Ārzemju presē

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: Krievijas prezidents Putins otrdien dzīvajā ēterā Rīgā atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Viņš skaidri paziņoja, ka nekandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās. Uz jautājumiem par politiku prezidents atbildēja tikai pašās beigās. Visvairāk jautājumu bija par sociālo postu un nekārtībām reģionos. Tas fakts, ka Latvijas galvaspilsētas Rīgas iestādes bija aizliegušas tiešo pārraidi no laukuma pilsētā un tāpēc teletilts bija sarīkots uz Krievijas kultūras centra jumta, Putinam deva ieganstu aicināt uz tolerantāku attieksmi. Bez tam Putins slavēja labo saprašanos ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Krievija gribot palīdzēt krievvalodīgajai minoritātei, taču nekādā gadījumā neesot noskaņota sašķelt sabiedrību Baltijas valstīs vai apšaubīt to suverenitāti.

•

Poļu “Wprost”: “Tagad Ķīnas ekonomiskā ekspansija un ietekme uz pasaules finanšu un kapitālu tirgiem, kā arī uz globālo darba tirgu met izaicinājumu pašai Amerikai. Vašingtonas un Deli savstarpējā tuvināšanās ir jāsaprot kā mēģinājums nostatīt Ķīnai pretī otru tikpat dinamisku Āzijas lielvalsti.”

•

Krievijas “Inosmi.ru”: Esko Aho vadītais Somijas neatkarības fonds pēdējā laikā lielu uzmanību pievērš Krievijai. Nesen tas publicēja referātu, kurā iepazīstināja ar prognozēm, kā pārskatāmā nākotnē varētu attīstīties Somijas un Krievijas ekonomiskās attiecības. Jaunie somi par Krieviju interesējoties mazāk, no tās nebaidoties un nepietiekami novērtējot tās potenciālu. Taču Somijas attiecības ar Krieviju esot mazāk emocionālas nekā ar Baltijas valstīm. Salīdzinot Somijas un šo valstu attiecības ar Krieviju, varot sacīt, ka tās ir teicamas… Igaunijas un Latvijas uzņēmumi esot koncentrējušies uz Rietumiem un pagriezuši Krievijai muguru.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Poļu diplomāti uzsver, ka līdz šim ANO priekšgalā nekad nav bijis cilvēks no šīs Eiropas daļas. Tomēr izšķirīgajam argumentam jābūt paša prezidenta sasniegumiem, vispirms jau viņa prasmei pildīt starpnieka lomu. Tas garantētu to, ka Kvasņevskim izdosies izvilkt ANO no stagnācijas.

•

Franču “La Liberation”: ANO arvien vairāk tiek runāts par dokumentu, kurš paredz, ka jebkura piespiedu kārtā notikusi cilvēku pazušana turpmāk tiks uzskatīta par noziegumu. Ar 2006.gadu tam varētu būt likuma spēks, taču eksperti ir norūpējušies, uzskatot, ka dažas valstis, iespējams, kavēs teksta pieņemšanu. Kopumā gan tas tiekot vērtēts kā solis uz priekšu, zināmā mērā kā cietušo uzvara.

•

Austrijas “Die Presse”: Beļģijas valdības vadītājs Gijs Verhofstats par pilnīgu “neprātu” nosaucis Francijas iekšlietu ministra un valdības partijas UMP priekšsēdētāja Nikolā Sarkozi ar ES saistītos plānus. Sarkozi, kuram ir vislielākās izredzes kļūt par prezidenta Žaka Širaka pēcteci, aicināja izveidot jaunu varas centru, kurā piedalītos lielākās ES dalībvalstis – tātad Spānija, Itālija, Polija, Lielbritānija, Vācija un Francija.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem