• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vai Patriarhs ar VDK pagātni?". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11805

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vajadzētu precizēt Lietuvas rēķinu"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vai Patriarhs ar VDK pagātni?"

"The Washington Times"

— 2000.09.29.

Krievija var slēgt pieeju padomju laika arhīviem, tomēr paliks vietas, kur tie būs atvērti un publikai pieejami. Viena no šādām vietām ir Igaunija, kas pusgadsimtu bijusi Padomju savienības sastāvā.

1994. gadā Krievija izvāca savu okupācijas karaspēku un tankus no Igaunijas, bet Krievija neaizvāca savus VDK arhīvus. Un VDK dokumenti, kas jau ir bijuši publicēti, atklāj, ka pašreizējais Krievijas pareizticīgās baznīcas galva, 70 gadu vecais visas Krievijas un Maskavas Patriarhs Aleksijs II "ilgus gadus ir bijis VDK aģents un viņam pat bijusi piešķirta Goda zīme". Ziņojums nāk no Kestonas institūta, anglikāņu reliģiskās organizācijas, kas atrodas Anglijā, Oksfordā. Ziņojumu publicējusi "Irish Daily" 23. septembrī. Viens no iemesliem, kāpēc ziņojums publicēts, bija Patriarha Aleksija II nelokāmā pretošanās Pāvesta Jāņa Pāvila II vizītei Krievijas Federācijā. Šo Patriarha pozīciju atbalstīja arī Krievijas prezidents Putins. Kopš lielās baznīcas sašķelšanās 1054. gadā austrumu un rietumu spārnā neviens pāvests nav bijis Maskavā. VDK dokumenti apraksta Patriarha Aleksija darbības pret pareizticīgo garīdzniecību un ticīgajiem. Viņa VDK segvārds bijis "aģents Drozdovs". Saskaņā ar arhīviem, viņu savervējusi Igaunijas VDK 1958. gada 28. februārī, kad viņš bija pazīstams kā tēvs Aleksijs Ridigers. Dzimis pirms Otrā pasaules kara neatkarīgajā Igaunijā, Patriarhs Aleksijs ir etnisks krievs. Viņš kalpojis par mācītāju, līdz Gorbačova ēras laikā aizsūtīts uz Maskavu. Patriarhs Aleksijs ir stingrs Putina atbalstītājs, kurš pats bijis VDK darbinieks 15 gadu. Baznīcas vīrs publiski aizstāvēja Putina vadīto karu Čečenijā, kā arī viņa daudz kritizēto uzvedību zemūdenes "Kursk" traģēdijas laikā. Kaut arī baznīcas runasvīri agrākšo faktu noliedza, tēvs Vsevolods Čaplins no Kestonas institūta, kura reliģiskos uzskatus savulaik apspieda komunisti, teica, ka par Patriarhu Aleksiju pieejami visi pierādījumi VDK arhīvos. Viņa secinājums: "Drozdovs" un Patriarhs Aleksijs ir viena un tā pati persona.

Krievijas pareizticīgo baznīcas attiecības ar carisko un boļševistisko režīmu nav nekas jauns. Ričards Paips, Hārvarda vēsturnieks, ir rakstījis, ka, sākot no Pētera Lielā laikiem, Krievijas pareizticīgo baznīca ir bijusi ārkārtīgā atkarībā no valsts. Garīdzniecībai bijis pienākums ziņot policijai jebkuru informāciju par konspiratoru aktivitātēm pret imperatoru vai valsti, ieskaitot informāciju, kas iegūta grēksūdzē. Viņiem bijis arī jāziņo par aizdomīgu svešinieku parādīšanos draudzē. Lai gan baznīcu vajāja gan Ļeņins, gan Staļins, tomēr Otrais pasaules karš piespieda valsti samierināties ar baznīcu. Augsti garīdzniecības pārstāvji bija tādā pašā statusā kā augstas valsts un partijas amatpersonas.

Saskaņā ar vēsturnieku Mihaila Hellera un Aleksandra Nekriča uzskatiem baznīca kļuva par aktīvu Padomju valsts sastāvdaļu 1926. gadā pēc metropolīta Sergeja kā Patriarha aresta. 1927. gadā viņš parakstīja padevības un paklausības deklarāciju boļševiku režīmam. Kontrole pār baznīcu kļuva par kontroli pār ticīgajiem. Uzņemšana baznīcas seminārijos un akadēmijā tika stingri kontrolēta. Katru kandidātu atlasīja vietējie VDK darbinieki. Semināristiem bija jāklausās tādas lekcijas kā "Ļeņina mācība par komunistisko morāli un morālās audzināšanas fundamentālie principi". Dokumentus par Patriarhu Aleksiju, kuri atrodas Igaunijas valsts arhīvā, ir parakstījis VDK pulkvedis Karpovs. Saskaņā ar VDK dokumentiem "Drozdovs" 1969. gadā baznīcas delegācijas sastāvā tika aizsūtīts uz Angliju, lai viņš un vēl viens aģents veiktu "audzināšanas darbu".

Arnolds Beihmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!