"Kāds "trijstūris" ir nepieciešams Krievijai?"

"Moskovskije novosti"

— 2000.10.3.–9.

Vairāk nekā 30 miljardu dolāru — tāda ir kopējā Indijai piegādāto Krievijas ieroču un ar tiem saistītās apkalpošanas kopējā vērtība.

Un rodas konkrēts jautājums: pret ko tiks vērsti šie ieroči, no kāda ienaidnieka Krievija cenšas aizsargāt Indiju? Un, ja Indija ir Krievijas sabiedrotā, kas vēl būs šajā aliansē?

Pēdējā skaidrā atbilde uz šo jautājumu bija vārdi par kaut kādu "stratēģisko trijstūri" Indija—Ķīna—Krievija. Lai arī bijušais premjers Primakovs, kas ar šo ideju uzstājās, neko neteica par to, pret ko tiks vērsts šis trijstūris, skaidri saskatāms bija viņa slēptais "antiamerikāniskais konteksts".

Vienīgās šī trijstūra sastāvdaļas, kurām nav pretenziju vienai pret otru — tā ir Indija un Krievija. Par trešo var kļūt ASV, kurai atšķirībā no Ķīnas nav nekādu teritoriālu ambīciju. Šāds trijstūris (Krievija–Indija–ASV) atšķirībā no Primakova piedāvātā nav nekāda ilūzija, jo balstās nevis uz emocijām, bet realitātē. Pievienošanās šādai savienībai ļautu stabilizēt Krievijas demokrātisko orientāciju.

Cenšoties izveidot aliansi ar Indiju, balstoties uz antiamerikāniska pamata, Krievija nostāda Indiju alternatīvas priekšā, no kuras tā tieši vēlētos izvairīties. Turklāt Krievijas un Indijas attiecību veidošana proamerikāniskā gaisotnē tieši var nostiprināt savstarpējās attiecības.

Būtībā "trīspusējā" kooperācija starp Krieviju, Indiju un ASV jau ir sākusi veidoties. Pagājušā gadā Krievija un ASV izveidoja "darba grupu", kura cīnās pret terorismu Afganistānā. Tādu pašu grupu izveidojušas arī ASV ar Indiju. 1998.gadā ASV sāka mainīt savu politiku pret šo reģionu. Tā sarāva attiecības ar talibu režīmu, 1999.gadā ASV atbalstīja Indiju cīņā pret tās teritorijā iekļuvušajiem kaujiniekiem no Pakistānas, no kuriem lielākā daļa bija afgāņu modžehadu. Tādam pavērsienam bija reāls pamats: ASV sliktās attiecības ar Indiju un Krieviju bija skaidrojamas tikai ar auksto karu. Daudzu gadsimtu garumā Krievija Centrālajā Āzijā pildīja civilizācijas un Eiropas vērtību nesējas funkcijas. Būdams tikai ideoloģisko nesaskaņu rezultāts, aukstais karš nespēja ilgi aizsegt šo faktu. Šodien ASV atklāti atbalsta Indiju un Krieviju cīņā pret terorismu Afganistānā un ārpus tās robežām. Šīs amerikāņu politikas tendences atbilst Krievijas un Indijas interesēm. Ja prezidents Putins runās par to, kā nostiprināt Krievijas un Indijas partnerību un kā ar kopējiem spēkiem nodrošināt sev amerikāņu atbalstu reģiona problēmas risināšanā, viņš palielinās arī Krievijas ietekmi uz Indiju, kas savukārt kalpo nacionālajām interesēm. Ja prezidents turpinās savu priekšgājēju antiamerikāniskos paziņojumus vai vēlreiz centīsies vienos ratos iejūgt Indiju un Ķīnu, tad saņems tikai punktus no Krievijas nacionālās preses. Krievijai kā valstij šāda politika nebūs izdevīga.

Aira Strauss