Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.”

2. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar vārdiem “vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu”.

3. 36.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodu — tiesību ierobežošanu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

4. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “piespiedu darbu” ar vārdiem “vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu”.

5. Izteikt 41.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa — arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

(3) Naudas soda samaksu tiesa vai prokurors, ja naudas sods noteikts ar priekšrakstu par sodu, var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.”

6. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārdiem “pieciem gadiem” ar vārdiem “vai nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu un aizliedzot uz laiku, kas nav lielāks par pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika”.

7. Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.”

8. Aizstāt 52.panta sestajā daļā vārdus “Piecas mājas aresta dienas” ar vārdiem “Viena mājas aresta diena”.

9 .Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu “uzrādīšanai” ar vārdu “izsniegšanai”.

10. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.”

11. 63.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “brīža” ar vārdiem “vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas”;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) personas, kas viena gada laikā no prokurora priekšrakstā par sodu uzliktā soda izpildes dienas nav izdarījušas jaunu noziedzīgu nodarījumu.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 28.septembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 30.septembrī