Pēdējais laiks skursteņslauķiem

Rudenī, iestājoties apkures sezonai, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojāgājušo cilvēku skaits.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zinātniskās pētniecības pārvalde veikusi pētījumu par cilvēku bojāeju ugunsgrēkos. Konstatēts, ka visvairāk cilvēku zaudē dzīvību rudenī un ziemā. Piemēram, vidēji ik gadus augustā iet bojā astoņi cilvēki, bet septembrī – 18, oktobrī – 21, novembrī – 26, bet vistraģiskākais ir decembris, kad ik gadus ugunsnelaimēs iet bojā vidēji 46 cilvēki.
Iestājoties aukstākam un tumšākam laikam, cilvēki biežāk uzturas telpās. Tādēļ vairāk ugunsgrēku izceļas no neuzmanīgas smēķēšanas, bez uzraudzības atstātajām svecēm telpu apgaismošanai, nestandarta elektroierīču lietošanas. Savukārt dārza mājiņās cilvēki nereti paši iebūvē nedrošas pagaidu apsildīšanas ierīces. Ziemā tur iemitinās bezpajumtnieki, kuri lieto krāsniņas, izmanto sveces, izmet nenodzēstus izsmēķus, izraisot ugunsgrēkus, kuros bieži vien paši iet bojā. Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.
Ugunsgrēkos, kas izcēlušies apkures sistēmu dēļ, pērn astoņos mēnešos gāja bojā 13 cilvēki (visa gada laikā 20), bet šogad – jau 24, no tiem skaitā četri bērni.
Šā gada astoņos mēnešos no apkures sistēmām izcēlušies jau 560 ugunsgrēki. Šogad pilnībā nodegušas jau 113 ēkas, nodarot tiešos materiālos zaudējumus 274 000 latu vērtībā.
Speciālisti atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma namsaimniekiem jāparūpējas par apkures ierīču drošību, jāiztīra dūmvadi un ventilācijas kanāli. Skursteņslaucītājam arī jāuztic dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude reizi trijos gados.
Ja namsaimnieks apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) iekārtu, jāaicina skursteņslaucītājs, lai pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai. Šajā ziņā nereti grēko īrnieki, kuri, vēloties labiekārtot mājokli, izbūvē kamīnus vai taupības krāsniņas, pirms tam nepārliecinoties, vai dūmvads ir piemērots un spēs izturēt jauno papildu slodzi.

Pēc VUGD informācijas