"Vara kā problēma"

"Moskovskije novosti"

— 2000.10.03.–09.

Jau trešo reizi pēdējos desmit gados Krievijas ekonomikā parādījušās pozitīvas iezīmes.

Tomēr malā paliek galvenā problēma, ar kuru saskaras ikviens darījuma cilvēks — varas problēma. Jebkura, pat visideālākā likumdošana nenoteiks darījumu sabiedrisko raksturu, ja likumi valstī netiks pildīti vai tiks pildīti tikai izvēles kārtībā. Vēl vairāk, ja pieļaujam, ka valsts vara patiešām nolēmusi pastāvēt likumīgi, nevienam nav garantiju, ka pati vara šos likumus nemainīs, neņemot vērā to cilvēku intereses, kurus šie likumi skar tieši. Kāpēc kapitāls bēg uz Rietumiem, kur likumi ir stingrāki un "neizdevīgāki", bet valdības brīžam mainās ne retāk kā Krievijā? Pirmām kārtām tāpēc, ka ir pārliecība: tur jebkura valdība, vara kopumā nevar necienīt to cilvēku kolektīvo viedokli, kuru rokās ir īpašums un līdz ar to atbildība par sabiedrības dzīvotspēju un labklājību.

Krievijā situācija ir savādāka, un jebkādas valdības ekonomiskās stratēģijas pamatā ir jābūt atklātai šā fakta atzīšanai. Jaunā īpašnieku šķira neslēpj savu neticību oficiālajai varai un uzskata, ka tā ir spējīga uz visādiem, pat visbezjēdzīgākajiem pasākumiem. Savukārt administrācija netic biznesa sociālajai atbildībai un uzskata: ja nebūs visu redzošās acs, uzņēmēji uzvedīsies kā marodieri okupētā teritorijā.

Dziļa varas un biznesa savstarpēja neuzticība nevar neietekmēt ekonomisko subjektu savstarpējās attiecības vispār. Sabiedrības aktīvākā daļa jau ir pieradusi, ka dzīve notiek nevis likumīgā ekonomikā, bet "līgumekonomikā", kurā jādarbojas nevis atbilstoši formāliem likumiem vai likumdošanas aktiem, bet saskaņā ar tām personām, kas var šīs darbības nopietni ietekmēt — pozitīvi vai negatīvi. "Jaunās Krievijas" ekonomiskās likumdošanas problēma — jebkurš centiens to ievērot paralizēs ekonomiskās darbības lielāko daļu.

Varbūt šie likumi arī atbilst kaut kādiem "Rietumu standartiem", bet Krievija ar šiem standartiem nekad nav dzīvojusi un nedzīvos. Turklāt 90. gadu sākumā jaunie likumi tika rakstīti nevis, lai pēc tiem dzīvotu, bet lai, pamatojoties uz tiem, saņemtu no Rietumiem naudu.

Mehānisms, lai atrastu gan biznesam, gan sabiedrībai pieņemamus lēmumus, ir skaidrs, tas ir dialogs ar biznesu, nežēlīgs, bet reāls. Tā rezultātā var rasties saskaņoti nodokļu, muitas, valūtas un administratīvās sistēmas parametri, kuriem arī jābūt eksistējošās likumdošanas labojumu pamatā, bet nepieciešamības gadījumā — likumdošanas pilnīgai pārstrādei. Iniciatīvai par šādu dialogu jānāk no varas, bet arī biznesam ir aktīvi jācenšas, lai sevi pašorganizētu un pašdisciplinētu.

Šis process jāsāk nekavējoties, pretējā gadījumā tagadējās rūpnieciskās augšupejas pozitīvā enerģija beigsies ātrāk, nekā būs izveidoti nepieciešamie institucionālie apstākļi, kas nostiprinātu stabilas ekonomiskā pieauguma tendences. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka ekonomiskās reformas jāsāk no jauna, lai arī no citas pozīcijas.

Jāatzīst, ka reformas reformu dēļ, kuras tika veiktas, orientējoties nevis uz gala rezultātu, bet uz abstraktiem kritērijiem, ne tikai nepaaugstināja, bet pat pazemināja ražošanas efektivitāti, iznīcināja mehānismu, kas nodrošināja stabila un ilglaicīga ekonomiskā pieauguma iespēju. Pastāvīgas spēles noteikumu maiņas un valsts atteikšanās pildīt savus pienākumus un funkcijas, civilizētas tiesiskas regulēšanas nomaiņa ar voluntāriem politiskiem lēmumiem, klusējoša, bet brīžiem pilnīgi atklāta pretlikumīgu operāciju atbalstīšana, korupcijas un sabiedrības interesēm pretējas darbības pieļaušana — tas viss veicinājis ekonomisko apstākļu pasliktināšanos godīgiem un likumpaklausīgiem uzņēmējiem, iespiežot ekonomiku ēnā.

To atzīstot, valstij jādara viss iespējamais, lai sadarbībā ar Krievijas biznesa saprātīgāko daļu izstrādātu un pēc tam nodrošinātu parastu, saprotamu un likumīgi noformētu ekonomiskās spēles noteikumu ievērošanu. Tomēr pēdējā laikā situāciju nopietni sarežģī tas, ka vara, kā savu pārstāvju visu līmeņu un rangu absolūts vairākums, patiesībā neieredz Krievijas privāto ekonomiku, uzņēmējdarbību un biznesu. Ja tas ir tā, tad neiespējama kļūst reāla mijiedarbība starp biznesu un varu, bet stabils ekonomiskais pieaugums tagadējos politiskajos apstākļos kļūst par neatrisināmu uzdevumu.

Grigorijs Javļinskis