Tiesībsargi: jaunā likuma efekts vēl neskaidrs

Par spīti problēmām, kas vēl septembra vidū darīja gandrīz neiespējamu jaunā Kriminālprocesa (KPL) likuma darbotiesspēju, tas stājies spēkā 1. oktobrī un piedzīvojis vienu nedēļas nogali. Tiesībsargājošās institūcijas ar secinājumiem nesteidzas.

Kā jau ziņots, jaunajam KPL, kas tapināts 10 gadus, ir jāiedzīvina Eiropas tiesību prakse Latvijā, kur līdz šim tiesībsargājošās iestādes strādājušas, dažādi pielāgojot morāli novecojušo Kriminālprocesa kodeksu. Galvenās problēmas, kā vēl pagājušomēnes atzina tiesībsargi, sagādāja vairāku citu likumu un Ministru kabineta noteikumu neatbilstība jaunajam kriminālprocesam. Līdztekus tika minēts līdzekļu trūkums un iesaistīto institūciju darbinieku nesagatavotība likuma īstenošanai. Steidzamības kārtā Saeima veikusi grozījumus gan jaunajā KPL, gan Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un likumā “Par tiesu varu”.

Tiesnešu darba apjoms zināms aptuveni

“Lielu reformu ieviešana vienmēr sagādā grūtības, taču praktiskā darbā tās ir pārvaramas,” vaicāts par normatīvo aktu un iesaistīto institūciju gatavību jaunajam KPL, skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, atsakoties komentēt citu resoru darbu. Viņš norāda, ka darbam jaunā kriminālprocesa ietvaros sagatavoto tiesnešu skaits sākotnēji uzskatāms par pietiekamu, taču viņiem paredzamā darba apjoms iepriekš nosakāms ir tikai aptuveni. “Izdarīsim secinājumus likuma ieviešanas gaitā, radušos problēmjautājumus pārskatīsim kopā ar profesionāļiem,” skaidro M.Bičevskis, lēšot, ka plašākus atzinumus par KPL praksi varēs izdarīt pēc pusgada. Nākamā pusgada laikā Saeimai vēl nākšoties pieņemt virkni saistītu likumdošanas aktu – par aizturēšanu, apcietinājumu, kompensācijām.
Jāatzīmē, ka līdz šim tiesas savu gatavību jaunajam kriminālprocesam vērtējušas atšķirīgi. Izskanējušas arī bažas par attiecīgi sagatavotu advokātu trūkumu.

Policija problēmas vēl gaida

“Saskaņā ar informāciju, ko šorīt sniedza Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu vadītāji, visi dienesti veiksmīgi sākuši strādāt pēc jaunā kriminālprocesa un ar būtiskām problēmām nav saskārušies,” pirmdien informēja IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte. Tiesa, uzsverot, ka kopš KPL spēkā stāšanās brīža bijušas tikai brīvdienas, kad policijai ierasti darba ir mazāk. “Jāpaiet vismaz divām nedēļām vai mēnesim, lai identificētu problēmas un ieguvumus,” atzīst L.Karnīte.
Kaut cik aptveroša informācija par jaunā kriminālprocesa iespaidu uz policijas darbu varētu būt pēc nedēļām divām, kad izkristalizēsies sāpīgākās problēmas, atzīst arī Valsts policijas (VP) Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Kristīne Mežaraupe. Ziņu par nopietniem sarežģījumiem no VP struktūrām pagaidām neesot, taču, ja tādas rastos, visām reģionālajām nodaļām esot iespēja tūlīt saņemt konsultācijas neskaidros jautājumos. Jaunajai situācijai pēc KPL stāšanās spēkā centralizēti apmācīti ap 3000 VP darbinieku, kuriem šīs zināšanas bija jānodod tālāk savās struktūrvienībās. Tādējādi vismaz teorētiski visiem policijas darbiniekiem jābūt sagatavotiem darbam jaunajā situācijā. “Tas ir jautājums par atsevišķu normu pielietošanu, taču policijas operatīvajā darbā un pamatfunkcijās nozīmīgu pārmaiņu nav,” skaidro K.Mežaraupe. Viņa gan norāda: problēmas var sagādāt jauni izdevumi, kādi rastos, piemēram, veicot aizturēto konvojēšanu. Ar 1.oktobri līdzekļi papildu izdevumu segšanai gan piešķirti, taču vēl nākšoties rīkot konkursus to apgūšanai.

Vienkāršāk, efektīvāk, humānāk

Kā jau ziņots, jaunais KPL ievieš kriminālprocesa paātrināšanu un vienkāršošanu, kā arī nodrošina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu izskatīšanas kārtību, kas atbilst efektīvai Krimināllikuma normu piemērošanai un krimināltiesisko attiecību taisnīgam regulējumam. Jaunais likums noteiktos gadījumos arī paredz, ka prokurors pēc savas, apsūdzētā un viņa aizstāvja ierosmes var vienoties par vainas atzīšanu un sodu. Tiesa turpmāk varēs uzdot plašsaziņas līdzekļu žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu. Savukārt skaņu un attēla ierakstu tiesas sēdes laikā mediju pārstāvji varēs veikt tikai tad, ja to atļaus tiesa un piekritīs apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv