Latvija saņem aizdevumu Eiropas naudas apguvei

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvija no Eiropas Investīciju bankas (EIB) saņems 150 miljonu eiro aizdevumu – to paredz līgums, ko vakar parakstīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un EIB viceprezidents Sauli Nīniste.

Šo aizdevumu Latvija varēs izmantot kā vienu no finanšu resursu avotiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu Kohēzijas fonda projektiem un daļai struktūrfondu projektu. Aizdevuma līdzekļi būs pieejami arī valsts budžeta tālākaizdevumiem Kohēzijas fonda un struktūrfondu projektu realizēšanai.
Noslēgtais līgums, kā izteicās O.Spurdziņš, pielīdzināms “drošības jostai” jeb profilaktiskam pasākumam gadījumā, ja mūsu valstij rastos grūtības ar Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanu nākamajos gados. Līgums, kas noslēgts uz 25 gadiem, nebūt neparedz tūlītēju aizņēmumu. Tas tikai garantē Latvijai iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt EIB finansējumu un definē šā finansējuma saņemšanas nosacījumus.
S.Nīniste atzinīgi novērtēja Latvijas labo kredītreitingu, kas devis iespēju aizdevuma līgumu noslēgt ar viszemāko pieejamo procentu likmi. Kā norādīja EIB pārstāvji, kas arī piedalījās aizdevuma līguma parakstīšanā, tam tiek piedāvāti visizdevīgākie kreditēšanas nosacījumi, kas ir maksimāli elastīgi – procentu maksājumi būs jāveic tikai no brīža, kad Latvija naudu sāks izmantot, un tikai par to naudas daļu, kas tiek izlietota.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pagājušā gada 1.maijā vienlaikus kļuva arī par EIB dalībvalsti. Tas cita starpā nodrošinājis Latvijai tādas priekšrocības kā aizņēmumu likmes maksimālā uzcenojuma samazinājums un iespēja piedalīties bankas lēmumu pieņemšanā par Latvijai būtiskiem jautājumiem.
Šis ir jau trešais EIB un Latvijas noslēgtais līgums. 1999.gadā tika parakstīts Latvijas un EIB aizdevuma līgums 20 miljonu eiro vērtībā vides projektu realizācijai, ko mūsu valsts jau pilnībā izmantojusi. Savukārt 2002.gadā tika noslēgts līgums par 33 miljonu eiro aizdevumu, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus valsts budžeta līdzfinansējumam atsevišķiem autoceļa Via Baltica projekta posmiem. Tomēr, tā kā pēdējos gados izdevies sasniegt labus valsts budžeta izpildes rādītājus, šā aizdevuma līdzekļi nav izmantoti. EIB sniegusi vairākus aizdevumus arī Latvijas bankām un uzņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai bez valsts starpniecības.
Kā norāda Finanšu ministrijas speciālisti, viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas EIB aizņēmumu vērš pievilcīgu, ir tas, ka Latvija šo aizņēmumu var izņemt elastīgi un papildus procentu likmei tai nav saistošas nekādas citas komisijas maksas.

Uzziņai:

Latvija sniegusi valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankai par šādiem aizdevumiem:
* 1996.gadā Rīgas domei – 15 miljoni eiro ūdens apgādes sistēmas uzlabošanai;
* 1996.gadā “Latvenergo” – 6 miljoni eiro Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas projekta realizēšanai;
* 1997.gadā Ventspils brīvostas pārvaldei – 20 miljoni eiro Ventspils brīvostas projektēšanas, būvniecības, un rekonstrukcijas darbu veikšanai;
* 1998.gadā “Latvijas dzelzceļš” – 34 miljoni eiro sliežu ceļu rekonstrukcijas projekta finansēšanai;
* 2000.gadā “Starptautiskā lidosta “Rīga”” – 10 miljoni eiro lidostas “Rīga” pasažieru termināļa rekonstrukcijai;
* 2000.gadā Ventspils brīvostas pārvaldei – 8 miljoni eiro Ventspils brīvostas rekonstrukcijai;
* 2003.gadā “Latvijas Hipotēku un zemes banka” – 30 miljoni eiro mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanai.

Materiālus sagatavojusi
Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv