Ministru kabineta noteikumi Nr.732

Rīgā 2005.gada 27.septembrī (prot. Nr.54 5.§)

Uzturēšanās atļauju noteikumi

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta trešo daļu, 22.panta trešo daļu, 23.panta otro daļu, 32.panta otro daļu, 33.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 9.punktu, 35.panta 12. un 13.punktu un 36.panta pirmās daļas 4.punktu un Patvēruma likuma  27.pantu, 30.panta 2.punktu, 37.panta otro daļu un 41.panta 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka:

1.1.izsaukumu apstiprināšanas kārtību;

1.2.uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus;

1.3.termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsnieg­šanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību;

1.4.ārzemnieku loku, kuri ir tiesīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas piepra­sīšanai sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību;

1.5.komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses;

1.6.kārtību, kādā atmaksā atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

1.7.kārtību, kādā ārzemnieks piesaka prombūtni ārpus Latvijas Republikas;

1.8.elektroniskajās informācijas sistēmās — ielūgumu datu bāzē un ārzemnieku reģistrā — iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību.

2.Ārzemnieks šajos noteikumos noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai personīgi iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs (turpmāk — pārstāvniecība) vai pārvaldē, ja viņam ir derīga uzturēšanās atļauja vai viņš pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu:

2.1.atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

2.2.atbilstoši dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

3.Ja ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā uzaicina juridiska persona, dokumentus izsaukuma apstiprināšanai, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai var iesniegt attiecīgās juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

4.Ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu vīzu vai ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, ir tiesīgs iesniegt pārvaldē šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām, ja uzturēšanās sais­tīta ar nodarbinātību vai komercdarbību un viņš ir:

4.1.ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600000latu;

4.2.akreditētas izglītības iestādes pedagogs;

4.3.valsts zinātniskas institūcijas zinātnieks;

4.4.valsts budžeta vai pašvaldības finansētas kultūras iestādes vadītājs, komponists, mūziķis, dziedātājs, horeogrāfs, dejotājs, kino, teātra vai citas mākslas iestādes režisors vai aktieris, cirka mākslinieks vai izrādes nodrošināšanā iesaistīts tehniskais darbinieks;

4.5.konsultants (eksperts), kas sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei vai palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika;

4.6.Latvijas sporta izlases treneris;

4.7.profesionāls sportists.

5.Ja ārzemnieks ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, viņš ir tiesīgs iesniegt pārvaldē šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 30dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām, ja uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību un viņš ir:

5.1.individuālais komersants;

5.2.komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

5.3.personālsabiedrības amatpersona, kuras pārstāvības tiesības reģis­trētas komercreģistrā;

5.4.komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

5.5.atomenerģētikas nozares speciālists.

6.Ja tas ir Latvijas valsts interesēs, pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs samazināt šo noteikumu 4. un 5.punktā noteikto termiņu.

7.Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešams pārvaldē apstiprināts izsaukums. Izsaukums nav nepieciešams, ja ārzemnieks:

7.1.ir individuālais komersants;

7.2.ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs vai komercreģistrā reģistrētā komersanta vienīgā amatpersona ar pārstāvības tiesībām;

7.3.ir pašnodarbināta persona;

7.4.ir ārvalsts komersanta pārstāvis;

7.5.ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600000la­tu;

7.6.ir nepilngadīgs bērns un viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un šis bērns ir dzimis un pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā;

7.7.ir šķīris laulību vai viņa laulātais ir miris un ārzemnieka apgādībā paliek nepilngadīgs bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

7.8.1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis;

7.9.Latvijas Republikā ir saņēmis ates­tātu par vispārējo vidējo izglītību, apgūstot vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu valsts valodā;

7.10.pirms citas valsts pilsonības iegūšanas bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu;

7.11.vēlas reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

7.12.ir saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā;

7.13.ir ģimenes loceklis, kurš pieprasa uzturēšanās atļauju vienlaikus ar šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.8. un 7.12.apakšpunktā minētajiem ārzemniekiem.

8.Pārvaldes un pārstāvniecības amatpersonai ir tiesības uzaicināt ārzemnieku un uzaicinātāju uz interviju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu. Ja nepieciešams, abas personas intervē vienlaikus.

9.Ārzemnieks, kuram ir derīga termiņ­uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ceļošanas dokumentu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē ne vēlāk kā 30dienas pēc šī dokumenta saņemšanas, ja iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā ir saņemts jauns.

II. Izsaukuma apstiprināšana

10.Dokumentus izsaukuma apstiprināšanai iesniedz:

10.1.pilngadīgs Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

10.2.pilngadīgs ārzemnieks, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

10.3.Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestāde;

10.4.Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta Latvijas Republikas vai ārvalstu juridiskā persona.

11.Dokumentus izsaukuma noformēšanai iesniedz pārvaldē. Fiziskā persona dokumentus iesniedz personīgi. Ja persona veselības stāvokļa dēļ dokumentus nevar iesniegt personīgi un to apliecina ārsta izziņa, dokumentus var iesniegt pilnvarotā persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru.

12.Fiziskā persona, noformējot izsau­kumu:

12.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja izsaukumu noformē laulātajam, uzaicinātājs uzrāda savu ceļošanas dokumentu;

12.2.sniedz šo noteikumu 18.2.apakš­punktā minētās ziņas par ārzem­nieku un informāciju par viņa paredzamo uzturēšanās laiku, vietu un mērķi Latvijas Republikā;

12.3.iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

13.Juridiskās personas pārstāvis, noformējot izsaukumu:

13.1.uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru;

13.2.iesniedz iesniegumu, kurā norādīts juridiskās personas reģistrācijas numurs, šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētās ziņas par ārzemnieku, viņa paredzamais uzturēšanās laiks, vieta un mērķis Latvijas Republikā, un apliecinājumu, ka uzaicinātājs uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

13.3.iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

14.Ja izsaukumu noformē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta Latvijas Republikas vai ārvalsts juridiskā persona, tā papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem, sākot ar otro darbības gadu, uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā) vai izziņu, ka tai nav tādu nodokļu maksājumu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot ar otro darbības gadu). Ja juridiskajai personai ir nodokļu maksājumu parāds, izsaukuma pieprasījumu var iesniegt, ja juridiskā persona saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu.

15.Ja uzaicinājums ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā saistīts ar studentu vai audzēkņu apmaiņu, papildus šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajam norāda ziņas par fizisko personu, kas uzņemas atbildību par nepilngadīgu audzēkni viņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā. Papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem uzaicinātājs iesniedz dokumentu, kas apliecina uzaicinātāja tiesības organizēt apmaiņas programmu, kā arī Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes apliecinājumu, ka audzēknis mācīsies šajā izglītības iestādē saskaņā ar konkrēto apmaiņas programmu.

16.Ja Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēta organizācija uzaicina ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā, lai viņš veiktu reliģisku darbību, tā saskaņo šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minēto iesniegumu ar Reliģisko lietu pārvaldi.

17.Ja ārzemnieku uzaicina uzturēties Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā klosterī, šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minēto iesniegumu saskaņo ar attiecīgās konfesijas vadītāju.

18.Uzaicinātājs norāda šādas ziņas:

18.1.tālruņa numuru vai citu informāciju, kas nodrošina saziņas iespējas (piemēram, e-pasta adresi);

18.2.par ārzemnieku:

18.2.1.vārds (vārdi), uzvārds latīņalfabētiskajā rakstībā, kā norādīts ārzemnieka ceļošanas dokumentā;

18.2.2.valstiskā piederība;

18.2.3.dzimšanas datums;

18.2.4.dzimšanas vieta;

18.2.5.dzīvesvietas adrese.

19.Vienā izsaukuma pieteikumā var iekļaut vairākus vienas ģimenes locekļus, ja viņiem ir kopīgs uzturēšanās nolūks Latvijas Republikā.

20.Ziņas par uzaicinātāju un ārzemnieku iekļauj elektroniskajā informācijas sistēmā — ielūgumu datu bāzē. Pēc datu ievades ielūgumu datu bāzē pārvaldes amatpersona izdrukā izsaukuma pieteikuma veidlapu. Uzaicinātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis (ja uzaicinātājs ir juridiska persona) ar parakstu apliecina, ka sniegtā informācija un ievadītie dati ir patiesi un ka viņš uzņemas atbildību par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.

21.Pārvaldes amatpersona lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu pieņem divu darbdienu laikā. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu pārbaude, amatpersona par to informē uzaicinātāju un lēmumu pieņem 10darbdienu laikā.

22.Pārvaldes amatpersona izsaukumu neapstiprina, ja:

22.1.uzaicinātājs atsakās vai nevar iesniegt šo noteikumu 12., 13., 14., 16., 17. un 18.punktā minētos dokumentus vai atsakās sniegt nepieciešamos paskaidrojumus par ārzemnieka uzaicināšanas nolūku, uzaicināmo ārzemnieku un tā uzturēšanos Latvijas Republikā;

22.2.ārzemnieks ir iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

22.3.konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

22.4.saņemts kompetentas valsts iestādes negatīvs atzinums par izsaukuma apstiprināšanu.

23.Pārvaldes amatpersona pieņem lēmumu atcelt apstiprinātu izsaukumu, ja pēc izsaukuma apstiprināšanas:

23.1.konstatēts, ka uzaicinātājs atsau­cis izsaukumu;

23.2.konstatēts, ka uzaicinātājs zaudējis tiesības uzaicināt ārzemnieku;

23.3.konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

23.4.saņemts kompetentas valsts iestādes negatīvs atzinums.

24.Ja izsaukumu neapstiprina, atceļ vai uzaicinātājs atsauc izsaukumu, iesniegtos dokumentus uzaicinātājam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

III. Pamatdokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai

25.Ārzemnieks, kas vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju, uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

25.1.noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai atbilstoši šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumam;

25.2.divas fotogrāfijas, kas izgatavotas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

25.3.izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību, vai Veselības ministrijas izsniegtu izziņu, ka tai nav iebildumu pret to, ka ārzemnieks ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību;

25.4.pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izsniegtu izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14gadiem);

25.5.dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā;

25.6.dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā;

25.7.maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

26.Ja ārzemnieks ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, viņš uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā minētos dokumentus un izziņu par rentgenoloģisko vai fluorogrāfisko izmeklēšanu tuberkulozes diagnostikai.

27.Ievērojot uzturēšanās iemeslus, papildus šo noteikumu 25. un 26.punktā minētajiem dokumentiem ārzemnieks iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā noteiktos dokumentus.

28.Ārzemnieks, kas saņēmis bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai personīgi iesniedz pārvaldes Bēgļu lietu departamentā personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu, savu bērnu personu apliecinošus vai ceļošanas dokumentus un dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā.

29.Ceļošanas dokuments ir derīgs uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja:

29.1.ceļošanas dokumentā ir tā ārzemnieka personas dati un fotogrāfija, kurš pieprasa uzturēšanās atļauju;

29.2.ceļošanas dokumentā nav dokumenta izdevēja neapstiprinātu labojumu;

29.3.ceļošanas dokuments nesatur viltojumu pazīmes;

29.4.ceļošanas dokumentā nav mehānisku labojumu vai smērējumu, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt datus vai noteikt iespējamos viltojumus.

30.Katram ārzemniekam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir nepiecie­šams savs ceļošanas dokuments.

31.Ja ārzemnieks neiesniedz šajos noteikumos minēto dokumentu, kura izsniegšana ir Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādes kompetencē, pārvaldes amatpersona pieprasa nepieciešamo informāciju attiecīgajai valsts vai pašvaldības iestādei.

32.Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.7.apakš­punktā minētos dokumentus, ja:

32.1.ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu;

32.2.ārzemnieks ir komponists, mūziķis, dziedātājs, horeogrāfs, dejotājs, kino, teātra vai citas mākslas iestādes režisors vai aktieris, cirka mākslinieks vai koncertu vai izrādes nodrošināšanā iesaistīts tehniskais darbinieks valsts budžeta vai pašvaldības finansētā kultūras iestādē un viņa paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā ir no 15 līdz 90dienām, pieprasot uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam;

32.3.ārzemnieks ir akreditētas izglītības iestādes pedagogs un viņa paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā ir no 15 līdz 90dienām, pieprasot uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam.

33.Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

34.Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzamie dokumenti ir derīgi:

34.1.izsaukums:

34.1.1.sešus mēnešus pēc tā apstiprināšanas, ja ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzami pārstāvniecībā;

34.1.2.trīs mēnešus pēc tā apstiprināšanas — pārējos gadījumos;

34.2.dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, un Valsts ieņēmumu dienesta izziņa — trīs mēnešus pēc to izsniegšanas;

34.3.izziņas, vēstules un citi dokumenti, izņemot dzimtsarakstu dokumentus, tiesas nolēmumus, arhīva izziņas un izglītības dokumentus, — sešus mēnešus pēc to izsniegšanas;

34.4.izziņa par rentgenoloģiskās vai fluorogrāfiskās izmeklēšanas rezultātiem — gadu pēc tās izsniegšanas.

IV. Papildu dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja uzturēšanās saistīta ar ģimenes apvienošanu

35.Ārzemnieks iesniedz radniecību vai svainību apliecinošus doku­mentus, ja:

35.1.atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktam vēlas uzturēties pie radiniekiem;

35.2.atbilstoši Imigrācijas likuma 30.pantam vēlas uzturēties pie sava pilngadīgā bērna — Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa;

35.3.atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam vēlas uzturēties pie viena no vecākiem, kurš ir Latvijas pilsonis.

36.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 25. vai 26.pantam vēlas uzturēties pie laulātā, viņš iesniedz laulību apliecinošu dokumentu.

37.Ja Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgais bērns vēlas uzturēties Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta ceturtajai daļai vai Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, viņš iesniedz:

37.1.radniecību apliecinošus dokumentus;

37.2.tā vecāka notariāli apliecinātu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Ja ikdienā aizgādnību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, — attiecīgās tiesas nolēmumu.

38.Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 17.punktam, jo pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība, viņš iesniedz tiesas nolēmumu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu.

39.Ja kopā ar ārzemnieku Latvijas Republikā vēlas ieceļot viņa laulātais un nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni, laulātais un bērni iesniedz laulību un radniecību apliecinošus dokumentus. Ja bērns ieceļo ar vienu no vecākiem, ārzemnieks iesniedz otra vecāka notariāli apliecinātu atļauju uzturēties Latvijas Republikā.

40.Ja uzturēšanās atļauju vēlas saņemt nepilngadīgs ārzemnieks, kura vecāki neuzturēsies kopā ar viņu Latvijas Republikā, papildus iesniedz notariāli apliecinātu vecāku atļauju uzturēties Latvijas Republikā.

V. Papildu dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību

41.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktam vēlas uzturēties komercreģistrā reģistrēta individuālā komersanta vai komercsabiedrības vienīgā dibinātāja statusā, viņš iesniedz:

41.1.zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

41.2.dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

41.3.atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

41.4.Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā) vai izziņu, ka viņam nav tādu nodokļu maksājumu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot ar otro darbības gadu);

41.5.zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu un atzinumu par to, ka ir izpildīti biznesa plānā paredzētie mērķi un uzdevumi (sākot ar otro darbības gadu);

41.6.zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu);

41.7.Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu un tā apmēru (sākot ar otro darbības gadu).

42.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktam vēlas uzturēties pašnodarbinātas personas statusā, viņš iesniedz:

42.1.zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu paredzētajam darbības laikam;

42.2.dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir pietiekami personīgie finanšu līdzekļi biznesa plānā norādīto darbību uzsākšanai;

42.3.atļauju (licenci, sertifikātu), ja veic tādu darbu, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja;

42.4.Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā darbības gadā) vai izziņu, ka viņam nav tādu nodokļu maksājumu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot ar otro darbības gadu);

42.5.zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu un atzinumu par to, ka ir izpildīti biznesa plānā paredzētie mērķi un uzdevumi (sākot ar otro darbības gadu);

42.6.zvērināta revidenta pārbaudītu biznesa plānu, ja iepriekšējais biznesa plāns ir izpildīts (sākot ar otro darbības gadu);

42.7.Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu un tā apmēru (sākot ar otro darbības gadu).

43.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam vēlas uzturēties Latvijā, pamatojoties uz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, viņš iesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu darba izsaukumu.

44.Ja ārzemnieks ir komponists, mūziķis, dziedātājs, horeogrāfs, dejotājs, kino, teātra vai citas mākslas iestādes režisors vai aktieris, cirka mākslinieks vai koncertu vai izrādes nodrošināšanā iesaistīts tehniskais darbinieks valsts budžeta vai pašvaldības finansētā kultūras iestādē un viņa paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā ir no 15 līdz 90dienām, pieprasot uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam, viņš iesniedz līgumu vai tā projektu.

45.Ja ārzemnieks ir akreditētas izglītības iestādes pedagogs un viņa paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā ir no 15 līdz 90dienām, pieprasot uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktam, viņš iesniedz ar akreditētu izglītības iestādi noslēgtu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, vai tā projektu.

46.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 9.punktam vēlas uzturēties Latvijā, pamatojoties uz savstarpējo zinātnisko sadarbību, viņš iesniedz sadarbības plānu vai apmaiņas līgumu un darba līgumu vai tā projektu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar darba attiecībām.

VI. Papildu dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja uzturēšanās saistīta ar citu mērķi

47.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktam vēlas uzturēties Latvijā, lai studētu akreditētā augstskolā vai studiju programmā, viņš iesniedz:

47.1.līgumu par studijām Latvijas Republikā;

47.2.dokumentus, kas apliecina, ka ir iegūta nepieciešamā izglītība studiju uzsākšanai;

47.3.dokumentus, kas apliecina studiju valodas prasmi.

48.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktam vēlas uzturēties Latvijā, lai mācītos Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai programmā, viņš iesniedz līgumu par mācībām Latvijas Republikā.

49.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktam vēlas uzturēties Latvijā izglītības iestādes audzēkņa statusā sakarā ar mācību praksi vai stažēšanos akreditētā Latvijas Republikas izglītības iestādē vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā, viņš iesniedz attiecīgās izglītības iestādes un nosūtītājiestādes vai organizācijas sadarbības līgumu un darba līgumu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar darba attiecībām.

50.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 11.punktam vēlas uzturēties Latvijā, lai ārstētos, viņš iesniedz:

50.1.līgumu par ārstēšanu stacionārā vai rehabilitācijas iestādē;

50.2.kvīti par ārstēšanas izdevumu samaksu.

51.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 16.punktam vēlas uzturēties Latvijā, lai veiktu reliģisku darbību, viņš iesniedz:

51.1.nosūtījuma vēstuli no ārvalsts reliģiskās organizācijas;

51.2.ordinācijas dokumenta vai tam pielīdzināma dokumenta kopiju;

51.3.tās Latvijas Republikā reģistrētās reliģiskās organizācijas reģis­trācijas apliecības kopiju, ar kuru sadarbojas attiecīgais garīdznieks vai misionārs.

52.Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, jo apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu valsts valodā, viņš iesniedz izglītības iestādes vai skolu valdes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka ārzemnieks apguvis pilnu vispārējās vidējās izglītības programmu valsts valodā.

53.Ja ārzemnieks, kurš ir bijis Latvijas pilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauju vēlas saņemt saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, viņš iesniedz apliecinājumu, ka ir atteicies no Latvijas pilsonības.

54.Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam, jo 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, viņš iesniedz Latvijas pilsonību apliecinošus dokumentus.

55.Ja ārzemniekam termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta trešo daļu vai Imigrācijas likuma 24.panta otro daļu:

55.1.humānu apsvērumu dēļ, — viņš iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārzemniekam ir nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā un viņam nav iespēju atgriezties un uzturēties savā pilsonības vai mītnes zemē;

55.2.pamatojoties uz starptautiskajām tiesību normām vai Latvijas valsts interesēm, — viņš iesniedz tiešās pārvaldes iestādes iesniegumu, kurā apliecināta nepieciešamība ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.

56.Pārvalde atzinumu par šo noteikumu 55.punktā minēto dokumentu atbilstību un ārzemnieka iespējām pieprasīt uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, kā arī pārvaldes rīcībā esošo papildu informāciju iesniedz iekšlietu ministram.

57.Ja ārzemnieks saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (turpmāk— atlīdzība), viņš, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, iesniedz izziņu par atlīdzības apmēru no Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādes vai starp­tautiska (ārvalsts) fonda vai iestādes, kas šo atlīdzību izmaksājusi, vai no šo noteikumu 76.punktā minētās pašvaldības vai citas kompetentas iestādes. Izziņu par atlīdzības atmaksu ārzemnieks iesniedz, saņemot uzturēšanās atļauju.

58.Ja ārzemnieks dienējis ārvalsts militārajā dienestā, izņemot obligāto militāro dienestu, vai valsts dienestā, viņš iesniedz dokumentu par atvaļināšanos no dienesta vai dienesta izbeigšanu.

59.Ja ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktu, viņš uzrāda apliecību, kas apliecina valsts valodas apguvi valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

60.Pieprasot uzturēšanās atļauju atkārtoti iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu,— šo noteikumu 38.punktā, 41.3., 41.4., 41.5., 41.6., 41.7., 42.3., 42.4., 42.5., 42.6. un 42.7.apakšpunktā, 43. un 46.punktā, 47.1.apakšpunktā, 48., 49. un 50.punktā un 51.1.apakšpunktā minētos dokumentus, izziņu par rentgenoloģisko vai fluorogrāfisko izmeklēšanu tuberkulozes diagnostikai un izziņu par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veikšanu un tās apmēru, ja iepriekšējā uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar komercdarbību vai nodarbinātību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona.

VII. Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas kārtība

61.Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm un tiesām informāciju, kas saistīta ar ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.

62.Pārvalde lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes. Pārvalde lēmumu izsniedz vai nosūta ārzemniekam, ja dokumenti iesniegti pārvaldē. Ja dokumenti iesniegti pārstāvniecībā, lēmumu, ko paredzēts izsniegt ārzemnie­kam, nosūta pārstāvniecībai, kuru norādījis ārzemnieks, kā arī pārstāvniecībai, kurā iesniegti dokumenti. Lēmumu izsniedz vai nosūta arī uzaicinātājam.

63.Pēc ieceļošanas Latvijas Republikā ārzemnieks septiņu dienu laikā personīgi ierodas pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju:

63.1.atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

63.2.atbilstoši dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

64.Dokumentu, kas apliecina, ka ārzemniekam ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, uzrāda, saņemot uzturēšanās atļauju.

65.Ja ārzemnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir mazāks par pieprasītās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pārvalde pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz pieprasīto laiku, bet uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas ir par trim mēnešiem īsāks nekā ceļošanas dokumenta derīguma termiņš.

66.Lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs trīs mēnešus. Ja šajā laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz atkārtoti.

67.Ja uzturēšanās atļauju atsaka, anulē vai ārzemnieks šo noteikumu 66.punktā minētā lēmuma derīguma termiņa laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

68.Pārvalde informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu par katru nepiln­gadīgu ārzemnieku, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis uzturēšanās atļauju, ja pār viņu ārvalstīs ir nodibināta aizbildnība un viņa aizbildnis ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā ir uzturēšanās atļauja.

VIII. Uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas kārtība

69.Ārzemnieks, kuram ir derīga termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniedz pārvaldē personīgi 30 līdz 90dienu laikā pirms uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas termiņa beigām:

69.1.atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

69.2.atbilstoši dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona.

70.Lai reģistrētu uzturēšanās atļauju, ārzemnieks uzrāda:

70.1.Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu;

70.2.dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise (ja viņš reģistrē termiņuzturēšanās atļauju).

71.Šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minētie dokumenti nav jāuzrāda personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

72.Ievērojot uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 70.punktā minētajiem dokumentiem ārzemnieks iesniedz dokumentus, kas apliecina iepriekš izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas pamatojumu, ja ārzemnieks vēlas Latvijā uzturēties:

72.1.ar nodarbinātību vai komercdarbību saistītu iemeslu dēļ vai pašnodarbinātas personas statusā, — izziņu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikšanu;

72.2.lai ārstētos, — dokumentu, kas apliecina ārstēšanas izdevumu samaksu par iepriekšējo un turpmāko periodu.

73.Lēmums par uzturēšanās atļaujas reģistrāciju ir derīgs trīs mēnešus. Ja lēmuma derīguma termiņa laikā ārzemnieks uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.

74.Pārvalde pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu. Ārzemnieks uzturēšanās atļauju saņem personīgi. Ja ārzemnieks veselības stāvokļa dēļ dokumentus nevar iesniegt personīgi un to apliecina ārsta izziņa, dokumentus var iesniegt pilnvarotā persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru.

IX. Kārtība, kādā atmaksā atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs

75.Ārzemnieks, kurš saņēmis atlīdzību par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (turpmāk — atlīdzība) un vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, atmaksā saņemto atlīdzību:

75.1.tai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādei vai starptautiskajam (ārvalsts) fondam vai iestādei, kas šo atlīdzību izmaksājusi;

75.2.valsts pamatbudžeta ieņēmumos, ja šo noteikumu 75.1.apakšpunktā minētā iestāde vai fonds ir likvidēts vai atsakās pieņemt izmaksāto atlīdzību.

76.Ja par atlīdzību piešķirta dzīvojamā platība, atlīdzības apmēru nosaka pēc pašreizējās tirgus vērtības atbilstoši dzīvojamās platības atrašanās vietai, un to novērtē attiecīgā pašvaldība vai cita kompetenta iestāde (institūcija). Ja dzīvojamā platība pārdota, ārzemnieks atmaksā summu, kas atbilst dzīvojamās platības tirgus vērtībai pārdošanas brīdī.

77.Ja atlīdzību saņēmušas vairākas personas un uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā pieprasa kāds no atlīdzību saņēmušajiem ārzemniekiem, viņš atmaksā savu daļu proporcionāli atlīdzību saņēmušo personu skaitam.

X. Ilgstošas prombūtnes pieteikšanas kārtība

78.Ārzemnieks, kuram nepieciešams uzturēties ārvalstīs bez pārtraukuma ilgāk nekā sešus mēnešus kalendāra gada laikā, ja viņš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai trīs mēnešus kalendāra gada laikā, ja viņš ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, informē pārvaldi par plānoto prombūtni, iesniedzot pamatotu iesniegumu un prombūtni attaisnojošus dokumentus.

79.Pārvalde izskata iesniegumā norādītos apstākļus un izsniedz ārzem­niekam izziņu ar norādi, ka pārvalde ir informēta par nepieciešamību ārzemniekam ilgstoši uzturēties ārvalstīs, un datumu, līdz kuram ārzemnieks ir tiesīgs atgriezties Latvijas Republikā.

80.Ja ārzemnieks neierodas Latvijas Republikā noteiktajā termiņā vai nav pieteicis savu prombūtni pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas, viņš prombūtni attaisnojošos dokumentus iesniedz pārstāvniecībā.

81.Pārstāvniecība nosūta dokumentus pārvaldei, kas izvērtē ilgstošās prombūtnes iemeslus un pieņem lēmumu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu, un par pieņemto lēmumu informē pārstāvniecību.

82.Pārstāvniecība, pamatojoties uz pārvaldes lēmumu, izsniedz ārzemnie­kam izziņu par atļauju ieceļot Latvijas Republikā vai vīzu.

83.Ārzemnieks, ieceļojot Latvijas Republikā, šo noteikumu 79. vai 82.punktā minēto dokumentu uzrāda Valsts robežsardzei.

84.Ja ārzemnieks valsts robežšķērsošanas vietā uzrāda ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju, bet ir pārsniedzis Imigrācijas likuma 35.panta 13.punktā vai 36.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto prombūtnes laiku un neuzrāda šo noteikumu 79. vai 82.punktā minēto dokumentu, Valsts robežsardze pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā.

XI. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

85.Lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem pārvalde. Valsts robežsardze vai pārstāvniecība uzturēšanās atļauju anulē tikai pēc pārvaldes pieprasījuma.

86.Ja beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš vai uzturēšanās atļauju anulē, pārvalde ārzemnieka ceļošanas dokumentā izdara atzīmi, norādot termiņu, ne ilgāku par 45dienām, kurā ārzemniekam jāatstāj Latvijas Republika. Izbraukšanas termiņu, kas ir ilgāks par 45dienām, izvērtējot lietas apstākļus, nosaka pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

XII. Ielūgumu datu bāzē un ārzemnieku reģistrā iekļaujamās informācijas apjoms un tās izmantošanas kārtība

87.Izsaukumus reģistrē ielūgumu datu bāzē, kurā iekļauj šādas ziņas:

87.1.par uzaicinātāju — fizisku personu:

87.1.1.vārds (vārdi), uzvārds, tēva vārds;

87.1.2.personas kods;

87.1.3.valstiskā piederība;

87.1.4.uzrādītā personu apliecinošā dokumenta veids, sērija, numurs, izdošanas vieta un datums;

87.1.5.dzīvesvietas adrese;

87.1.6.tālruņa numurs;

87.1.7.elektroniskā pasta adrese (ja ir);

87.2.par uzaicinātāju — juridisku personu:

87.2.1.reģistrācijas numurs;

87.2.2.nosaukums;

87.2.3.persona, kas paraksta iesniegumu (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods un amats);

87.2.4.juridiskā adrese;

87.2.5.tālruņa numurs;

87.2.6.elektroniskā pasta adrese (ja ir);

87.3.par uzaicināmo personu:

87.3.1.vārds (vārdi), uzvārds;

87.3.2.valstiskā piederība;

87.3.3.dzimšanas datums;

87.3.4.dzimšanas vieta;

87.3.5.dzīvesvietas adrese;

87.3.6.ieceļošanas nolūks;

87.3.7.paredzamā uzturēšanās vieta Latvijas Republikā;

87.4.pieprasītās uzturēšanās atļaujas veids un termiņš;

87.5.informācija par valsts nodevas samaksu;

87.6.izsaukuma reģistrācijas numurs;

87.7.piezīmes, kurās norāda juridiskās personas iesniegumā sniegtās ziņas vai fiziskās personas papildus sniegtās ziņas;

87.8.dienesta atzīmes, lai sniegtu papildu ziņas amatpersonai, kura pieņems dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai pieņems lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu;

87.9.pārvaldes amatpersona (vārds, uzvārds), kura pieņēmusi lēmumu;

87.10.lēmuma pieņemšanas datums;

87.11.izsaukuma statuss.

88.Ārzemnieku reģistrā par ārzemniekiem, kuri ir pieprasījuši vai saņēmuši uzturēšanās atļauju, iekļauj šādu informāciju:

88.1.par ārzemnieku:

88.1.1.vārds (vārdi), uzvārds;

88.1.2.valstiskā piederība;

88.1.3.dzimšanas datums un vieta;

88.1.4.piešķirtais personas kods;

88.1.5.dzimšanas vieta;

88.1.6.dzīvesvietas adrese;

88.1.7.ceļošanas dokumenta tips, sērija, numurs, izdošanas datums un vieta;

88.1.8.dzīvesvietas adrese Latvijas Republikā;

88.1.9.fotogrāfija;

88.2.uzaicinātāja personas kods, ja uzaicinātājs ir fiziska persona;

88.3.uzaicinātāja nosaukums un reģistrācijas numurs, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;

88.4.par uzturēšanās atļauju:

88.4.1.veids, tips, statuss;

88.4.2.derīguma termiņš;

88.4.3.reģistrācijas datums;

88.5.lēmums un tā pieņemšanas datums;

88.6.datums, līdz kuram ārzemnieks ir tiesīgs atgriezties Latvijas Repub­likā pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīs;

88.7.dienesta atzīmes, kurās norāda ārzemnieka iesniegto dokumentu (lietas) atrašanās vietu un lietas virzību.

89.Ārzemnieku reģistra izmantošanu un uzturēšanu nodrošina pārvalde no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

90.Ārzemnieku reģistrā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Valsts robežsardze, Valsts policija, pārstāvniecības un valsts drošības iestādes.

91.Ārzemnieku reģistrā iekļaujamajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

92.Informāciju par ārzemnieku reģistrā iekļautajām personām normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt tikai personai par sevi un saviem bērniem, kas jaunāki par 16gadiem, kā arī likumiskajiem pārstāvjiem par aizbildnībā un aizgādnībā esošajām personām, ja informācija par tām iekļauta minētajā informatīvajā sistēmā.

93.Informāciju ārzemnieku reģistrā glabā pastāvīgi.

XIII. Noslēguma jautājums

94.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 65.nr.; 2005, 118.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 5.oktobri.

 

 

 

 

 

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.732

Norādījumi par fotogrāfiju uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai

Lai nodrošinātu kvalitatīvu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un reģistrēšanu, fotogrāfijai jāatbilst šādām prasībām:

1.Fotogrāfijas izmēri — 45 x 35 mm ± 1 mm. Fotogrāfija ir izgatavota bez baltā stūrīša.

2.Sejas izmēri fotogrāfijā — attālums starp acu zīlītēm ir 6 ± 3 mm, attālums no acu viduslīnijas līdz zoda līnijai (galējie punkti) ir 15 ± 2 mm. Attālums no galvas līdz fotogrāfijas augšējai malai ir 6 ± 2 mm.

3.Fotogrāfija var būt melnbalta vai krāsaina.

4.Fotopapīrs ir gluds, spožs vai pusmatēts, bez virsmas rastra vai reljefa.

5.Fotogrāfijas fons ir viendabīgs, melnbaltas fotogrāfijas fons ir balts, krāsainas fotogrāfijas fons — balts vai gaiši pelēks. Ja fotogrāfijas fons ir citā krāsā vai tumšs, tā ir nederīga.

6.Galvas pozīcija — pretskats.

7.Sejas izteiksme — nemākslota (pieļaujams smaids).

8.Apģērbs— ikdienas, korekts. Nedrīkst fotografēties virsdrēbēs (piemē­ram, mētelī, virsjakā) un ar galvassegu, kā arī ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu.

9.Apgaismojums — vienāds abām sejas pusēm. Ja fotografējot ir izmantoti mākslas fotogrāfijai paredzētie gaismas efekti (piemēram, virsgaismas), fotogrāfija ir nederīga.

10.Nav pieļaujamas fotoattēla izmaiņas salīdzinājumā ar fotonegatīvu.

11. Krāsainajā fotogrāfijā nedrīkst dominēt kāda no krāsām, kas radusies fotogrāfiju izgatavošanas tehnoloģijas dēļ.

12.Attēlam jābūt kvalitatīvam — asam, bez skrāpējumiem un bojājumiem.

13.Ja persona nēsā brilles, drīkst fotografēties ar brillēm. Nav pieļaujama fotografēšanās ar tumšām vai uz deguna noslīdējušām brillēm. Atspīdumi briļļu stiklos nedrīkst aizsegt acis.

14.Fotogrāfiju izgatavo ne agrāk kā trīs mēnešus pirms dokumentu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegšanas.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons