Uzturoties valstsvizītē Azerbaidžānā 2005.gada 3. un 4.oktobrī
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva kopīgā deklarācija
|
Pēc Azerbaidžānas Republikas
prezidenta ielūguma Latvijas Republikas prezidente
V.Vīķe-Freiberga 2005.gada 3.oktobrī oficiālā vizītē apmeklēja
Azerbaidžānas Republiku.
Vizītes laikā Latvijas Republikas prezidente un Azerbaidžānas
Republikas prezidents apstiprināja, ka valstis attīstīs
divpusējos politiskos, ekonomiskos un sociālos kontaktus.
Puses apstiprināja savu apņemšanos attīstīt attiecības uz tādu
vērtību bāzes kā likuma vara, demokrātija, cilvēktiesības un
tirgus ekonomika. Šajā sakarā Latvija apsveica Azerbaidžānas
pūles demokratizācijas nostiprināšanā, attīstot pilsoniskās
sabiedrības un tirgus ekonomikas principus.
Puses apņēmās pielikt pūles, lai palielinātu savstarpējās
sadarbības efektivitāti starptautiskajās organizācijās – ANO,
EDSO un citās.
Puses apstiprināja starpparlamentārās sadarbības attīstīšanas
nozīmi, tai skaitā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas
ietvaros.
Divpusējo attiecību veicināšanas nolūkā Puses akcentēja
juridiskās bāzes attīstīšanas nepieciešamību.
Puses atzīmēja nepieciešamību īstenot papildu pasākumus
sadarbības paplašināšanai kultūras, zinātnes, izglītības un
veselības sfērā. Tās uzsvēra attiecību paplašināšanas un
attīstīšanas nozīmi starp izglītības, literatūras, mākslas un
citu sfēru darbiniekiem, kā arī starp masu medijiem. Puses
apsveica sadarbības izveidi un paplašināšanu starp tūrisma,
jaunatnes un studentu organizācijām, kā arī arodbiedrībām.
Puses apstiprināja, ka stiprinās divpusējo militāro sadarbību
pilnā saskaņā ar abu valstu drošības interesēm un to
starptautiskajām saistībām.
Puses uzsvēra nepieciešamību paplašināt sadarbības līmeni
tirdzniecībā, ekonomikā un zinātniski tehniskajā sfērā.
Latvijas puse uzsvēra ekonomisko reformu nozīmi Azerbaidžānas
Republikā un pauda atbalstu Azerbaidžānas pievienošanās procesam
Pasaules tirdzniecības organizācijai.
Puses, pilnībā atbalstot un vadoties pēc ANO hartas un EDSO
pamatdokumentiem, uzsvēra Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu
Karabaha konflikta miermīlīgā risinājuma nozīmi, balstoties uz
universāli atzītiem starptautisko tiesību principiem un normām,
īpaši ņemot vērā valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti
un starptautiski atzīto robežu nemainīgumu.
Atsaucoties uz EDSO nepārtrauktām pūlēm panākt miermīlīgu
Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabaha konflikta atrisināšanu,
kā arī Minskas grupas aktivitātēm, Puses atkārtoti uzsvēra
nepieciešamību spert būtiskus un izšķirošus soļus šajā
virzienā.
Latvijas Republikas prezidente atbalstīja Azerbaidžānas
Republikas pūles veicināt aktīvu sadarbību ar Eiropas Savienību,
NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas
Padomi.
Puses pauda savu atbalstu ciešai sadarbībai Eiroatlantiskās
padomes, NATO Partnerattiecību programmas un Azerbaidžānas
iesniegtā Individuālās partnerības rīcības plāna ietvaros.
Puses piekrita, ka Eiropas Kaimiņu politika veicinās stabilitātes
un pārticības attīstību Dienvidkaukāzā.
Puses uzsvēra nepieciešamību palielināt starptautisko
solidaritāti cīņā pret terorismu, pauda savu apņemšanos attīstīt
starptautisko sadarbību šajā sfērā.
Puses apstiprināja nepieciešamību sadarboties cīņā pret
organizēto noziedzību, korupciju, nelegālo migrāciju, cilvēku
kontrabandu, naudas atmazgāšanu, nelegālo narkotiku,
psihotropisko vielu un prekursoru, ķīmisko vielu, ieroču,
sprāgstvielu nelegālo kontrabandu, kā arī gaisa pirātismu.
Latvijas Republikas prezidente apstiprināja Latvijas valsts
institūciju gatavību dalīties pieredzē Azerbaidžānas Republikas
integrācijas eiro-atlantiskajās struktūrās procesā.
Puses atzīmēja Baku–Tbilisi–Džeihanas galvenā eksporta vada,
Baku–Tbilisi–Erzurumas gāzes vada un Baku–Tbilisi–Karsas
dzelzceļa projektu.
Latvijas Republikas prezidente un Azerbaidžānas Republikas
prezidents pauda savu pārliecību, ka divpusējā un starptautiskā
sadarbība kalpo kā bāze miera un drošības konsolidācijai.
Tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga pirmdien, 3.oktobrī, valstsvizītes ietvaros
tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, uzsvēra, ka
Latviju un Azerbaidžānu vieno aktīvas sadarbības un attiecību
perspektīva. To apliecina fakts, ka 3.oktobrī abas valstis
parakstīja vairākus starpvaldību līgumus (Latvijas Republikas
valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgums par
savstarpēju palīdzību muitas jautājumos; Latvijas Republikas
valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvencija par
nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības
līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko
vielu apriti un organizēto noziedzību; Latvijas Republikas
valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgums par
sadarbību ekonomiskajā, zinātniskajā, tehniskajā un kultūras
jomā), kā arī abu valstu prezidentu kopēja deklarācija.
Azerbaidžānas prezidents atzīmēja, ka Azerbaidžāna ir stingri
nolēmusi iet eirointegrācijas ceļu savā attīstībā, tāpēc Latvijas
reformu pieredze ir īpaši noderīga. Viņš apsveica Latvijas
veiksmīgo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO un uzsvēra,
ka sadarbība ar Latviju varētu kalpot Azerbaidžānai kā vārti uz
ES. I.Alijevs atzīmēja, ka ES kaimiņu iniciatīva ir nopietns
signāls Azerbaidžānas nākotnei: “Mēs esam reālistiski
eirointegrācijas ziņā.”
Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Azerbaidžānas vēstniecības
atklāšana Rīgā šogad un šā gada nogalē paredzētā Latvijas
vēstniecības atklāšana Azerbaidžānā būtiski atvieglos starpvalstu
sadarbību, tajā skaitā uzņēmēju kontaktu veidošanos. Abas puses
arī izteica atbalstu tiešā avioreisa Rīga–Baku atklāšanai, kas
apliecina savstarpējo interesi izvērst politisko, ekonomisko un
kultūras dialogu.
Sarunā Valsts prezidente arī ielūdza Azerbaidžānas prezidentu
apmeklēt valstsvizītē Latviju. I.Alijevs augstu novērtēja
Latvijas attieksmi pret nacionālajām minoritātēm, uzsverot, ka
azerbaidžāņu kopiena Latvijā ir pateicīga Latvijai par tās
labvēlīgo un iedrošinošo attieksmi. Prezidente arī atzīmēja, ka
Latvija un Azerbaidžāna – divas neatkarīgas valstis –, savā
starpā sadarbojoties un atbalstot viena otru starptautiskā arēnā,
kļūs pazīstamākas arī pasaulē.
Abas puses pārrunāja arī reģionālās drošības jautājumus, tajā
skaitā arī situāciju Kalnu Karabahas zonā. V.Vīķe-Freiberga
atzīmēja, ka Latvija pārstāv ES pozīciju Kalnu Karabahas
konflikta jautājumā un atbalsta Azerbaidžānas teritoriālo
integritāti. Prezidente arī uzsvēra, ka visi konflikti ir
jārisina diplomātiskā ceļā un ar savstarpēju cieņu vienam pret
otru, meklējot kompromisu.
Tika pārrunātas arī novembrī gaidāmās Azerbaidžānas parlamenta
vēlēšanas, un prezidente pauda Latvijas un ES dalībvalstu cerību,
ka vēlēšanas notiks atbilstoši starptautiskajiem standartiem, jo
tas nāks par labu pašai Azerbaižānai kā stabilai valstij, kas
vēlas tuvoties eirointegrācijas principiem. I.Alijevs apliecināja
Valsts prezidentei, ka vēlēšanu noritēšana pēc EDSO un citu
starptautisko organizāciju standartiem ir pašas Azerbaidžānas
interesēs.
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Azerbaidžānas
prezidenta Ilhama Alijeva klātbūtnē vakar Azerbaidžānas
galvaspilsētā Baku tika atklāts Pasaules čempionāts mākslas
vingrošanā.
Tiekoties ar Azerbaidžānas premjerministru
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar valstsvizītes ietvaros Azerbaidžānā tikās ar Azerbaidžānas premjerministru Arturu Rasizadehu. Sarunas laikā abas puses pārrunāja plašu abu valstu attiecību loku, tajā skaitā apspriežoties par aktuālākajiem starptautiskajiem notikumiem un ES kaimiņu iniciatīvu, kuras centīga atbalstītāja ir Latvija kā ES dalībvalsts. Tika pārrunāta arī ES enerģētikas politika.
Tiekoties ar Azerbaidžānas parlamenta vadītāju
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga, 3.oktobrī tiekoties ar Azerbaidžānas parlamenta
vadītāju Martuzu Alasgarovu, pauda gandarījumu par labajām abu
valstu parlamentu attiecībām un vēlmi padarīt ciešākus
parlamentāriešu kontaktus. Abas puses pārrunāja novembrī gaidāmās
Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanas. Latvijas prezidente norādīja,
ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ir
ieinteresēta, lai Azerbaidžānā notiktu starptautiskiem
standartiem atbilstošas brīvas un taisnīgas vēlēšanas. Prezidente
uzsvēra, ka parlaments pārstāv tautas balsi, tāpēc ir ļoti
svarīgi, lai šī pārstāvniecība tiktu izvēlēta pēc taisnīgiem un
demokrātiskiem standartiem. Parlamenta priekšsēdētājs pauda
gandarījumu par Latvijas un Azerbaidžānas sadarbību arī
starptautiskajā līmenī un pauda pārliecību, ka Azerbaidžānas
vēlēšanas atbildīs vispārpieņemtajiem starptautiskajiem
standartiem. Parlamenta priekšsēdētājs arī informēja par to, ka
Azerbaidžāna ir draudzīga un atvērta ārvalstu investīcijām, tāpēc
atbalsta abu valstu uzņēmēju kontaktus.
Abas puses apspriedās arī par to, cik nepieciešama jebkuras
valsts nākotnes veidošanai ir sāpīgu pagātnes jautājumu
izvērtēšana. Valsts prezidente dalījās pārdomās un pieredzē, kā
Latvija vēl šā gada sākumā un maijā daudz diskutēja par Otrā
pasaules kara beigu 60.gadskārtu un par Otrā pasaules kara sekām
Latvijai. Prezidente uzsvēra: “Lai cik mums tas bija sāpīgi, mēs
saprotam: lai valsts virzītos uz priekšu, mums ir jātiek pāri
pagātnes sāpēm un jāveido tāda pagātnes izpratne, lai šāda
vēsture vairs neatkārtotos.” Prezidente arī nolika ziedus Mocekļu
alejā, godinot tos upurus, kas cieta asiņainajos konfliktos
90.gadu sākumā Azerbaidžānā.
Latvijas Valsts prezidentes tosts Azerbaidžānas prezidenta rīkotajās valsts vakariņās 3.oktobrī:
Augsti
godātais Azerbaidžānas prezidenta kungs, cienītā Alijevas kundze!
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks apmeklēt jūsu valsti pirmajā oficiālajā
vizītē kopš mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas un
diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm.
Apgalvošu, ka mūsu attiecības ir balstītas uz drošiem pamatiem.
Tām par pamatu ir ilgstošās emocionālās saites, kas pastāv starp
mūsu tautām. To pamatā ir arī darbs, kuru ieguldījuši mūsu
parlamentārieši, valdību pārstāvji un diplomāti. Deklarācijai,
kuru šodien kopīgi parakstījām, kā arī līgumiem, kurus parakstīja
mūsu valdību pārstāvji, ir jākalpo par pamatu tālākām, daudz
intensīvākām attiecībām.
Es minēju emocionālās saiknes, kas vieno abas tautas. Šī
emocionālā saikne izriet no tām paralēlēm, kas pastāv starp mūsu
valstīm. Mūsu tautu attīstībā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta
sākumā ir daudz kā kopīga. Abām tautām tas bija laiks, kad
priekšplānā izvirzījās cilvēki, kas definēja mūsu tautu vietu
tālaika pasaulē, cīnījās par nacionālās pašapziņas
nostiprināšanos, valodas un kultūras attīstību. Liela līdzība ir
arī mūsu tautu neatkarības un taisnīguma centienos, kas
vainagojās ar valstiskuma atjaunošanu. Bet mēs atceramies arī
upurus, ko šie centieni prasīja. Neviens Latvijā nav aizmirsis
tās šausmas un emocijas, kuras piedzīvojām, dzirdot ziņas par
1990. gada “Melnā janvāra” notikumiem Baku. Solidaritāte, kuru
toreiz izjutām, joprojām ir dzīvā atmiņā.
Latvija un Azerbaidžāna ir pārliecinoši un neatgriezeniski
atgriezušās uz pasaules politiskās kartes. Pagājušajā gadā
Latvijā sasniedzām divus no saviem stratēģiskajiem mērķiem –
iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad mums jāturpina
strādāt, lai nostiprinātu savas pozīcijas šajās institūcijās,
jāizmanto dalība, lai celtu sabiedrības labklājību un piedalītos
kopējā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni, tostarp arī tās
tālāko paplašināšanos. Ar patiesu gandarījumu esmu vērojusi
Azerbaidžānas izvēli par labu ciešākām attiecībām ar abām šīm
institūcijām. Varat paļauties, ka Latvija būs starp tām valstīm,
kas aktīvi atbalstīs šo attiecību stiprināšanu. Ja vien jūs
uzskatītu, ka Latvijai ir ar ko dalīties savā konkrēto reformu
īstenošanas pieredzē, kas ļāva mums kļūt par ES un NATO
dalībvalsti, mēs ar patiesu gandarījumu iesaistītos padziļinātas
sadarbības īstenošanā.
Tikai pirms dažām dienām ar patiesu gandarījumu pieņēmu
Azerbaidžānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Tofika
Zulfugarova kunga akreditācijas rakstu. Azerbaidžāna ir
nosūtījusi uz Latviju izcilu savas sabiedrības pārstāvi. Ceru, ka
visdrīzākajā laikā varēsim jums atbildēt ar to pašu, jau līdz šā
gada beigām atverot vēstniecību Baku. Abpusējā vēstniecību
atvēršana neapšaubāmi pavērs lielākas iespējas mūsu sadarbībai
gan valstiskajā, gan arī nevalstiskajā līmenī.
Man ir bijis liels prieks redzēt jūsu skaisto un dinamisko
pilsētu kā jūsu senās pagātnes, senā valstiskuma un mūsdienīguma
sakausējumu. Azerbaidžānas dinamiskā attīstība ir redzama ik uz
soļa. Jūsu valsts droši kļūst par vienu no reģionālajiem
līderiem. Ikvienam Latvijas delegācijas un uzņēmēju delegācijas
pārstāvim ir bijusi iespēja pārliecināties par milzīgo mūsu
valstu sadarbības potenciālu.
Prezidenta kungs!
Pateicos jums par laipno un draudzības pilno uzņemšanu. Ceru, ka
atradīsit iespēju apmeklēt Latviju jums pieņemamā laikā, lai
ieraudzītu arī pārmaiņas, kas notikušas Latvijā kopš valstiskās
neatkarības atjaunošanas.
Es paceļu šo glāzi par draudzību, sadarbību un mūsu valstu tālāku
uzplaukumu! Par mūsu valstu savstarpējo attiecību veiksmīgu
attīstību!
Valsts prezidenta preses dienests