informācijas pakalpojumi uz pieprasījumu nodrošina informācijas iegūšanu no informācijas uzkrāšanas centriem; šo informāciju nosūta tikai pēc pieprasījuma un tās piegādes laikus nosaka (vada) lietotājs: pieeja valsts nozīmes un nozaru informācijas resursiem - on-line informācijas avotiem;

- specifiski informācijas pakalpojumi:

- lielu valsts starpnozaru un kompleksu informātikas projektu vadība (piem., megasistēmas izveide un vadība, pašvaldību informatizācija, Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkls, vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls utt.);

- uzziņām, koordinācijai un tīkla vadībai nepieciešamo informācijas avotu (piem., megasistēmas reģistru reģistrs) un pakalpojumu (piem., vienotais megasistēmas piekļuves punkts) uzturēšana.

- atsevišķu valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā VITA deleģētu valsts funkciju izpilde (piem., sertifikācijas institūcija) un ministrijām/valsts iestādēm neraksturīgu funkciju (piem., Informācijas sabiedrības servera uzturēšana) pārņemšana;

- Internet informācijas, failu pārraides un attālinātās pieejas pakalpojumi;

- apraides pakalpojumi ar vai bez klienta līdzdalības, nodrošinot informācijas apraidi no centralizēta avota uz neierobežotas kopas autorizētiem saņēmējiem (piem., dokumentu sadales pakalpojumi, klientu distances apmācība utt.).

VITA piedāvāto informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu juridiskais statuss jānodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jāizmaina VITA statūti, paredzot tajos paplašināto pakalpojumu spektru.

2.2.  Lai sekmīgāk izpildītu visdažādākās klientu prasības, VITA, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju piedāvātos speciālos līdzekļus un procedūras, rada katram klientam individuālas atvērtas pakalpojumu paketes.

2.3.  Savu funkciju izpildei VITA izmanto dažādus nesēja pakalpojumus, resp., infrastruktūru (piem., kanalizāciju, kabeļus, kanālus u.c.). Nesēja pakalpojumus VITA var iegūt:

- izmantojot savā īpašumā esošo privāto tīklu;

- saņemot tos no publiskā tīkla operatoriem (šodien likumīgi tikai no Lattelekom).

2.4.  VITA var izmantot arī citus publiskā tīkla operatoru vai citu telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu sniedzēju servisu savu pakalpojumu sniegšanai (piem., lai sniegtu saviem klientiem pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību).

2.1.zīmējums. Pakalpojumu sniegšana klientam

2.5.  VITA būs dabīgs monopols uz vairākiem pakalpojumiem (īpaši drošības apsvērumu dēļ), tāpēc arī VITA ir jāpakļauj regulēšanai līdzīgi citiem monopoliem.

Saskaņā ar spēkā esošo Konkurences likumu katram tirgus dalībniekam ir jānodrošina iespēja veikt saimniecisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī jārada labvēlīgus apstākļus konkurences aizsargāšanai, saglabāšanai un attīstībai sabiedrības interesēs. Likums attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, t.sk. uz dabīgiem vai valsts monopoliem.

Paredzot VITA izņēmuma (ekskluzīvu) stāvokli atsevišķu pakalpojumu sniegšanā valsts institūcijām, tā jāpakļauj Konkurences padomes uzraudzībai analoģiski citiem monopoliem. Tas nozīmē, ka VITA ir aizliegtas konkurenci ierobežojošas darbības (aizliegtas tādas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana), dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (piemēram, atteikšanās slēgt līgumus ar citiem tirgus dalībniekiem, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos līgumos, u.c.), negodīga konkurence (darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīga prakse), maldinoša reklāma. Tikai ar Konkurences padomes atļauju tiek pieļauta VITA apvienošanās ar citiem informācijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem, kuri tirgū atrodas dominējošā stāvoklī.

Papildus monopoldarbības uzraudzībai attiecīgo VITA pakalpojumu tarifi jāpakļauj regulatoru uzraudzībai.

2.6.  VITA pakalpojumu kvalitātei jābūt kontrolējamai, VITA deklarējot un regulatoram pārbaudot dažādus kvalitātes indikatorus (pakalpojumu lietošanas, utilizēšanas, aizsardzības un atbalsta parametrus) saskaņā ar ITU kvalitātes novērtēšanas prasībām (ITU-T Rec. E.800 un E.430). Ņemot vērā VITA pakalpojumu nozīmību valsts pārvaldei, kvalitātes kontrolei piešķirams paaugstināts nozīmīgums salīdzinot ar publisko operatoru pakalpojumiem (tab. 2.1.). Šajā gadījumā pakalpojumu izmaksu pieaugums kvalitātes kontroles sistēmu ieviešanas dēļ ir pilnīgi attaisnots. Kontrolējošās institūcijas jānozīmē regulatoram.

2.1.tabula

Publisko un specializēto valsts pakalpojumu kvalitātes indikatoru-parametru salīdzinājums

Indikatori	Publiskais	VITA
	pakalpojums	pakalpojums
Pakalpojuma atbalsta parametri
Vidējais	Tiek kontrolēts	Nepieciešama
pakalpojuma		kontrole
ierīkošanas laiks
vai sadalījuma
funkcijas
parametri
Norēķinu kļūdu	Nav paredzēts	Nepieciešama
varbūtība	kontrolēt	kontrole
Tarificēšanas	Nav paredzēts	Nepieciešama
kļūdu varbūtība	kontrolēt	kontrole
Tarificēšanas	Nav paredzēts	Nepieciešama
kļūdu varbūtība,	kontrolēt	kontrole
ja kļūda par
labu klientam
Tarificēšanas	Nav paredzēts	Nepieciešama
kļūdu varbūtība,	kontrolēt	kontrole
ja kļūda par
labu operatoram
Norēķinu	Nav paredzēts	Nepieciešama
integritāte	kontrolēt	kontrole
Pakalpojuma lietošanas parametri
Pakalpojuma	Nav paredzēts	Nepieciešama
lietotāja kļūdas	kontrolēt	kontrole
varbūtība
Adresācijas	Nav paredzēts	Nepieciešama
kļūdas varbūtība	kontrolēt	kontrole
Atteikšanās	Nav paredzēts	Nepieciešama
varbūtība no	kontrolēt	kontrole
pakalpojuma
Atteikšanās	Nav paredzēts	Nepieciešama
varbūtība no	kontrolēt	kontrole
pakalpojuma
seansa
Pakalpojuma utilizēšanas parametri
Pakalpojuma	Daļēji tiek	Nepieciešama
pieejamības	kontrolēta	kontrole
parametru
apakšgrupa
Pakalpojuma	Nav paredzēts	Nepieciešama
realizācijas	kontrolēt	kontrole
parametru
apakšgrupa
Pakalpojuma	Nav paredzēts	Nepieciešama
integritātes	kontrolēt	kontrole
parametru
apakšgrupa
Pakalpojuma aizsardzības parametri
Nesankcionēta	Nav paredzēts	Sevišķi svarīga
novērošana	kontrolēt	kontrole
(noklausīšanos)
Nesankcionēta	Nav paredzēts	Sevišķi svarīga
lietošana	kontrolēt	kontrole
Ļaunprātīga	Nav paredzēts	Sevišķi svarīga
bojāšana	kontrolēt	kontrole
Lietotāja kļūdas	Nav paredzēts	Sevišķi svarīga
	kontrolēt	kontrole
Stihiskās	Nav paredzēts	Sevišķi svarīga
nelaimes	kontrolēt	kontrole

2.7.  Pakalpojumu kopa ir atvērta, attīstoties informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem/tehnoloģijām tā tiek nepārtraukti palielināta. Pakalpojumu ieviešanai valsts iestādēs un līdz ar to iestāžu darba efektivitātes un/vai darbinieku darba ražības celšanai, VITA jāveic darbību kopums:

- jāizvērš aktīvs marketings, palīdzot klientiem izvēlēties pakalpojumus;

- par katru pakalpojumu grupu jāsagatavo tehniski-ekonomiskais pamatojums šo pakalpojumu lietošanas lietderībai;

- jāsagatavo dokumentu pakete (tehniskie un juridiskie noteikumi, tarifi u.c.) līguma noslēgšanai ar klientu;

- jāapmāca klienti pielietot viņiem vispiemērotākos pakalpojumus.

Valsts iestādēm VITA jāsniedz kā ekskluzīvi un augsti intelektuāli, tā plaši pieejami informācijas un telekomunikāciju pakalpojumi. Radot pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību, VITA var izmantot citu, tai skaitā privāto operatoru pakalpojumus. Ņemot vērā VITA pakalpojumu nozīmību valstij, būtiska nozīme ir pakalpojumu kvalitātes definēšanai un kontrolei.

 

3. VITA pakalpojumu klienti

3.1.  VITA piedāvāto informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klienti var būt jebkura valsts/pašvaldību iestāde/organizācija/institūcija neatkarīgi no to organizatoriskās formas, ja tā tiek finansēta no valsts/pašvaldību budžeta un/vai tai deleģētas valsts funkcijas:

- valsts pirmās amatpersonas (Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents), tai skaitā viņu sakariem ar ārvalstīm; Latvijas pirmajām amatpersonām jābūt pieejamiem ekvivalentiem ar ārvalstu amatpersonām pakalpojumiem;

- struktūras, kas strādā ar sevišķi slepenu informāciju (SAB, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas struktūras u.c.);

- visas valsts un pašvaldību iestādes, kas strādā ar slepenu un konfidenciālu informāciju (VID, reģistri, muita, statistika, veselības aizsardzība utt., līdz pagasta padomēm, rajonu nodaļām un inspektoriem, utt. ieskaitot), organizācijas, kurām valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā deleģējusi dažādas funkcijas (dažādas aģentūras, CSDD, slimokase utt.);

- ārvalstu klienti piekļūšanai Latvijas informācijas sistēmu starptautiskajiem resurspunktiem;

- informācijas kioski iedzīvotāju saitei ar valsts/pašvaldību iestādēm/organizācijām, kā arī vispārpieejamās un normatīvajos aktos atļautās valsts nozīmes informācijas saņemšanai;

- valsts/pašvaldību iestādes, kuras tiek finansētas no valsts/pašvaldību budžetiem (skolas un citas izglītības iestādes, bibliotēkas, kultūras u.c. iestādes/organizācijas).

3.2.  VITA vēlams sniegt pakalpojumus maksimāli lielam klientu skaitam, jo tad katram tiks nodrošināts lētāks pakalpojums un līdz ar to budžeta līdzekļu ekonomija. Publisko pakalpojumu tarifu sabalansēšanas un pastāvošo šķērssubsīdiju atsegšanas politika reāli noved pie nepārtraukta tarifu pieauguma un to neatbilstības valsts iestāžu (piem., skolu, bibliotēku u.c.) pašreizējai reālajai pirktspējai. Šo institūciju iekļaušana VITA klientos nodrošinās universālā pakalpojuma realizāciju Latvijā saskaņā ar Eiropas Savienības principiem un Nacionālo programmu Informātika .

3.3.  VITA ir jānodrošina klienta funkcionēšanai nepieciešamie pakalpojumi atbilstoši katra klienta informatīvajiem, tehnoloģiskajiem un drošības noteikumiem, kā arī vienlaikus nodrošinot citu klientu informatīvo un drošības prasību ievērošanu.

3.4.  VITA klienti ir noteikti jāapkalpo, ja viņi pieprasa tās pakalpojumus. Taču katram klientam principā ir brīva izvēle kāda pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus izmantot konkrētam pakalpojumam, ievērojot visus faktorus (pakalpojuma kvalitāte un izmaksas, drošības garantijas utt.). VITA klienti var papildus izveidot tiešus Internet pieslēgumus, izmantojot citu Internet pakalpojumu sniedzēju servisu (piem., lai sniegtu vispārpieejamo informāciju vai pieejai starptautiskajam resurspunktam), kā arī patstāvīgi izmantot publiskā tīkla operatora pakalpojumus un/vai veidot savus sakaru kanālus (piem., saitei ar saviem rajonu centriem vai starptautisku informācijas sistēmu). Nav pieļaujams uzlikt par pienākumu pilnīgi vai daļēji izmantot tieši un tikai VITA pakalpojumus, ja arī citi operatori var nodrošināt klienta prasības. VITA pakalpojumu izdevīgums ir jāpanāk konkurences apstākļos ar lielāku un lētāku pievienoto vērtību pakalpojumam (piem., garantēta drošība un kvalitāte), kā arī uz atlaižu rēķina, ko VITA var saņemt no nesēja pakalpojumu operatoriem un tehnoloģiju (aparatūras un programmatūras) piegādātājiem kā liels (visas valsts iestādes pārstāvošs) pasūtītājs.

VITA piedāvāto informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klienti var būt visas valsts/pašvaldību iestādes/organizācijas/institūcijas, kas tiek finansētas no valsts/pašvaldību budžeta un/vai kurām ir deleģētas atsevišķas valsts funkcijas. Nav pieļaujams uzlikt par pienākumu izmantot tieši un tikai VITA pakalpojumus, ja arī citi operatori var nodrošināt klienta prasības.

 

4. Informācijas pārraides drošība

4.1.  Lielākā daļa no VITA piedāvātajiem pakalpojumiem paredz valsts noslēpumu saturošas un valsts nozīmes informācijas apstrādi, uzglabāšanu un pārraidi. Lai novērstu datu pārtveršanu, izmainīšanu vai viltošanu prioritāra nozīme ir jāpievērš drošības pasākumiem. To mērķis ir nodrošināt apstrādājamās informācijas:

- konfidencialitāti - informācijas aizsargātību pret tādu lietotāju piekļūšanas mēģinājumiem, kuriem nav atbilstošu pilnvaru;

- integritāti - sistēmu, programmu un datu aizsardzību pret to netīšu vai ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu.

Datu pārraides drošību šī vārda plašākā nozīmē iespaido arī informācijas apstrādes un pārraides vides izmantojamība. Tā kā šo parametru galvenokārt nosaka tehnoloģiskie risinājumi, tad tīkla izmantojamība detalizēti apskatīta šīs koncepcijas sadaļā Komunikāciju tīkls .

Informācijas sistēmas (ieskaitot datu pārraides tīklu) drošība kopumā nepārsniegs tās vājākā elementa drošību. Tāpēc arī tīklam jāizvirza prasību minimums, kas atbilst citu sistēmas elementu drošības līmenim un sistēmas drošības prasībām kopumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic darbību kopums, kas ļautu panākt vēlamo kvalitāti.

4.2.  Nodrošināties pret piekļūšanu sakaru kanālam var tikai to fiziski aizsargājot. Piemēram, kabeļus ievietojot speciālā apvalkā, starp to un kabeli uzturot konstantu spiedienu un galos pieslēdzot kontroles aparatūru. Bez tam pastāv iespēja nolasīt informāciju no attāluma (kabeļa elektromagnētisko starojumu), pret ko var cīnīties tikai ar atbilstošu ekranējumu. Šādi paņēmieni ir dārgi, tādēļ nav plaši izmantojami, tos ir mērķtiecīgi pielietot tikai ļoti sensitīvās vietās.

VITA klienti ir visdažādākās institūcijas, katram no tiem principiāli nevar būt atļauta pieeja jebkurai tīklā pārraidāmajai informācijai. Klientu loks un valsts iestāžu funkcionēšanai nepieciešamo pakalpojumu pārskaitījums parāda, ka atsevišķas datu apstrādes procedūras tiks izpildītas arī publiskajos tīklos.

Kopsummā tas viss principiāli izslēdz iespēju izveidot slēgtu, fiziski aizsargātu informācijas apstrādes un pārraides sistēmu, kuras visus lietotājus saista līdzvērtīgas partnerattiecības. Līdz ar to datu pārraides transportlīmeņi nevar tikt izmantoti datu konfidencialitātes nodrošināšanai. Sakarā ar to VITA var nodot šīs funkcijas arī citam, tai skaitā privātam nesēja pakalpojumu operatoram, nepazeminot kopējo informācijas pārraides drošības līmeni.

4.3.  Drošības pasākumus nepieciešams koncentrēt, lai aizsargātu informāciju, kuru VITA apstrādā un pārraida. Efektīvākais līdzeklis, kuru raksturo augstākais koeficients cena/varētspēja un kurš šodien pasaulē ir vispāratzīts un plaši pielietots informācijas aizsardzībai, ir kriptogrāfija - metožu un līdzekļu (aparatūra un programmatūra) kopums ziņojumu kodēšanai. Pašreizējais komunikāciju un datortehnikas attīstības līmenis nodrošina lielu datu masīvu pārraidi un uzglabāšanu, kas savukārt pieļauj sarežģītu kompleksu matemātisku algoritmu lietošanu efektīvai datu kodēšanai.

Arī Eiropas Savienības stratēģija, tās rekomendācijas un direktīvas elektroniskās datu pārraides drošības garantēšanai, OECD izstrādātās kriptogrāfijas politikas vadlīnijas uzskata datu kriptēšanu par nepieciešamu un pietiekamu līdzekli dažādu datu, tai skaitā valsts nozīmes informācijas aizsardzībai. Rekomendācijas aicina arī asociētās valstis no paša sākuma sekot piedāvātajiem principiem.

4.4.  Eksistē divi svarīgi kriptogrāfijas pielietojumi datu aizsardzībai:

- šifrēšana datu konfidencialitātes nodrošināšanai un aizsardzībai pret to nesankcionētu izmantošanu;

- ciparparaksts datu autentiskuma pierādīšanai un to integritātes apliecināšanai.

Pasaulē ir identificēts vairāk nekā 1400 produktu datu aizsardzībai, vairāk nekā 800 programmatūras, datortehnikas un komunikāciju firmu darbojas šajā nozarē. Datu pārraides tehnoloģijām attīstoties pastāv tendence integrēt kodēšanas tehnoloģijas tieši aizsargājamos produktos. Var prognozēt tālāku strauju tehnoloģiju attīstību un jaunu tehnoloģiju parādīšanos, taču datu kriptēšana paliks pamats to konfidencialitātes nodrošināšanai pārskatāmā nākotnē.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre