Valsts sekretāru 2005.gada 29.septembra sanāksmē

Ārlietu ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Kārtība, kādā nozaru pārstāvji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā nozaru pārstāvji – specializētie atašeji – uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
Specializētā atašeja dienesta pienākumu uzsākšanas, pildīšanas un izbeigšanas kārtību nosaka šie noteikumi, 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, Valsts civildienesta likums, Darba likums un citi normatīvie akti.
Kārtību, kādā aizsardzības atašeji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā dienestā, nosaka speciāli Ministru kabineta noteikumi.
Pirms specializētā atašeja iecelšanas amatā nosūtītāja institūcija nosūta Ārlietu ministrijai vēstuli, kurā tā informē par izvirzīto pretendentu, pievienojot pretendenta dzīves aprakstu (Curriculum vitae) un amata apraksta projektu atbilstoši veicamā darba specifikai Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā (diplomātiskā pārstāvniecība). Vēstulē nosūtītāja institūcija vienlaikus apliecina sekojošo: pretendents atbilst Valsts civildienesta likuma un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma prasībām (izņemot Saeimas un Latvijas Bankas izvirzītos pretendentus); pretendentam ir piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un / vai sertifikāts darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un / vai Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju.
Pirms diplomātiskā ranga piešķiršanas, lai noteiktu atbilstību diplomātiskajam dienestam, pretendentam tiek noteikta novērtēšana saskaņā ar Ārlietu ministrijas noteikto kārtību.
Pildot dienesta pienākumus, specializētais atašejs ir institucionāli padots pārstāvniecības vadītājam. Specializētā atašeja funkcionālo padotību nosaka atbilstoši konkrētā veicamā darba uzdevuma raksturam. Specializētā atašeja darbību finansiāli nodrošina nosūtītāja institūcija.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Saeimas Eiropas lietu komisijā, Latvijas Bankā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Tiesību normas, kas reglamentē koledžu darbību, ir ietvertas Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā”, lai nodrošinātu programmu pēctecību, un atbilstoši noteikumiem tās svītrotas no Profesionālās izglītības likuma.
Lai novērsta Profesionālās izglītības likuma pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem, izslēgtas attiecīgas normas.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam ir precizēta Ministru kabineta, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu ministriju kompetence. Grozījumi likumā paredz Ministru kabinetam nodot tās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam.
Likumprojektā iekļauti grozījumi, kas nosaka Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetences īstenotājus, lai efektīvi organizētu profesionālo sagatavošanu un pilnveidošanu, kā arī citus ar izglītību saistītos jautājumus.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir precizēta atsevišķu profesionālās izglītības pārvaldes funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.
Atbilstoši Koncepcijai par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu likums papildināts, lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī precizēta valsts profesionālās izglītības iestāžu padotības forma.
Likumprojektā iekļauti grozījumi, kas precizē profesionālo izglītības iestāžu nosaukumu veidošanu.
Likumprojektā iekļauti grozījumi, kas nosaka tiesības personai strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē, lai sekmētu jaunu pedagogu iesaistīšanos darbā izglītības iestādēs, kā arī likums papildināts ar 18.¹ pantu, kas nosaka tiesības personai strādāt par vadītāju profesionālās izglītības iestādē.
Lai saskaņotu likuma normas ar grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka Profesiju klasifikatoru un tā aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, nepieciešams papildināt Profesionālās izglītības likuma 22.panta pirmo daļu ar 1.¹punktu “1¹)Profesiju klasifikators”, kā arī precizēt likuma 24.pantu “Profesijas standarts” un izteikt jaunā redakcijā likuma 7.panta “Ministru kabineta kompetence” 2.punktu “Ministru kabinets: 2) nosaka profesiju standartu izstrādes kārtību”.
Likumprojektā iekļauts grozījums, kas precizē, ka mācību ilgumam jābūt garākam izglītības programmās ar pedagoģisko korekciju, kuras laikā izglītojamajam jāiegūst arī vispārējā pamatizglītība.
Likumprojektā iekļauts grozījums, kas Profesionālās izglītības likumā aizstāj vārdus “noslēguma pārbaudījumi” ar vārdiem “valsts pārbaudījumi”, jo pedagoģiskās korekcijas klašu audzēkņiem arī jāiegūst vispārējā pamatizglītība, kuru noslēdz valsts pārbaudījumi, kas nesakrīt ar valsts noslēguma pārbaudījumiem, iegūstot profesionālo izglītību.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Par doktora grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”.
Noteikumu projekts paredz noteikt valsts funkciju deleģēšanu augstskolām, paredzot tām tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu.
Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības tiek deleģētas šādām augstskolām uz pieciem gadiem: Latvijas Universitātei – astronomijā, bioloģijā, datorzinātnē, ekonomikā, farmācijā, filozofijā, fizikā, folkloristikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, juridiskajā zinātnē, ķīmijā, komunikāciju zinātnē, literatūrzinātnē, materiālzinātnē, matemātikā, medicīnā, pedagoģijā, politikas zinātnē, psiholoģijā, socioloģijā, teoloģijā un reliģiju zinātnē, vadībzinātnē, valodniecībā, vēsturē un vides zinātnē;
Rīgas Tehniskajai universitātei – arhitektūrā, būvzinātnē, elektronikā un telekomunikācijās, elektrotehnikā, enerģētikā, informācijas tehnoloģijās, ķīmijā, ķīmijas inženierzinātnē, mašīnzinātnē, materiālzinātnē, mehānikā, transporta un satiksmes zinātnē un vadībzinātnē;
Latvijas Lauksaimniecības universitātei – hidroinženierzinātnē, lauksaimniecības zinātnē, mežzinātnē, pārtikas zinātnē un veterinārmedicīnā; Daugavpils universitātei – literatūrzinātnē, pedagoģijā un valodniecībā; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Latvijas Kultūras akadēmijai un Latvijas Mākslas akadēmijai – mākslas zinātnēs, veidojot kopīgu promocijas padomi; Rīgas Stradiņa universitātei – medicīnā un farmācijā.
Noteikumu projektā minētās augstskolas, realizējot savas tiesības attiecībā uz doktora zinātniskā grāda piešķiršanu, atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības var atsaukt pirms piecu gadu termiņa izbeigšanās.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2005./2006. mācību gadā”, kuri paredz noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2005./2006. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Projekts paredz noteikt valsts pārbaudes darbus 3.klases izglītojamiem: ieskaite ar kombinētu mācību saturu notiek 2006.gada 9.maijā, 2006.gada 10.maijā un 2006.gada 11.maijā; ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2006.gada 17.maijā.
Projekts paredz noteikt valsts pārbaudes darbus 6.klases izglītojamiem: ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2006.gada 9.maijā; ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs notiek 2006.gada 11.maijā; ieskaite mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās 2006.gada 11.maijā; ieskaite matemātikā notiek 2006.gada 16.maijā.
Projekts paredz noteikt valsts pārbaudes darbus 9.klases izglītojamiem. Ieskaites: vienā svešvalodā (kombinēti) angļu, vācu, krievu vai franču valodā pēc izglītojamā izvēles, pirmā daļa (rakstos) notiek 2006.gada 30.maijā, otrā ieskaites daļa (mutvārdos) notiek 2006.gada 30.maijā un/vai 2006.gada 31.maijā; sportā (kombinēti) teorētiskā daļa notiek 2006.gada 17.maijā, ieskaites prasmju daļa un fizisko īpašību tests no 2006.gada 10.janvāra līdz 2006.gada 19.maijam; dabaszinībās (rakstos) notiek 2006.gada 2.jūnijā.
9.klases izglītojamiem eksāmeni: latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (kombinēti) pirmā daļa (rakstos) notiek 2006.gada 23.maijā, otrā daļa (mutvārdos) 2006.gada 23.maijā un/vai 2006.gada 24.maijā, un/vai 2006.gada 25.maijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) pirmā daļa (rakstos) notiek 2006.gada 23.maijā, otrā daļa (mutvārdos) 2006.gada 23.maijā un/vai 2006.gada 24.maijā, un/vai 2006.gada 25.maijā; vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 5.jūnijā; matemātikā (rakstos) notiek 2006.gada 7.jūnijā; mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) notiek 2006.gada 9.jūnijā.
Eksāmeni izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos: latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (kombinēti) notiek 2006.gada 10.jūlijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) notiek 2006.gada 11.jūlijā; mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās) (rakstos) notiek 2006.gada 12.jūlijā; matemātikā (rakstos) notiek 2006.gada 13.jūlijā; vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 14.jūlijā.
Projekts nosaka valsts pārbaudes darbus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Ieskaites: sportā (kombinēti) teorētiskā daļa notiek 2006.gada 15.maijā, prasmju daļa un fizisko īpašību tests no 2006.gada 10.janvāra līdz 2006.gada 19.maijam; lietišķajā informātikā (rakstos) notiek 2006.gada 18.maijā; matemātikā (rakstos) notiek 2006.gada 22.maijā.
Obligātie centralizētie eksāmeni: latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (rakstos) notiek 2006.gada 29.maijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) pirmā daļa (rakstos) notiek 2006.gada 29.maijā, otrā daļa (mutvārdos) 2006.gada 29.maijā un/vai 2006.gada 30.maijā un/vai 2006.gada 31.maijā. Pirmajā svešvalodā (kombinēti) notiek: pirmā eksāmena daļa (rakstos): angļu valodā – 2006.gada 24.maijā; franču valodā – 2006.gada 6.jūnijā; vācu valodā – 2006.gada 5.jūnijā; krievu valodā – 2006.gada 12.jūnijā. Otrā eksāmena daļa (mutvārdos): angļu valodā – 2006.gada 24.maijā un/vai 2006.gada 25.maijā un/vai 2006.gada 26.maijā; franču valodā – 2006.gada 6.jūnijā; vācu valodā – 2006.gada 5.jūnijā un/vai 2006.gada 6.jūnijā; krievu valodā – 2006.gada 12.jūnijā un/vai 2006.gada 13.jūnijā.
Eksāmens izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divi eksāmeni izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos: centralizētie eksāmeni: ķīmijā (rakstos) notiek 2006.gada 1.jūnijā; matemātikā (rakstos) notiek 2006.gada 2.jūnijā; bioloģijā (rakstos) notiek 2006.gada 7.jūnijā; vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 8.jūnijā; fizikā (rakstos) notiek 2006.gada 9.jūnijā.
Eksāmeni: ģeogrāfijā (rakstos) notiek 2006.gada 26.maijā; eksāmens krievu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) notiek 2006.gada 13.jūnijā; biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstos) notiek 2006.gada 14.jūnijā; dabaszinībās (rakstos) notiek 2006.gada 15.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 16.jūnijā.
Eksāmenu (mutvārdos, rakstos vai kombinēti) mācību priekšmetos, kuru apjoms nav mazāks par 105 stundām, kas ir noteikti Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” un izglītības iestādes licencētā izglītības programmā, bet nav norādīti šajos noteikumos, norises laikus no 2006.gada 26.maija līdz 2006.gada 16.jūnijam nosaka izglītības iestāde.
Eksāmeni izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos: svešvalodā (kombinēti) notiek 2006.gada 19.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (rakstos) notiek 2006.gada 20.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) notiek 2006.gada 20.jūnijā; matemātikā (rakstos) notiek 2006.gada 21.jūnijā; ķīmijā (rakstos) notiek 2006.gada 26.jūnijā; vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 27.jūnijā; bioloģijā (rakstos) notiek 2006.gada 28.jūnijā; fizikā (rakstos) notiek 2006.gada 29.jūnijā; dabaszinībās (rakstos) notiek 2006.gada 29.jūnijā; ģeogrāfijā (rakstos) notiek 2006.gada 30.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstos) notiek 2006.gada 3.jūlijā; biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstos) notiek 2006.gada 4.jūlijā; krievu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstos) notiek 2006.gada 5.jūlijā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Kultūras ministrijā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Administratīvā procesa likumā noteikto likuma atrunas principa ievērošanu valsts pārvaldē, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumiem.
Noteikumu projekts stājas spēkā esošā iekšējā normatīvā akta – Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 2.februāra rīkojuma Nr.51 “Par obligāto dokumentāciju profesionālās izglītības iestādēs” – vietā, kas nosaka profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās obligātās dokumentācijas sarakstu.
Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku sertificēšanu: izsniedz kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu, ārvalstu kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu, kā arī uztur elektronisko sertifikācijas datu bāzi un arhīvu, veic personu datu bāzi. Noteikumu projekta izstrādē ievērotas 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) prasības.
Noteikumu projekts attiecas uz visiem jūrniekiem, kuri vēlas sertificēties Latvijas Republikā.
Izsniedzot jaunu kompetences sertifikātu, Latvijas Jūrnieku reģistrs veic attiecīgu ierakstu jūrnieka grāmatiņā. Jūrnieku sertificēšana ir maksas pakalpojums, kura tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrajai daļai.
Šo noteikumu projekta B, C un D daļas jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai apstiprināšanai veic no Satiksmes ministrijas apstiprināta sertificētu vērtētāju saraksta Latvijas Jūrnieku reģistra izveidota un apstiprināta vērtēšanas komisija.
Šo noteikumu projekta E daļas jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai apstiprināšanai veic Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kapteiņu izveidotas un Latvijas Jūrnieku reģistrā saskaņotas vērtēšanas komisijas.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Veselības un Vides ministrijā.

Tieslietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta, un pašreizējā situācijā tas neatbilst atsevišķām Eiropas Savienības prasībām, kā arī daudzpusējo konvenciju regulējumam civillietu jomā.
Likumprojekta mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību, saskaņojot civilprocesa normas ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Kā arī pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa (Prasības nodrošināšana), lai saskaņotu nodaļā lietoto terminoloģiju, sakārtotu pantus loģiskā secībā, vienkāršotu prasības nodrošinājuma līdzekļus ar lēmumu par prasības nodrošinājumu izpildi.
Civilprocesa likums papildināts ar jaunu 28.¹ nodaļu, kas risinās ar aizgādības un saskarsmes tiesībām saistītus tiesvedības jautājumus. Tās mērķis ir atvieglot tiesvedību lietās, kas skar bērna intereses, paredzot atsevišķas piekritības normas, kā arī tiesvedības principus, kas zināmā mērā atkāpjas no pušu sacīkstes principa civillietās, līdzīgi kā laulības šķiršanas lietās ieviešot objektīvās izmeklēšanas principu un uzsverot bērna interešu aizsardzības aspektus.
Civilprocesa likums papildināts ar jauniem noteikumiem, kas paredz, ka, šķirot laulību, prasījums par bērna dzīvesvietu vienlaikus ar laulības šķiršanu ir jāizlemj atsevišķi. Šā grozījuma mērķis ir novērst iespējamos strīdus starp laulātajiem jautājumā par bērna dzīvesvietu, attiecībā uz aizgādības vai saskarsmes tiesībām piekritību nosakot pēc bērna dzīvesvietas.
Ar likumprojektu regulēta Eiropas Savienības līmeņa izpildu dokumentu izsniegšanas, tajos esošo kļūdu labošanas, kā arī atsaukšanas kārtība, nozīmējot kompetento iestādi minēto jautājumu risināšanai.
Sašaurināta Latvijas tiesu kompetence ārvalstu tiesas spriedumu un ārvalstu tiesas apstiprinātu izlīgumu atzīšanā, paredzot, ka atzīstami tikai tiesas spriedumi, kas izlemj attiecīgo strīdus pēc būtības, kā arī ārvalstu tiesu apstiprināti izlīgumi. Ja persona vēlas panākt lēmuma pieņemšanu attiecīgajā valstī, kas neizlemj attiecīgo jautājumu pēc būtības, šai personai ir nepieciešams vērsties attiecīgās valsts tiesās, nevis risināt šo jautājumu atzīšanas un izpildīšanas ceļā. Tas nozīmē, ka ne visi ārvalstīs izsniegtie publiskie akti, kas ir izpildāmi to izsniegšanas valstī, varēs tikt atzīti un izpildīti Latvijā.
Tiek novērstas situācijas, kad Latvijas teritorijā ārvalsts tiesas nolēmumam tiktu piešķirts prioritārs spēks pār Latvijas tiesu pieņemtajiem nolēmumiem starp tām pašām pusēm, bet citā strīdā. Šāds neatzīšanas pamats, paredzot nacionālajiem tiesu spriedumiem absolūtu prioritāti pār ārvalstu tiesu spriedumiem, ir ietverts gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, gan Lugāno konvencijā par jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija), gan arī saglabāts Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējās attiecībās, piemēram, regulā 44/2001. Tādējādi tiek nodrošināts, ka bērna intereses tiek aizsargātas atbilstoši laika ziņā jaunākajam un aktuālākajam nolēmumam. Šie Civilprocesa likumā noteiktie sprieduma neatzīšanas pamati, ievērojot Civilprocesa likuma 5.pantu, attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ārvalsts tiesas nolēmums ir pieņemts valstī, kas nav pievienojusies Latvijai saistošām konvencijām vai nav līgumvalsts Latvijai saistošam starptautiskam divpusējam līgumam, jo noteikumi par spriedumu atzīšanu, t.sk. neatzīšanas pamatiem, ir tieši paredzēti lielākajā daļā no šiem līgumiem.
Ietverts būtisks noteikums par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu. Proti, Latvijas teritorijā ir pieļaujams izpildīt tikai tādus ārvalsts tiesu nolēmumus, kuri ir izpildāmi (pasludināti par izpildāmiem, par kuriem ir izsniegts izpildraksts) attiecīgā nolēmuma pieņemšanas valstī, nepieļaujot tādu ārvalstu tiesu nolēmumu izpildīšanu, kas, kaut arī ir stājušies likumīgā spēkā to izcelsmes valstī, var arī nebūt izpildāmi attiecīgajā valstī. Saskaņā ar šo grozījumu Latvijā esošās personas un personas, kuru manta atrodas Latvijā, attiecībā pret kurām ārvalstī ir pieņemts nolēmums, tiks aizsargātas tādā pašā veidā kā gadījumos, kad nolēmums ir pieņemts un ir izpildāms pēc Latvijas tiesas pieņemta nolēmuma.
Likumprojekts papildina Civilprocesa likuma F daļas “Starptautiskais civilprocess” piecpadsmito sadaļu “Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība” ar jaunu 77.¹nodaļu un 77.² nodaļu. Galvenais mērķis ir nodrošināt tiesas ar skaidru procesuālu regulējumu gadījumiem, kad persona, kurai ir aizgādības vai aizbildnības tiesības, vēlēsies atgūt bērnu no personas, kas prettiesiski to aizturēs citā valstī vai pārvietos bērnu uz citu valsti pretēji, piemēram, tiesas lēmumam par bērna dzīvesvietas noteikšanu, atsevišķas aizgādības noteikšanu vai saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšanu. Bērna prettiesiskas aizturēšanas un pārvietošanas civiltiesiskie aspekti, izmantojot Hāgas 1980.gada terminoloģiju, uzsver nepieciešamību konstatēt iesaistīto personu starpā pastāvošās civiltiesiska rakstura attiecības saistībā ar bērnu.
Civilprocesa likums paredz, ka visos gadījumos saistībā ar bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu tiesu sazināšanās nolūkos ir izmantojama Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecība. Savukārt tajos gadījumos, kad attiecīgo valstu starpā nav piemērojamas kādas no minētajām konvencijām, tiesas sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.
Lai risinātu problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, likumprojektā pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa, paredzot, ka tiesai tiks dotas tiesības jebkurā procesa stadijā gan nodrošināt prasību, gan aizstāt vienu prasības nodrošinājuma līdzekli ar citiem, gan atcelt prasības nodrošinājumu. Turklāt tiesa varēs nodrošinot prasību, pieprasīt prasītājam nodrošināt iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, ne tikai pirms prasības celšanas tiesā, bet arī tiesvedības laikā. Liekas interpretācijas novēršanai ar grozījumiem tiek saskaņoti termini “nodrošinājuma līdzekļa maiņa” un “nodrošinājuma līdzekļa aizstāšana”, kā arī termini “prasības nodrošinājuma atcelšana” un “prasības nodrošinājuma izbeigšanās”.
Ieviesta jauna procesuālā kārtība, kādā varēs tikt aizstāts prasības nodrošinājums, proti, kārtība kādā atbildētājs iemaksās tiesu izpildītāju depozīta kontā nodrošinātās prasības summu, tā novēršot neērtības, ko rada prasības nodrošinājums.
Precizēta norma, ka, tiesai noraidot prasību, spriedumā jāatceļ pieņemtais prasības nodrošinājums. Tas nepieciešams tādēļ, ka nereti, izpildot prasības nodrošinājuma atcelšanu sakarā ar to, ka prasība ir noraidīta, rodas neskaidrības, vai pieņemtais prasības nodrošinājums attiecināms uz konkrēto lietu.
Lai vienkāršotu un paātrinātu lietas izskatīšanu, it īpaši jautājumos, kas skar prasības nodrošinājumu, tiesas sēdē turpmāk tiks izskatīti tikai divi jautājumi :
1) par prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem un
2) par prasības nodrošinājuma atcelšanu.
Mainīta blakussūdzību izskatīšanas kārtība, turpmāk paredzot, ka apelācijas instance blakussūdzību izskata trīs tiesnešu sastāvā rakstiski, kā arī par blakussūdzības izskatīšanas laiku tiesai tiek uzlikts par pienākumu informēt lietas dalībniekus, taču to neierašanās nav šķērslis blakussūdzības izskatīšanai.
Likumprojektā pagarināts termiņš sevišķās tiesvedības kārtībā tiesā izskatāmajām mantojuma lietām uz trim gadiem.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Zvērinātu notāru padomē un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē;

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Cietušo valsts kompensācijas fonda likums”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, 2004.gada 29.aprīlī pieņemtā Padomes Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nosaka, ka līdz 2005.gada 1.jūlijam katrā Eiropas Savienības dalībvalstī nacionālā līmenī ir jāievieš valsts kompensāciju shēma, kas nodrošina taisnīgu un atbilstīgu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm līdz 2006.gada 1.janvārim praksē nodrošināt kompensāciju mehānismu, kas būtu viegli izmantojams, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības valstī persona kļūst par cietušo. Šādu pārrobežu situāciju risināšanai ir jāizveido sadarbības sistēma starp dalībvalstu institūcijām, kuras atbildīgas par kompensāciju administrēšanu. Eiropas Savienības vienīgais nosacījums – lai nacionālās valsts kompensācijas shēmas noziedzīgos nodarījumos cietušajiem būtu taisnīgas un atbilstīgas.
Šobrīd Latvijā spēkā esošā likumdošana paredz cietušajam iespēju saņemt atlīdzību par mantisko kaitējumu un varbūtējo atrauto peļņu, bet morālo kaitējumu ir iespējams saņemt tikai izvarošanas gadījumos vai par smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums.
Pašreizējai kārtībai ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, zaudējumu atlīdzība iespējama tikai ar nosacījumu, ja ir vainīgais, kas atzīts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Otrkārt, parasti cietušajam finanšu līdzekļi ir nepieciešami uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, bet pašreizējais atlīdzības saņemšanas process ir ilgs un sarežģīts, turklāt negarantē reālu atlīdzības saņemšanu.
Līdz ar to pastāv nepieciešamība paredzēt mehānismu, kādā tiks nodrošinātas cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Tas reglamentē kārtību, kādā no cietušo kompensācijas fonda valsts izmaksā kompensāciju cietušajam.
Cietušajam ir tiesības uz vardarbīga noziedzīga nodarījuma (kriminālsodāma noziedzīga rīcība, kas vērsta pret personas dzīvību vai veselību, kā rezultātā ir iestājusies cietušā nāve vai cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, vai kas vērsta pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību) rezultātā radītā kaitējuma atlīdzību pat tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs nav identificēts vai aizturēts vai viņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. Minētais neattiecas uz ceļu satiksmes negadījumos radītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Turklāt likumprojekts nosaka cietušo kompensācijas fonda statusu un Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas likuma mērķa realizācijai. Likumprojekts paredz arī izveidot jaunu reģistru – kompensācijas reģistru, kurā iekļauj ziņas par kompensācijas piešķiršanu, atteikumiem to piešķirt, kā arī ziņas par regresa prasību.
Turklāt likumprojekts precīzi reglamentē kompensācijas izmaksāšanas kārtību, kompensēšanas kārtību un sadarbību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kompensējot vardarbīgos noziegumos radīto kaitējumu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta Statūtiem”.
Kā norāda Valsts kanceleja, Latvijā ir jāpilnveido Rietumu tiesību teorijas un prakses atziņu apguves un piemērošanas līmenis. Tas it īpaši attiecas uz starptautiskās komercijas jautājumiem, kas globalizācijas ietekmē skar arī Latviju. Tāpat pašreiz nav praktisku iespēju darboties prominentos starptautisko tiesību forumos, kur notiek starptautisko publisko tiesību līgumu un citu dokumentu izstrāde.
Likumprojekts paredz ieviest nacionālajā tiesību sistēmā starptautisko publisko tiesību līgumu – UNIDROIT Statūtus. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās tiks deponēts Latvijas pievienošanās dokuments atbilstoši UNIDROIT Statūtu 20.pantam, kas nozīmēs dalību UNIDROIT.
Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (International Institute for the Unification of Private Law; UNIDROIT) izveidots 1926.gadā. Sākotnēji UNIDROIT tika izveidota kā Nāciju līgas palīginstitūcija.
UNIDROIT ir prominenta, neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt starptautiskās privāttiesības, kā arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu un starpvalstu grupu līmenī, īpašu uzmanību UNIDROIT pievērš komerctiesībām. UNIDROIT pašlaik apvieno 59 dalībvalstis, starp kurām ir arī ASV un Igaunija.
Dalība UNIDROIT ir iespēja valstij sekmēt komerctiesību globālu problēmjautājumu efektīvu risinājumu, tai pašā laikā nodrošinot valsts interešu ievērošanu starptautiskā mērogā. Tās izstrādātie dokumenti atzīti par izsvērtu un kompetentu attiecīgās jomas risinājumu.
UNIDROIT izstrādā gan saistošus dokumentus – konvencijas, gan nesaistošus dokumentus. Izstrādāto nesaistošo dokumentu piemērs ir plaši atzītie UNIDROIT starptautisko komerctiesību līgumu principi (UNIDROIT komerclīgumu principi). UNIDROIT darbības sfēra ir ļoti plaša; tā ietver gan privāttiesību vispārējos jautājumus, gan risinājumu specifiskās jomās, piemēram, finanšu līzings, faktorings, ceļojuma līgums, aviācijas infrastruktūra. UNIDROIT izstrādātie dokumenti atzīti par noteiktas jomas kompetentu un izsvērtu risinājumu. Piemēram, slēdzot komerclīgumu puses, bieži vien izvēlas tieši UNIDROIT komerclīgumu principus kā normu sistēmu, kam pakļauts līgums. Latvija ir 1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā finanšu līzinga konvencijas un 1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā faktoringa konvencijas dalībvalsts.
Ņemot vērā UNIDROIT kompetenci, citas starptautiskās organizācijas sadarbojas ar UNIDROIT starptautisko privāttiesību unifikācijas jautājumā.
UNIDROIT bibliotēka un datubāzes ir unikāls dokumentu un juridiskās literatūras krājums, kas aptver gandrīz ikvienu mūsdienās aktuālu tiesību teorijas un prakses jautājumu. Tiesībzinātniekiem un privāto un publisko institūciju juristiem praktiķiem tas dod iespēju veikt pilnvērtīgu problēmjautājuma analīzi, arī normatīvo tiesību aktu projektu izstrādē.
Dalība UNIDROIT pilnveidos Latvijas integrāciju rietumvalstu saimē. Dalība ļaus raudzīties uz tiesību jautājumiem no rietumvalstu jurista viedokļa. To vēl jo vairāk sekmēs UNIDROIT dalība citās prominentās starptautisko tiesību attīstības, sekmēšanas un koordinēšanas institūcijās.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”

Ceturtdien, 29.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.
Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz vienkāršot likuma lietošanu, nodalot un skaidrojot terminus "atļauja" un "licence".
Likumprojektā noteikts, ka atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei savā administratīvajā teritorijā izsniedz pašvaldība, bet zemes dzīļu izmantošanas licences atbilstoši šajā likumā noteiktai kompetencei izsniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai Ekonomikas ministrija.
Likumprojektā iestrādāti arī grozījumi, lai nodrošinātu likumā lietoto terminu atbilstību likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Komerclikumā lietotajiem. Saskaņā ar iepriekš minēto turpmāk tiks iekasēta valsts nodeva, nevis maksa par atļauju vai licenci, kā tas notiek šobrīd.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par protokola sastādīšanas kārtību transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpējiem

Ceturtdien, 29.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.
Šis noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā amatpersona, kas izskata administratīvos pārkāpumus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu / ziņojumu par transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu.
MK noteikumu projektā arī noteikta protokola / paziņojuma forma un saturs, kārtība, kādā transportlīdzekļa īpašniekam nosūta paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu un naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtība.
Minētie Ministru kabineta noteikumi izstrādāti saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa