Kā latu nomainīs eiro
Jautājumi un atbildes
XVI.
Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005.
Jautājums: Kā ir
mainījies eiro/USD kurss pēc Francijas un Nīderlandes 2005.gada
maija nogales un jūnija sākuma referendumiem?
Atbilde: Lai izprastu šā kursa izmaiņas, īsi raksturosim
mūsdienu pasaules valūtu tirgu. Šodienas būtiska īpatnība ir tā,
ka pasaules valūtas tirgu aptvērusi globalizācija. Valūtas biržas
un ap 100
lielbanku, kur galvenokārt atkarībā no piedāvājuma un
pieprasījuma apmēra notiek valūtu apmaiņa, nav izolētas vienības
atsevišķu valstu teritorijā. Zemeslode ir it kā apjozta ar valūtu
sakariem, ar nemitīgām valūtu plūsmām. Pirksta spiediens ļauj ar
interneta palīdzību miljardus ASV dolāru, eiro, jenu, citas brīvi
konvertējamās valūtas dematerializētā formā pārskaitīt uz jebkuru
valūtas biržu vai banku dīlinga centru pasaulē. Pieņemsim, ka
Čikāgas valūtas biržā pēkšņi radies liels dolāru pieprasījums pie
to mērena piedāvājuma. Dolāra kurss strauji pieaugs. Bet tas būs
īslaicīgs efekts. Valūtu spekulanti un brokeri visā pasaulē
nekavējoties uzzinās par dolāra kursa kāpumu Čikāgā un zibens
ātrumā reaģēs, palielinot dolāru piedāvājumu; rezultātā dolāra
kurss pazemināsies un treknais spekulācijas kumoss ātri vien
saruks. Būs arī ieguvēji, jo, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.
Šodien tikai 14% pasaules valūtas maiņas operāciju ir saistītas
ar ārējās tirdzniecības apkalpošanu; toties 86% ir īpašs
biznesa–spekulācijas veids. Globalizācija plus spekulācija ir
valūtas tirgus kungs un ķeizars. Tie bija spekulanti, kas
vispirms savtīgi reaģēja uz ES konstitūcijas ratifikācijas
izgāšanos. Situācija bija reti izdevīga, lai īstenotu spekulantu
“lāča” stratēģiju: pārdot dārgāk, pirkt lētāk. 2005.gada janvārī
eiro/USD kurss līdzinājās 1,36 ar jaušamu paaugstināšanas
perspektīvu. Ekspertu vairākums jau sen pūta vienā stabulē,
prognozējot minētā kursa celšanos līdz 1,4, pat 1,5. Jūnijā bija
eiro kursa straujš kritums – 1 eiro noslīdēja līdz 1,20 pret ASV
dolāru. Līdz šim valūtu tirgum bija darīšana ar USD nepārprotamu
vājumu, ko noteica divi galvenie faktori: pirmkārt, augošais
valsts budžeta deficīts, otrkārt, negatīva gan tirdzniecības, gan
maksājuma bilance. Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē
situāciju mainīja; konstitucionālā krīze Eiropas Savienībā radīja
jaunu gaisotni Eiropas integrācijas procesos, kas mazināja ES
kopējās valūtas pievilcību, eiro novājinājās. Tas bija politisks
un nebūt ne ekonomisks fenomens, ko nekavējoties izmantoja valūtu
dižspekulanti. Patiešām ASV dolāra polā itin nekas ekonomiski
nemainījās – valsts budžeta iztrūkums nebūt nesamazinājās,
maksājuma bilances deficīts nesaruka, vienīgi Federālā rezervju
sistēma bija nesen pacēlusi aizdevu procenta likmi līdz 3,0%
(+0,25%). Arī eiro polā ekonomikas frontē nekas nesagrozījās uz
slikto pusi. Tāds ekonomisks status quo. Bet eiro
novājinājās, rezultātā ASV dolārs pieņēmās spēkā. Bez spekulantu
ātrās reakcijas tas būtu neiespējami.
Jauna situācija valūtu tirgū priecina eiro zonas eksportieru
sirdi: viņu eksportpreču pozīcijas cenu konkurencē nostiprinās;
ASV eksportieru sejas kļuvušas drūmākas: lētā dolāra
priekšrocības cenu konkurencē kļuvušas vājākas. Interesants
fakts: Dienvidkorejas automobiļu koncerns, kas savas automašīnas
sīvā sāncensībā līdz šim pārdeva par ASV dolāriem, tagad prasa
samaksu eiro. Iemesls prozaisks: var brīvāk manipulēt ar cenu
atlaidēm.
Jautājums: Vai var droši apgalvot, ka 2008.gada
1.janvārī Latvija tiks uzņemta EMS un pāries no lata uz
eiro?
Atbilde: Pašlaik nav garantijas, ka Latvija minētajā laikā
spēs iekļauties visos EMS uzņemšanas kritērijos. Vislielākās
šaubas izraisa jautājums, vai Latvija nodrošinās nepieciešamo
zemo inflācijas līmeni. Pašreizējās prognozes šajā jomā Latvijai
nav labvēlīgas. EMS dalībvalstis un ECB ir deklarējusi, ka
neuzņems Eiropas Monetārajā savienībā valsti, kas nav izpildījusi
Māstrihtas kritērijus – eiro stabilitātes nosacījumus.
Jāievēro vēl viens apstāklis: situācija Eiropas Savienībā. Ja
nebūs īstenotas reformas, kas nostiprinātu integrāciju Eiropā,
EMS dalībvalstis varbūt uzskatīs, ka nav lietderīgi paplašināt
eiro zonu. Bet tā ir tikai hipotēze.
Noslēdzot rakstu sēriju par lata nomaiņu ar eiro, atzīmēsim, ka
Latvijai kā pilntiesīgai ES loceklei ir visas iespējas īstenot
tādu ekonomisku politiku, kas veicinātu tautsaimniecības
augšupeju, dzīves līmeņa kāpinājumu. Lata nomaiņa ar eiro sekmētu
šo vēlamo procesu. No mums ir atkarīgs, vai šis brīdis atnāks
agrāk vai vēlāk.
Jautājums: Kāda ir eiro zonas valstu līdzšinējā
pieredze inflācijas jomā?
Atbilde: Patēriņa cenu kāpums eiro zonas 12 valstīs
aizvadītajos trijos gados bija iegrožots un visumā mērens; par
nopietniem inflācijas draudiem nenākas runāt. Ieskatu problēmā
sniedz tabula, kas sastādīta pēc ECB aprēķiniem.
Patēriņa cenu pārmaiņas 2004.gada decembrī salīdzinājumā ar
iepriekšējā gada decembri, procentos:
Eiro
zonas |
Patēriņa
cenu |
Austrija |
2,5 |
Beļģija |
1,9 |
Francija |
2,2 |
Grieķija |
3,1 |
Itālija |
2,4 |
Īrija |
2,4 |
Luksemburga |
3,5 |
Nīderlande |
1,2 |
Portugāle |
2,6 |
Somija |
0,1 |
Spānija |
3,3 |
Vācija |
2,2 |
Ja Latvijā pērn decembrī patēriņa
cenu pieaugums līdzinātos Luksemburgas augstajiem rādītājiem, mēs
varētu būt gaužām apmierināti (Latvijā – 7,3%).
Būtu maldīgi apgalvot, ka patēriņa cenu mērenais pieaugums eiro
zonas valstīs ir nepārprotams eiro apgrozības nopelns.
Lielbritānijā minētais rādītājs sasniedza 1,6 procentus, Dānijā –
1,0 procentu, Zviedrijā – 0,9 procentus. Noteicošā ir situācija
valstī, ekonomiskās politikas antiinflācijas ievirze. Eiro
apgrozība ir spējīga sekmēt pozitīvu rezultātu.
Georgs Lībermanis,
LU
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks