Kā runājam latviski 2000. gadā

Lielvārdē 22. septembrī ar zinātnisku konferenci vainagojās Andreja Pumpura muzeja izsludinātais valodas projekts "Kā runājam latviski 2000. gadā."

Akcijas galvenais uzdevums bija dokumentēt un, ja iespējams, arī pētīt latviešu valodu uz jaunās tūkstošgades sliekšņa. Aicināti atsaukties bija visi interesenti, arī tie, kas nav valodas speciālisti. Muzeja darbinieki izstrādāja ieteicamos projektdarbu tematus, organizēja seminārus un izsludināja emblēmas konkursu. Tajā uzvarēja lielvārdiete Anita Bērziņa. Viņas emblēma rotāja rakstus un "Valodas stūrīšus" laikrakstā "Ogres Vēstis" un "Lielvārdes Ziņas", kas regulāri informēja rajona iedzīvotājus par projekta norisi un pirmajām veiksmēm, mudināja būt radošiem, izdomāt individuālus tematu pieteikumus. Atsaucās 196 projekta dalībnieki. Tika iesūtīti 88 darbi.

Andreja Pumpura muzeja darbinieki saka lielu paldies katram valodas materiāla vācējam, zinātniskās konferences dalībniekiem un svētku viesiem — valsts izcilajiem valodniekiem Inai Druvietei, Ainai Blinkenai, Ilmāram Freidenfeldam, lietuviešu literatūrzinātniekam, labam latviešu valodas pratējam Silvestram Gaižūnam. Ir cerība, ka aizsāktais darbs turpināsies un Ogres rajona ļaudīm varbūt pievienosies vēl citu rajonu interesenti. Lasītāji tiek aicināti ieskatīties Andreja Pumpura muzeja savāktajā pūrā:

Mājvārdi

Vispirms jau valodnieku uzmanību var saistīt reti sastopamie, pašreiz jau leksisko nozīmi zaudējušie viensētu nosaukumi:

Zādzenē — Baģeni, Bušeni, Ikaliņi, Ķidroni, Kridebenes, Ķeitani, Laniņas, Pikšeni, Tentiņi, Uženi ;

Taurupē — Bevulēni, Januļi, Kaltomi, Plūduri, Tīsiņi ;

Lielvārdē — Burdzeni, Čuibas, Lažņas, Tomļauži, Uiči.

Ir vērojamas vairākas tendences jaunāko zemes īpašumu nosaukumu veidošanā.

- Mājvārdi tiek doti saistībā ar īpašuma atrašanās vietu: Mežmalas — īpašums atrodas meža malā; Laukmala — zeme iemērīta pie pašas pilsētas robežas.

- Mājvārdi saistīti ar īpašnieka vārdu vai uzvārdu: Dainas, Mārtiņi, Martas, Natālijas, Kristkalni, Priedītis (nevis Priedītes ).

- Jaunu mājvārdu došana sākās sakarā ar daudzajām no citiem novadiem ieceļojušajām ģimenēm, kas cēla savas privātmājas. Jaunienācēji bieži izvēlējās savu zudušo māju vārdus vai arī citādi izteica nostalģiju. Dažkārt šie nosaukumi parāda īpašnieka nacionālo piederību, piemēram, Čerjomuški .

- Nākamais nosaukumu rašanās vilnis saistīts ar zemes reformu, kad 1992. gadā radās iespēja iegūt savā īpašumā veco saimniecību mantinieku nepieprasītos zemesgabalus. Atsākās jauns mājvārdu izvēles un darināšanas laiks. Vārdi varēja būt ilgi meklēti, bet varēja rasties arī uz vietas — zemes komisijas acu priekšā: "Ak, Imantas jau ir? Nu labi, tad lai iet… Simantas !"

- Ja zemi ieguva vairāki ģimenes locekļi, tad, lai uzsvērtu radniecības saites, bieži izmantoja indeksus: Aijas — vecāku uzceltā māja ar zemes daļu, Aijas–1 — dēla piemājas zemesgabals, Aijas–2 — znota piemājas zemes īpašums.

- Ja māja ar savu senāko nosaukumu nonākusi cita valdījumā, zemes mantinieki izvēlējušies nedaudz variētu mājvārdu:

— salikteni ar sakni "vec-" pirmajā daļā; Vecelkšņi, Vecgrigas, Vecķedeles ;

— salikteni ar sakni "jaun-" pirmajā daļā: Jaunapsītes, Jaunbrīvnieki, Jauntīrumnieki .

Ielu nosaukumi

Ielu nosaukumu izvēlē saskatāmi vairāki principi.

- Nosaukums saistās ar vidi vai vietu, kur iela atrodas: Krasta iela — atrodas Daugavas krastā; Gaismas iela — ved uz skolu; Stacijas iela — ved gar staciju.

- Iela nosaukta kādas ievērojamas ar apvidu saistītas personas vai literāra tēla vārdā: A.Pumpura iela, Raiņa iela, Ausekļa iela, Lāčplēša iela, Spīdolas iela, Baņutas iela.

- Ielai izvēlēts labskanīgs, latvisks vārds: Čiekuru iela, Saules iela, Ziedu iela.

Veikalu nosaukumi

Veikalu nosaukumu izvēlē valda divi galvenie principi:

- nosaukums izvēlēts saistībā ar tā īpašniekiem: Bērziņš un dēls; Lila — īpašniece izveidoja šo nosaukumu no savu bērnu vārdu sākumburtiem — Līga, Ilze, Linda, Arnis;

- nosaukums saistīts ar atrašanās vietu: Ausekļi — veikals iekārtots mājā Ausekļi ; Kurmis — tagadējā veikala vietā kādreiz ir bijis Kurmja krogs .

Personvārdi

20. gs. sākumā dzīvoja vecmāmiņas un vecvecmāmiņas Annas, Mildas, Marijas, Lības , bet 20. gs. beigās jaundzimušajiem nevienam vairs šādi vārdi netiek doti. Mode mainās. Vārdu izvēlē tikai retos gadījumos tiek uzklausīti vecvecāku ieteikumi.

No vairākiem simtiem bērnu un vecāku aptaujas materiāliem var secināt, ka

- vecāki izvēlas bērnam, pēc viņu domām, skanīgu, īsu un oriģinālu vārdu: Monta, Santa, Dagne, Agne ;

- vecāki ietekmējas no lasītās literatūras, noskatītajām filmām, un rodas vārdi Alans, Keita, Līva, Reičela .

Personvārdu pētnieks Klāvs Siliņš izpētījis, ka latvieši ilgi nepieņēmuši vācu muižnieku un pagasta skrīveru dotos uzvārdus. Vēl 19. gs. beigās zemnieki cits citu nesauca uzvārdā, bet teica: Kārļa Juris, Māras māte.

Lai cik dīvaini tas būtu, bet 20. gs. beigās arī mēs, būdami pat pasveši, sākam saukties tikai vārdos. Daži domā, ka te vērojamas senatnes vēsmas, daži uzskata, ka šī tendence ienāk no Rietumiem. Bet varbūt tas ir it kā protests pret padomju gados dominējušo uzvārdu. Bija pieņemts teikt: biedrs Andropovs, biedrene Kalniņa.

Vai vēl krieviskāk: Kubliņa Inta Janovna. Šāda maniere 70. un 80. gados bija vērojama pat Izglītības ministrijā. Šai laikā radās arī kuriozi. Mans tēvavārds ir Vilis. Es tiku dēvēta — Rūta Viļisovna, bet mana māsa — Liesma Viļjevna.

Šodien bērnudārza audzinātāja uz manu jautājumu "Kā sauc jūsu metodiķi?" — atbild: "Lilija". — Bet uzvārds? — "Atvainojiet, es pajautāšu!"

Daudzi uzvārdi šodien zaudējuši savu leksisko nozīmi, bet tie būtu pētāmi un analizējami. Ko nozīmē, piemēram, zādzeniešu uzvārdi: Esterliņš, Jandavs, Lavīzers , lielvārdiešu — Aprāne, Baiboks, Bokta , taurupiešu — Magreca, Romale, Ardons ?

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ir pierasts ikdienas sarunās vārdus pārveidot. Tā Pēteris kļūst par Piču , Guntis — par Guņu, Guni, Gunču . Inese — par Ini, Inci .

Arī skolās lieto ģimenēs pieņemtos vārdu saīsinājumus un pārveidojumus, taču klāt nāk vēl citi principi, un vārda pārveidojums bieži pārvēršas par iesauku — palamu.

Iesaukas

Taurupes, Lielvārdes un Ogres skolu iesauku pieraksti liecina par vairākām tendencēm iesauku veidošanā.

- Daļa iesauku ir neparasti atvasinājumi no personas vārda vai uzvārda: Kaspars — Kasparita, Auza — Auzukiņš.

- Citas iesaukas veidotas uz vārdu skaniskās līdzības pamata: Zanda — Zandale, Irbīte — Irbulis.

- Citvalodu personvārdi tiek latviskoti uz skaniskās līdzības pamata: Grahoļskis — Grasītis, Sergejs — Serde.

- Dažkārt, gluži pretēji, latviskais personvārds pārveidots pēc citvalodu vārddarināšanas parauga: Rinards — Rinardino, Aija — Aijelsons.

- Vērojamas iesaukas kā asprātības demonstrējumi, bieži ar laikmetīgu pieskaņu: Kaspars — Kas – par, es – pret; Kitija — Kiteket; Kristīne — Krištopāns.

Iesauku darinātāji un lietotāji neietekmējas no vārdu garuma, un bieži vien izdomātā iesauka ir pat garāka par pamatvārdu: Zanda — Zapandata, Mačs — Mačalka.

Lielais iesauku vairums tomēr nav saistīts ar personvārdiem. Palamas dod pēc rakstura īpašībām, rīcības, nokļūšanas dažādās neparastās situācijās, arī pēc ārējā izskata. Ogres rajona skolēni ir ļoti korekti un, dodot iesaukas pēc ārējā izskata, ievēro pieklājības normas. Ir iesaukas Sīkais, Stilīgais, Blondais, Milzis.

Ja iesauka dota pēc rakstura īpašībām vai rīcības, te nu nekādas saudzības nav.

Stabule — jo bērnībā raudāja par katru nieku; Papirosiene — šad un tad uzsmēķē; Cūku vecis, Žurka, Suska, Sūdzambībele.

Bet ir arī Māte Terēze , jo vienmēr palīdz un klasesbiedriem dod norakstīt par velti.

Mīļvārdiņi

Iesaistoties projektā bērnudārzu audzinātājām, savākti mīļvārdiņi, kādos vecāki sauc savus bērnus un bērni — vecākus.

Mātei un tēvam meita ir saulīte, pelīte, zaķītis, dūdiņa, peciņa, pupiņa, meitucītis; dēls ir zaķītis, pumpuriņš, balodītis, bebucis, brašulis.

Vecmāmiņas izvēlas vēl "saldākus" vārdus. Mazmeita ir zīlīte, zelta gabaliņš, saldumiņš; mazdēls — acuraugs, palīdziņš, dārgumiņš.

Bet bērni visinteresantākos sinonīmus atraduši vecmāmiņas vārdam: amāmiņa, atāniņa, babiņa, comāte, jumpa, ķumpa, ķumpīte, lapānīte, macīte, mamanīte /mātesmāte/, mamate, mamaļī, mamī, mamsis, mamsītis, mamuka, māmīte, māmulīte, mīļmāmīte, memme, memmīte, mīlīte, mumma, nanana, nēmamma, oma, ome, omīma, omīte, tetenīte /tēvamāte/, tēvmāmiņa, uva, vacīte, vacainīte, vecāniņa, vecā vecā, veculīte, vecmamma,vecmāmiņa, vecmāmīte, vecmīte, vecomamma, veculīte, viena paša, zacais, zecais.

Skaitāmpanti

Savākti vairāki simti skaitāmpantu. Daudzi no tiem atkārtojas. Taču Taurupes vidusskolas pētījums ir unikāls — aptaujāti visi 200 audzēkņi un pierakstīti dzīvajā apritē esošie skaitāmpanti. Daži piemēri.

— Kalējs kaļ, Malējs maļ, Lējējs lej, Rējējs rej, Kūrējs kur, Būrējs bur, Vērējs ver, Ķērējs ķer. Bēdz!

— Skolotājam gari mati, Kabatā tam pieci lati.

— Don, don, deri! Dēri, deri, don, don! Ša, ša, šeri! Šēri, šeri, Meksika! Gimi, gimi, jaguar, Gimi, gimi, uga, uga! Gimi, gimi, jaguar, Gimi, gimi, alodin! Antons beibī, Antons beibī set! Antons šerij, Antons šerij libika, Akuš, bakuš, Bums barakuš!

Skolēnu žargonvārdi

Savākts gandrīz tūkstotis skolēnu žargonvārdu, kas varētu būt labs pamats skaidrojošās vārdnīcas izveidei.

Skolēnu īpatnējā leksika vairumā gadījumu vēl aizvien balstās uz krievu valodas vārdiem, bet pamazām jau manāma angļu valodas ietekme.

Daži piemēri. ačkariks — briļļainais. Tu pazīsti to ačkariku no piektās "bē"? benārs — izsmēķis. Atkal ceļmala pilna ar benāriem! čaiņiks — galva. Man čaiņiks nemaz šodien nestrādā. īblis — muļķis, arī seja. Tu nu gan esi riktīgs īblis! feiss — seja. Kāds viņš pēc feisa?

Skolēnu dialogi

Trīs Ogres ģimnāzijas 5. klases skolnieces pierakstījušas savu klasesbiedru dialogus. No pirmā acu uzmetiena tie it kā ne par ko sevišķu neliecina, taču jāieklausās tikai vērīgāk!

— Kas tu... galīgi?

— Nē.

— Esi gan tu galīgi!

— Labi, esmu, esmu.

— Čau!

— Čau!

— Kā iet?

— Nezinu.

— Labi, čau!

— Čau!

Laikmetīgi izteicieni

Daudzu cilvēku valoda vēl aizvien ir bagāta ar seniem sakāmvārdiem un parunām. Taču laiks diktē savu. Sakāmvārdam pazūd sākums vai beigas, jo runātājam domas izteikšanai nepieciešama tikai viena daļa. Un pašreizējā steigas laikmetā valoda tā arī raisās ātrāk un vieglāk.

Ieklausoties ģimenes locekļu, kaimiņu teiktajā, kā arī nejaušajās sarunās uz ielas, perona vai veikalā, var konstatēt, ka dzīvi kļūst presē lasītie, radio un televīzijā dzirdētie teicieni. Cilvēks ir radoša būtne, un katrs labprāt pieliek klāt arī kaut ko no sevis.

— Neskaitīsim naudu cita maciņā! (Politiķe par citu vēlēšanos zināt, cik kāds nopelna.)

— Tu tiešām spried kā reņģēdājs! (No divu pensionāru ironiskas sarunas.)

— Tiem izglītotajiem muļķiem jau nav naudas! (Ironizē skolotāja.)

— Kad valda lietu kults un bizness, tukšums peld uz augšu. (No sarunas par garīgo vērtību zudumu.)

— Savā acī baļķi neredz. (TV skatītājs par populāru politiķi.)

No skolēnu sacerējumiem

— Romāns ir veids, kurā rakstīts par mīlestību, tas ir plaša apjoma stāsts. Viduslaikos ļoti populāri romāni bija "Dons Kihots" un "Servantess".

— Māsas izdzirdēja zirga klaudzienus un nolēma Forsteriānu izručīt.

— Šo skaisto grāmatu ir uzrakstījis Andrejs Pumpurs, un tā nosaucās "Eposs Lāčplēsis". Cīnoties ar Melno bruņinieku, Lāčplēsis iekrīt Daugavā no stāvas klints. Laimdota, sāpju pilna, lec iekšā Daugavā. Tāpēc, ja neprotiet peldēt, nekāpjiet Daugavā!

— Grīntāls palīdzēja zvejniekiem un sadalījās ar zivīm. Zaļgam no skopuma raustījās dzeltenīgā sejas krāsa, zods kļuva gluži ass.

Skolotāju izteicieni

Skolēni labprāt pierakstījuši skolotāju izteicienus — viņu "stila ziedus".

— Tu neparko nelīdzinies homo sapienam! (Vēstures skolotāja)

— Tom, es jūtos kā tropu mežā: kā es skaļāk runāju, tā papagailis skaļāk atkārto! (Bioloģijas skolotāja)

— Starts! Atiet, Zuzīt! (Sporta skolotājs)

— Magnētiskie ziemeļi neatrodas tur, kur Vinnijs Pūks gāja pārgājienā. (Fizikas skolotāja)

— Kaut ko jau nosauci, bet vienas ķermeņa daļas tev trūkst! (Svešvalodas skolotāja)

— Tev jau mājās bija domas pa plauktiņiem jāsaliek! (Literatūras skolotāja)

— Neapēd mīnus zīmi! Un šitais leņķis karājas gaisā. (Matemātikas skolotāja)

Anekdotiski gadījumi iz dzīves

— Toms žēlojas audzinātājai: "Fizikā bija kontriķis... ka bez biksēm varēja palikt..."

Skolotāja: "Es tā skatos — tev vēl ir..."

— Latviešu valodas skolotāja jautā: "Kādos gadījumos saka "raibs kā dzeņa vēders"?

Pēteris: "Kad ir piedzēries un sasists..."

— Ogres dzimtsarakstu birojā iegriežas Rūdolfs K., jo vēlas mainīt vārdu.

"Kāpēc?" jautā darbiniece.

"Man jau apnicis, ka visi to tik vien saka: "Rūdi, nu būs sūdi!"

"Kādu vārdu jūs gribētu?" interesējas darbiniece.

"Es gribu mainīt pret Uldi!" paziņo klients.

Darbiniecei nejauši izsprūk: "Uldi, ko tu muldi!"

Rūdolfs K. lēnām ceļas kājās un domīgs aiziet.

Rūta Koluža, projekta metodiskā vadītāja