Latvijas tilts Moldovā

Uzskatāms Latvijas un partnervalstu divpusējo attiecību piemērs bija šonedēļ notikusī Moldovas Republikas prezidenta Vladimira Voroņina valstsvizītē Latvijā (26. un 27.septembrī).

Andris Vilcāns, Latvijas vēstnieks Moldovas Republikā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Andris Vilcāns Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

– Moldovas prezidenta vizītes laikā salīdzinoši maz uzmanības tika veltīts mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

– Jā, mūsu divpusējo attiecību ekonomiskā dimensija nebija šīs vizītes prioritāte. Pašreiz svarīgāka tomēr ir politika, par ko liecina kaut vai tas, ka 2005.gadā jau divkārt ir organizētas Latvijas un Moldovas konsultācijas drošības politikas jomā, bet 6. un 8.septembrī notika Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkeviča vizīte Kišiņevā.

– Kuras ir Moldovas aktuālākās problēmas?

– Aktuālākais jautājums ir Piedņestras konflikta noregulējums, kurš noteiks Moldovas nākotnes izredzes. Lai gan konflikta atrisinājuma perspektīvas joprojām ir visai neskaidras, cerības rada ES, ASV un Ukrainas arvien aktīvāka iesaiste šajā procesā. Konstruktīvāka varētu būt Krievijas pozīcija. Taču Krievija diemžēl cenšas izvairīties pildīt pat Stambulā pieņemtās saistības par savu bruņoto vienību, kara tehnikas un materiālu izvešanu no Piedņestras teritorijas, aizbildinoties, ka to nepieļaujot starptautiski neatzītais Tiraspoles režīms. Lai gan tā sauktās Piedņestras Moldāvu Republikas “prezidents” I.Smirnovs un vairums viņa “valdības” locekļu, ieskaitot bēdīgi slaveno Rīgas omonieti Ševcovu–Antjufejevu (viņš šajā “valdībā” ir “nacionālās drošības ministrs”) ir Krievijas pilsoņi, un arī tāpēc principā nevarētu radīt šķēršļus KF starptautisko saistību izpildei. Otra būtiska Moldovas problēma ir zemais iedzīvotāju dzīves līmenis, kurš bija par pamatu masveida ekonomiskajai migrācijai un pat tirdzniecībai ar saviem orgāniem implantācijai. 2004.gada 19.maijā Moldovas valdība apstiprināja Nabadzības apkarošanas un ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kā arī Reģionu attīstības stratēģiju, bet 29.decembrī – Stratēģiju finanšu sektora un ekonomikas attīstībai 2005.–2010.gadam. Ja šīs stratēģijas tiks sekmīgi realizētas, var cerēt, ka Moldovā sāksies stabila ekonomiskā uzplaukuma periods, kas neapšaubāmi radīs priekšnoteikumus arī sekmīgai ekonomiskajai sadarbībai ar ārvalstīm.

– Tātad arī Latvijas un Moldovas ekonomisko kontaktu attīstību.

– Jā, taču arī pašreizējās problēmas nebūt nenozīmē, ka pašreiz Moldova nebūtu interesanta kā biznesa partneris. Sākot no 2002.gada, Latvijas un Moldovas tirdzniecības apgrozījums ik gadus gandrīz dubultojas un 2004.gadā pārsniedza 12 miljonus ASV dolāru. Neraugoties uz visām grūtībām, Moldovas iedzīvotāju pirktspēja uzrāda stabilu tendenci pieaugt, tāpēc būtu nožēlojami, ja Latvijas uzņēmēji atstāto šo tirgus nišu citiem, īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā ražotā produkcija ir labi pazīstama Moldovā, piemēram, zivju izstrādājumi. Bez tam Latvijas uzņēmēji var droši pretendēt uz Pasaules bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas un citu starptautisko finanšu institūciju, kā arī Moldovas valdības pasūtījumiem Moldovas infrastruktūras un citu objektu rekonstrukcijai un izbūvei. Kā pozitīvu piemēru var minēt kaut vai to, ka “Latvijas tilti” uzvarēja konkursizsolē un atjaunoja tiltu pāri Dņestrai, kurš tika sagrauts militārā konflikta laikā.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv