Latvijas Sporta forumā 29.septembrī:
Labdien,
cienījamie foruma dalībnieki!
Pavisam nesen mēs visi redzējām, kā Grieķija uzvarēja Eiropas
basketbola čempionātā. Mēs visi atceramies, kā vēl pavisam nesen
Grieķija uzvarēja Eiropas futbola čempionātā. Protams, Grieķija
ir lielāka valsts nekā Latvija. Protams, Grieķija ir bagātāka
valsts nekā Latvija. Un tomēr nemaz ne tik daudz lielāka un nemaz
ne tik daudz bagātāka. Ja salīdzina ar bagātākajām Eiropas
lielvalstīm, Grieķija ir tāds pats mazais brālis kā mēs. Skaidrs
ir viens: ne jau lielums vai bagātība noteica grieķu panākumus.
Grieķu panākumus noteica disciplīna, centība un milzīga vēlme
uzvarēt.
Visčaklāk ir jāstrādā tiem, kas nav favorīti. Tiem, kas nav
favorīti, ir priekšrocības, mēs zinām, ka mums ir jābūt sevišķi
centīgiem. Mēs zinām, ka mūs neglābs nedz nauda, nedz zinātniskie
institūti, nedz jaunākais inventārs. Mūsu ceļš ir pašu darbs,
saliedētība un centība.
Latvijā valsts un sporta sabiedrības sadarbībā ir daudz pareizu
iestrāžu. Ir pareizi tas, ka valsts daudzas funkcijas ir
uzticējusi sabiedriskajām organizācijām. Ir pareizi, ka valsts
uzticas sporta sabiedrībai un necenšas visu izlemt sportistu un
treneru vietā. Sportā ir izveidojies ļoti modernas sabiedrības
modelis, par kuru citos sektoros mēs pagaidām vēl varam tikai
sapņot. Sadarbība starp valsti, pašvaldību, sabiedriskajām
organizācijām un privāto sektoru visaktīvāk un veiksmīgāk
norisinās tieši sporta jomā.
Valsts pēdējos gados konsekventi ir ieguldījusi lielus līdzekļus
sporta infrastruktūras attīstīšanā, un tas arī ir ļoti pareizi un
noteikti jāturpina. Mums vēl ir jāpabeidz reģionālo centru
izveide Daugavpilī un Liepājā un virkne sporta celtņu visā
Latvijā. Infrastruktūra ir tā bāze, tas pirmais solis, bez kura
nekāda attīstība nebūtu iespējama. Mēs ļoti ceram un paļaujamies,
ka šīs investīcijas mūs priecēs nākotnē.
Tomēr, runājot par nākotni, ļoti būtiski ir diskutēt arī par
lietām un tēmām, kas nav tik acīm redzamas un viennozīmīgas. No
kā dzīvos sports? Kā mēs piesaistīsim sponsorus? Kā mēs
nodrošināsim finansējumu ne tikai lieliem pasākumiem un ne tikai
augstākās klases sportistiem? Tie visi ir sarežģīti un grūti
jautājumi, kurus es kā trīs hokejistu tēvs pārzinu ļoti
labi.
Viena lieta ir atrast finansējumu, lai dotos uz sacensībām, vai
kādam vienreizējam pasākumam, bet pavisam cita lieta ir segt
ikdienas izdevumus. Sponsorus reti interesē bērnu sports. Parasti
vienīgie sponsori ir paši vecāki. Te valstij un pašvaldībai ir
ļoti aktīvi jāiesaistās. Man nav neviens šeit jāpārliecina, ka no
visiem sporta veidiem un virzieniem, no visām sporta problēmām un
jautājumiem visatbildīgākie, vissvarīgākie un visneatliekamākie
ir jautājumi, kas saistīti ar bērniem.
Bērni ir gan mūsu nākamie olimpieši, gan vienkārši mūsu nākamie
pilsoņi, kas nebūs vis blandījušies pa ielām, bet gan
iemācījušies strādāt, vienmēr pilnveidoties un nekad nepadoties.
Tas ir vissvarīgākais virziens, un šeit gan valstij, gan
pašvaldībai ir jāpievērš milzīga uzmanība. Es gribu izmantot šo
izdevību un pateikt paldies tiem privātajiem sponsoriem visā
Latvijā, kas ar saviem līdzekļiem atbalsta bērnu sportu.
Viena no galvenajām šā foruma iecerēm ir apspriest sporta un
fiziskās audzināšanas un sporta attīstības programmu, kas tika
solīta mūsu valdības deklarācijā. Diemžēl tās izstrāde ir nedaudz
aizkavējusies, un tāpēc ne visi šodien acīmredzot ir iepazinušies
ar projektu, bet es gribētu uzsvērt vārdus – nedaudz
aizkavējusies, un es esmu pārliecināts, ka Izglītības ministrija
tiks ar šo darbu galā. Es zinu, ka darbs notiek, un es domāju,
kamēr lēmums nav pieņemts, diskusiju nevar būt par daudz. Par šo
programmu vēl būs daudz sarunu, taču vienu es gribu uzsvērt: mūsu
sporta politikas stūrakmeņi būs bērni un jaunatne, tautas sports
un sporta klubi, un sporta infrastruktūras attīstība Latvijas
novados.
Mums vēl ir daudz darāmā likumdošanas jomā, īpaši attiecībā uz
nodokļu jautājumiem un sponsorēšanas iespējām. Tautas partija
neatbalsta tos “Jaunā laika” ieviestos grozījumus, kas aizliedz
valsts uzņēmumiem piedalīties sporta atbalstīšanā, kā tas bija
agrāk, un par šo jautājumu mums būs diskusijas.
Darāmā ir daudz, un, ja mēs būsim centīgi un vienoti kā citas
mazas tautas, tad arī mūsu panākumu stunda pienāks. Paldies par
uzmanību – un veiksmīgu darbu!