"Sapnim ir jābūt"

"Der Spiegel"

— 2000.10. Nr. 40

Pēc Igaunijas ministru prezidenta Marta Lāra domām, apvienotajai Eiropai par realitāti ir jākļūst iespējami ātrāk. Viņam Eiropa beidzas pie Narvas, pie Igaunijas robežas ar Krieviju.

Spiegel : Ministru prezidenta kungs, Igaunija tiecas uz Eiropas Savienību un vislabprātāk vēlētos sarunas par iestāšanos pabeigt jau 2001. gada pirmajā pusgadā. Kāpēc šāda steiga? Jūsu valsts taču piedzīvo strauju uzplaukumu.

Lārs : Gatavošanās iestājai ES mums palīdz mazliet ātrāk tikt galā ar reformām, kuras mums tāpat būtu jāveic. Mums ir pašiem sava godkārīga valsts attīstības koncepcija. Šeit mums nav vajadzīga Briseles palīdzība. Mēs sarunas par iestāšanos gribam pabeigt 2001. gadā.

Spiegel : Igaunijā, izņemot neatkarības periodu, laikā starp abiem pasaules kariem ir valdījuši svešinieki. Kāpēc jūs pēc Padomju savienības sabrukuma izcīnīto suverenitāti atkal gribat atdot Briselei?

Lārs : Patiesībā tā būs pirmā reize, kad mūsu nācija pati var izlemt, kurp iet un ko darīt.

Spiegel : Vai par iestāšanos tiks sarīkots referendums?

Lārs : Jā. Mēs zinām, kā ir pret tautas gribu būt par svešas valsts daļu. Igaunija tika okupēta un anektēta. Iestāšanās ir brīva nācijas izvēle. Daudzām tautām šodienas Eiropā nav dota iespēja pieņemt šādu lēmumu, jo tās vēl nav kvalificētas līdzdalībai ES.

Spiegel : Vai Maskava ir pret Igaunijas iestāšanos ES?

Lārs : Oficiāli nē, taču neoficiāli mēs izjūtam nevēlēšanos zaudēt noieta tirgu Igaunijā.

Spiegel : Vēl janvārī jūs parlamentā teicāt: mēs gribam ātrāk iestāties ES, jo mums ir bail, ka varētu izveidoties pelēkā zona, un mēs tad atradīsimies starp abiem lielajiem blokiem.

Lārs : Tas ir iespējams joprojām. Taču attiecībā uz šo pelēko zonu runa nav tikai par militāro jautājumu vien, bet arī par politikas, kultūras un ekonomikas problēmām. Mums, igauņiem, ir jāzina, kur pie kā mēs piederam.

Spiegel : Vai pēc jūsu ģeopolitiskajiem priekšstatiem Igaunijas austrumu robeža pie Narvas būs arī Eiropas austrumu robeža?

Lārs : Jā, patiesībā jā.

Spiegel : NATO, rēķinoties ar Krieviju, līdz šim ir noraidījusi Baltijas valstu uzņemšanu. Vai jūs joprojām noteikti vēlaties iestāties NATO?

Lārs : Jā, Krievija par to nav priecīga. Taču tās reakcija ir tāda pati kā Polijas, Čehijas un Ungārijas iestāšanās laikā. Un, tāpat kā tad, arī jautājumā par Baltijas valstu līdzdalību NATO Maskavā ar laiku būs jūtams lielāks miers un tā kļūs saprātīgāka. Tur zina, ka to nebūs iespējams ilgstoši torpedēt. Protams, ka liela problēma ir Kaļiņingrada. Šim Krievijas anklāvam ir jāatrod funkcionējošs risinājums līdz laikam, kad trīs Baltijas valstis kļūs par ES dalībniecēm.

Spiegel : Kāds būtu reālais risinājums?

Lārs : Apgabalam ir jāiegūst ekonomiskā patstāvība, tam ir jākļūst par brīvostu vai kaut ko līdzīgu Honkongai. Taču tas būs grūti, jo tur joprojām atradīsies krievu militārā bāze. Taču pavisam skaidrs ir tas, ka koridora nebūs. Kā to jau ir pierādījusi vēsture, tas nav realizējams.

Spiegel : Kā jūs vērtējat ES paplašināšanas komisāra Gintera Ferhoigena ideju noteikt stingru sarunu pabeigšanas termiņu? Kas būs gatavs, tas ienāks, kas nē, tam būs jāgaida.

Lārs : Tā ir laba ideja. Tas būtu labs kompromiss arī tām valstīm, kuras nespēj iekļauties stingri noteiktā termiņā.

Spiegel : Kad šai dienai vajadzētu būt?

Lārs : Cerams, ka tas būs 2002. gada 1. janvāris.

Spiegel : Lāra kungs, jūs savos četrdesmit gados tiekat uzskatīts par "igauņu ekonomiskā brīnuma tēvu". "Neue Zūrcher Zeitung" jūsu valsti slavē kā "politisko reformu mērauklu Austrumeiropā". Kā jūs vēlaties piedalīties nākamās paaudzes Eiropas veidošanā?

Lārs : Man ir svarīgi, lai Eiropa nebūtu tikai ekonomiska apvienība vien, bet lai tai būtu arī kultūras un vēsturiskā identitāte. Es domāju, ka Eiropai, cik vien ir iespējams, ir jārūpējas par saviem pamatprincipiem, lai cilvēkiem Eiropas Savienība nenozīmētu tikai vienu lietu: eiro. Ir jābūt arī idejai, sapnim. Te vēl ir daudz jāstrādā.

Spiegel : Kā jūs definējat Eiropu? Vai jūsu Eiropu raksturos jēdziens kristīgā Vakarzeme?

Lārs : Daudzējādā ziņā, jā. Eiropas idejai ir kristīgs pamats. Es esmu kristīgais demokrāts, tāpēc man tas ir ļoti svarīgi. Taču pareizi ir arī tas, ka nekur pasaulē tik mazā teritorijā kopā nesadzīvo tik daudz kultūru. Runa ir par to, lai šī mozaīka visa kopā iezaigotos vēl skaistāk.

Spiegel : Jaunās ES dalībnieces piederēs otrajai klasei. Vai jums traucēs tas, ka vecās Eiropas kodola valstis organizēsies kā pirmās klases klubs, piemēram, ar eiro valūtu?

Lārs : Patiesībā nē. Mēs mācāmies no mūsu kaimiņiem, no somiem, kā maza valsts var ļoti veiksmīgi iekļauties ES. Tāpat kā Somija, arī Igaunija ļoti drīz kvalificēsies Valūtas savienībai. Mēs neesam ieinteresēti kļūt par vājas Savienības dalībniekiem. Iestāšanās kritēriji ir stingri jāizpilda. Tikai šāda Eiropas Savienība spēs realizēt mūsu sapņus. Mēs zinām, kur piederam.