Laikmetīgās mākslas muzejs nojauks neziņas barjeras

Akciju sabiedrība “Aizkraukles banka” ir kļuvusi par visatpazīstamāko mākslas draugu Latvijā, piešķirot apaļu miljonu latu Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) kolekcijas iepirkšanai un eksponēšanai, kā arī lai izveidotu speciālu stipendiju fondu mākslas darbu un procesu pētniecībai.

Šī summa tiks izmaksāta 11 gadu laikā līdz pat 2016.gadam. Sadarbības līgumu par finansiālu atbalstu pagājušopiektdien Latvijas Mākslas akadēmijā parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova, “Aizkraukles bankas” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs. “Muzejs jau nav celtne, bet pirmām kārtām – kolekcija,” sacīja H.Demakova.

Baņķieriem tuvāka ir laikmetīgā māksla

Oļegs Fiļs, “Aizkraukles bankas” līdzīpašnieks un Kultūras ministrijas (KM) izveidotās Kultūras atbalstītāju padomes loceklis, norādīja: “Mākslai, tostarp laikmetīgajai mākslai, mūsu sabiedrībā līdz šim nav bijusi nozīmīga vieta, tomēr ar laiku sākam apzināties, ka tā ir viena no noteicošajām veselīgas sabiedrības veicināšanas sastāvdaļām. Atbalstot Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, vēlamies popularizēt principu, ka lielākajiem uzņēmējiem ir ne tikai jāprasa no valsts, bet arī jāspēj tai palīdzēt valstisku projektu realizēšanā.”
O.Fiļs “LV” pauda, ka baņķieri neplāno sacensties ar citiem mecenātiem dāsnumā un savus klientus nemudinās sekot viņu paraugam, jo tas ir katra uzņēmēja brīvprātīgs lēmums. ““Aizkraukles bankai” nav savas gleznu kolekcijas, tomēr mums ar Ernestu Berni sirdij tuvāka ir tieši laikmetīgā māksla, kaut gan bizness ir pati mīļākā no mākslām,” pavēstīja O.Fiļs. Pēc O.Fiļa domām, Latvijā vēl nav radušies tik bagāti uzņēmēji, kas spētu uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvinājumu pilsētai un sabiedrībai 20 miljonu vērtībā.

Koncepcija vēl ir jāuzlabo

Tiek iedibināts jauns virziens – Kultūras ministrija sagatavo un piedāvā idejas, bet to īstenošana balstās uz kopīgiem valsts un privātā sektora līdzekļiem, paskaidroja ministrijas preses sekretārs Dainis Miķelsons. Ministre iecerējusi, ka LMM kolekcijas pamatfonda veidošanas laikā uz “Latvenergo” vēsturiskās ēkas pamata līdz 2010.gadam varētu uzbūvēt muzeja ēkas. (Turklāt, pateicoties ilgtermiņa līgumam ar “Aizkraukles banku”, tiek izslēgta iespēja, ka muzeja darbību kāds pakļautu politiskām cīņām nākotnē.)
Helēna Demakova “LV” pastāstīja, ka viņas ambīcijas ir līdz 2006.gada rudenim atrast galveno atbalstītāju Nacionālajam simfoniskajam orķestrim – arī par vienu miljonu latu. “Latvijā valsts mākslas kolekcija nav veidota pēdējos 20 gadus, tāpēc mums jāpasteidzas pirms ārzemju uzpircējiem. Astrīdas Rogules koncepcija vēl tika uzlabota, lai to varētu izskatīt 9.oktobrī starptautiskā ekspertu sanāksmē Tallinā. Būs jāraksta stingri nolikumi gan LMM iepirkuma, gan dāvināšanas procedūrām, jo mums ir ļoti birokratizēta valsts,” piebilda ministre.

Jāatdod parāds vēsturei

“Valstij ir arī citi lieli uzdevumi – Gaismaspils, akustiskā koncertzāle, bet Laikmetīgās mākslas muzejs būs eksperimentāls modelis, lai iedzīvinātu mecenātisma, kā arī publiskās un privātās partnerības tradīcijas viscienījamākajā līmenī,” – tā uzskata Astrīda Rogule, LMM projekta konsultante un Latvijas Kultūras akadēmijas docente, kura sniedza plašāku interviju “Latvijas Vēstnesim”.

– Kāpēc tika izlemts, ka vispirms jāveido kolekcija un tikai pēc tam uzcels pašu muzeju – glabātavu?

– Pirmkārt, tāpēc, ka ir šis milzīgais pārrāvums kopš brīža, kad muzejos plānveidīgi un regulāri tika piešķirti līdzekļi mākslas krājumu papildināšanai – no pagājušā gadsimta vidus. Bija arī ideoloģiskais pārrāvums, jo nedz Z.Loginas, nedz J.Pauļuka darbus tolaik muzeju krājumiem iepirkt nevarēja, kaut gan tieši tādi mākslinieki kā viņi ieskandināja laikmetīgo mākslu. Arī Hārdija Lediņa un citu mākslinieku performanču un akciju fiksācija nevarēja atrasties muzeju krātuvēs. Tātad mums ir jāatlīdzina šis milzīgais parāds.

Miljons mākslas darbu iepirkšanai un eksponēšanai Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

– Bija arī varai pietuvinātie un ne tik pietuvinātie mākslinieki.

– Jā, muzeju krājumos varam pat saskatīt, kam bijušas labas attiecības ar lēmējiem. Nebija plānveidīgas un sistemātiskas mākslas darbu iepirkuma politikas. Protams, neviens negarantē, ka tāda radīsies vienā brīdī. Jo mākslas uztvere ir dziļi subjektīva. Tāpēc šā gada 9.jūnijā apstiprināta starptautiska ekspertu padome, kur darbosies Raminta Jurenaite (Lietuva), Sirje Helme (Igaunija), Māreta Jaukuri (Somija), Norberts Vēbers (Vācija) un Latvijas pārstāvji – ministre Helēna Demakova, Raitis Šmits, Leonards Laganovskis un Gints Gabrāns. Šeit ministre startē kā mākslas kuratore, kas pārzina šos procesus no iekšienes. Tā nodrošināsim pēc iespējas plašāku redzējumu un objektīvu mākslas tendenču atspoguļojumu iepirkuma politikā – reģionālajā kontekstā.

Ekspertu padome būs objektīva

– Vai latviešu eksperti labi orientējas lietuviešu un igauņu mākslas norisēs?

– Tāpēc jau mēs padomē augstāko ekspertu – teorētiķu – statusā iekļāvām lietuviešus un igauņus, kuriem būs jānodrošina nepieciešamā objektivitāte. Latvieši vairāk būs kā praktiķi un pašreizējo mākslas procesu pārzinātāji.

– Vai padome jau ir sapulcējusies uz apspriedēm?

– Jā, tā ir sanākusi kopā divas reizes – 2.aprīlī, kad izrunājām galvenos darbības principus, un otrreiz – Venēcijas biennālē, kur varējām trenēt acis, papildināt zināšanas jaunākajās mākslas norisēs. Katru reizi viens no ekspertiem uzņemsies līdera lomu kā tikšanās vadītājs, lai viena personība nenomāktu otru un lai sēdes būtu iespējami produktīvas. Drīzumā dosimies uz Igauniju, kur iepazīsimies ar jaunāko Igaunijas mākslā, aplūkosim jauno Igaunijas mākslas muzeju, kas tikko uzbūvēts un kur nosēdušies celtniecības putekļi. Mums parādīs arī tos stūrus, kas nav projektēti pareizi no muzejnieciskā aspekta. Viņi demonstrēs savus krājumu veidošanas principus un konkrētus darbus izvirzīs LMM iepirkumam.

– Vai Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas komplektēšanā talkā nāks nacionālās mākslinieku savienības?

– Absolūti! Darbu iegūšanas ceļi būs visdažādākie, nevis tikai saskaņā ar ekspertu iesniegtajiem sarakstiem. Jebkurš būs tiesīgs piedāvāt kolekcijai kādu mākslas darbu, bet galīgo lēmumu pieņemt būs tiesīga tikai ekspertu padome pēc argumentētas diskusijas. Krājumā var iekļaut arī speciālus pasūtījuma darbus, kā arī darbus, kas iegādāti no izstādēm u.tml.

– Kurš apzinās tos vērtīgos darbus, kas patlaban apput mākslinieku darbnīcu bēniņos?

– Mēs nodarbosimies ne vien ar mākslinieku privātkolekciju, bet arī ar kolekcionāru privātkolekciju apzināšanu. Jāizmanto daudzie ceļi, kādā veidā mākslas vērtības ienāk muzeju krājumos. Kamēr muzeja ēka tiek būvēta, krājuma darbs jānostāda tik precīzi kā pulkstenis. Muzejiem ir augsts prestižs, un cilvēki tiem labprāt nodod mākslas darbus un arhīvus, bet mums jābūt kritiskiem un jāizveido noteikta līmeņa mākslas ekspertīžu centrs.

– Bet viens miljons latu nav bezizmēra summa; par to naudu varēsit iegādāties, piemēram, 200 Miervalža Poļa gleznas.

– Mēs plānojam atdot parādu mākslas vēsturei. Centīsimies arī reaģēt uz aktuālo, kas notiek mākslas dzīvē. Vēl nezinām, ko mums vispār piedāvās.

– Vai, dibinot mākslas muzeju virtuālā vidē, mākslas cienītāji varēs tam ar interneta starpniecību piedāvāt atsevišķus darbus?

– Kāpēc gan ne? Šobrīd top vienota datu bāze – Nacionālais krājums, kur samērosim mūsu dokumentācijas sistēmu ar Muzeju valsts pārvaldes piedāvāto modeli. Šīs sistēmas nedrīkst atšķirties. Krājumu reģistrācija ir ļoti svarīga. Visa informācija sabiedrībai un sponsoriem – komercbankai – būs caurskatāma, ieskaitot ekspertu pamatojumu, kāpēc tādi vai citi darbi ir iepirkti.

– Vai jūs organizējāt “Burziņu Andrejsalā”, lai pievērstu uzmanību topošā muzeja atrašanās vietai?

– Jā, tas bija plānots mārketinga pasākums. Tā laikā parādījās labas jauno arhitektu idejas par muzeja telpisko risinājumu. Esmu pateicīga par atbalstu gan VAS “Latvenergo”, gan “Jaunrīgas attīstības uzņēmumam”, kurā strādā gaišas galvas. Viņi saprot, ka kultūra ir viens no tautsaimniecības pamatiem un topošais muzejs būs Andrejsalas centrs, ap ko koncentrēsies visa pārējā infrastruktūra.

– Kad tiks atrisināts jautājums par piemērotām novietnēm kolekcijas darbu drošai uzglabāšanai?

– Tas ir jautājums, kura risināšana mazliet iekavējusies. Kultūrkapitāla fonds mums jau ir piešķīris līdzekļus vēsturiskā krājuma atlasei un telpu pielāgošanai. Tā nebūs liela problēma brīdī, kad krājums sāks veidoties. Mums ir profesionāli speciālisti – krājuma pārzinātāji – un pieejams speciāls aprīkojums. Šķūnīšos nekas neglabāsies, un sēnītes uz mākslas darbiem neaugs.

Atvērta zona bez aizspriedumiem

– Kādi darbi neiederētos Laikmetīgās mākslas muzejā?

– Mēs varam runāt par laikmetīgo mākslu no 20.gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. 20.gadsimta sākumā mākslinieki saprata, ka vairs nav svarīgi – kā?, bet būtiskāk ir – kāpēc mākslas darbs tiek radīts? Kandinskis esot atzinis: “kā es varu zīmēt kokus un lapas, ja saprotu, ka visu veido atomi?!
Tad bija zinātnes un laikmeta apjausma. Muzejs ir nepieciešams arī tālab, lai pierādītu, ka mūsdienu mākslinieki neampelējas, neapgrēkojas pret augsto mākslu, bet viņiem no augšas rokā ir ielikts instruments, ar kuru atveidot mūsu apkārtējo dzīvi. Un līdzekļi var būt visdažādākie. Vizuālās mākslas kolekcijā ietilps arī kino, fotogrāfija, datorgrafika un lietišķais dizains.

– Vai Kultūras akadēmijā un Mākslas akadēmijā izglītos zinīgus nākamos muzeja gidus?

– Mums ir jāapmāca ne vien muzeja dežuranti, bet arī gidi ar eksperta kompetenci, ko apmeklētāji ļoti respektē. Gids – ekskursijas vadītājs – var gan nogalināt jebkuru izstādi ar savu interpretāciju, bet var arī viduvēju izstādi padarīt par ievērojamu notikumu. Kultūras akadēmijā ir izveidota muzeoloģijas maģistrantūra, kā arī Mākslas akadēmijā šim mērķim atbilst mākslas zinātnieku kurss. Cilvēkiem patīk apziņa, ka nav pareizās un nepareizās mākslas, jo nevar jau visu salikt pa plauktiņiem. Mums jāveicina apmeklētāju spējas saskatīt kopsakarības, jo māksla veidojas komunikācijā starp skatītāju un pašu mākslas darbu. LMM jākļūst par atvērtu zonu, neziņas barjeru nojaucēju, pieejamu institūciju kā vietējiem iedzīvotājiem, tā ārzemju tūristiem. Ja par mākslas izstādēm muzejā ieinteresēsies bērni, viņi ar to pašu ieinteresēs savus vecākus.

Arvīds Deģis