"Negribu nomelnot, bet"

"Optio"

— 2000.10.05.

Latviešiem noteikti būtu jāatdala politika no biznesa, saka Lēna Suhonena, Lattelekom izpilddirektora vietniece.

— Pavisam nepareizi būtu teikt, ka visi latvieši ir neģēļi, — saka Suhonena. — Šeit ir ļoti daudz godīgu cilvēku. Problēma ir tikai tāda, ka vietējās algas ir pārāk mazas, salīdzinot ar vietējo cenu līmeni. Laikam gan katrs saprot, ka tādā vidē kārdinājums to izmantot ir liels.

— Labi ir tas, ka Latvija ir rietumnieciskāka, nekā Rietumos parasti domā. Padomju laika šausmu šeit vairs nav. Bet ir arī problēmas. Lielākā ir sakars starp politiku un biznesu. Tie būtu noteikti jāatdala viens no otra. Ja šo problēmu nevar atrisināt, politiskā izšķiršanās būs vēl neaprēķināmāka. Problēma ir arī tā, ka liela daļa iedzīvotāju koncentrējas Rīgā. Turklāt tauta ir sadalījusies tā, ka latvieši dzīvo neattīstītajos lauku rajonos un krievi — galvaspilsētā. Arī ekonomiskā aktivitāte ir koncentrēta Rīgā, un tas palielina krievu kultūras nozīmi.

Par korupciju Suhonena saka, ka ar šo nepatīkamo lietu viņai jāsastopas katru dienu.

— Tas ir jāņem vērā visur. Kad mēs, piemēram, slēdzam līgumu ar preču piegādātājiem, ir jāskatās, lai par mūsu pirkumiem vienmēr nav atbildīgs viens un tas pats cilvēks. Mēs šeit esam ļoti liels pircējs. Ja viens cilvēks visu laiku atbild par iegādēm, agrāk vai vēlāk viņš kļūst korumpēts. Mums ir arī ievērojami nekustamie īpašumi — 3700 ēku visur Latvijā, un mums ir uzmanīgi jāraugās, lai par to remontēšanu notiktu konkurss, kurā piedalās pietiekami daudz kompāniju.

— Viena problēma ir apzināta ļaunprātība.

Suhonena ir Lattelekom izpilddirektora vietniece, bet viņa kompānijā atbild arī par drošības jautājumiem. Viņa saka, ka ir paradījušās tīšas sabotāžas īpašības.

Tāds uzņēmums kā Lattelekom , pēc Suhonenas teiktā, vilina dažādas grupas, kuras grib apspiest citus. Kad laupītāji ielaužas telefona centrālē un sabojā sakarus, tas izraisa jucekli sabiedrībā.

Protams, ka šāda tipa uzņēmumā viņi neatrod naudu. Bet viņi var prasīt, lai Lattelekom vēl joprojām darbotos kā sociālā institūcija, kura dotu tautai sakarus un sarunlaiku par velti.

Ko vēl? Ko Lēna Suhonena vēl gribētu piebilst pie Latvijas trūkumu saraksta?

Birokrātija. Šeit ir tāda nostāja, ka visur vajadzīga atļauja, un tās saņemšana ir ilgstošs process. Ja mēs, piemēram, gribam uzstādīt jaunu telefonautomātu kādā ielas stūrī Rīgā, tad "propuskā" ir jābūt zīmogiem no 28 dažādām pilsētas institūcijām.

Suhonena atzīst, ka birokrātiju var samazināt ar pietiekamu latu kaudzīti.

— Mēs neizvēlējāmies šo ceļu. Mūsu lēmums ir apzināts un kategorisks. Kukuļošana strauji ved uz tādu purvu, ka no tā nav viegli izrāpties, un, ja arī izrāpies, nav nekādas drošības garantijas, — saka Suhonena.

Par spīti visam Suhonena uzsver, ka viņa ļoti labi jutusies Latvijā.

Juka Sāstamoinens