Par sarunu sākšanu ar Turciju, atliekot Ankaras nolīguma apstiprināšanu

Eiropas Parlaments trešdien, 28.septembrī, atlika piekrišanas balsojumu t.s. Ankaras nolīgumam, kas attiecina Turcijas un ES muitas savienību uz desmit jaunajām dalībvalstīm, ieskaitot Kipru. Lēmums tomēr nav šķērslis sākt iestāšanās sarunas 3.oktobrī, kā plānots. Viens no neatrisinātajiem jautājumiem sarunās ir Kipras atzīšana – nosacījums, lai Turcija iestātos ES.
Ar 311 par, 285 pret un 63 atturoties Eiropas Parlaments nolēma atlikt piekrišanas balsojumu Ankaras nolīgumam jeb papildprotokolam par Turcijas un ES muitas savienības attiecināšanu uz 10 jaunajām dalībvalstīm, ieskaitot Kipru. Nolīguma parakstīšana bija viens no nosacījumiem, lai Turcija varētu uzsākt iestāšanās sarunas, un Turcija dokumentu parakstīja 29.jūlijā, tūlīt pēc tam paziņojot, ka paraksts nenozīmē Kipras atzīšanu. Deputāti balsojumu atlika, jo nebija saņēmuši Turcijas atbildi uz jautājumu, vai vienpusējā deklarācija jāratificē Turcijas parlamentā tāpat kā Ankaras nolīgums.
Savukārt rezolūcijā par iestāšanās sarunu sākšanu, ko EP 28.septembrī pieņēma ar 356 balsīm par, 181 pret un 125 atturoties deputāti apstiprina, ka Turcijas iestāšanās sarunas var sākties 3.oktobrī, kā paredzēts. Kandidātvalsts ir izpildījusi sarunu sākšanas nosacījumus, ieviesusi sešus svarīgākos tiesību aktus un parakstījusi t.s. Ankaras nolīgumu. Taču deputāti nožēlo Turcijas vienpusējo deklarāciju, ka tā neatzīst Kipru, vienu no ES dalībvalstīm. Paziņojums deputātos rada šaubas par Turcijas labo gribu pildīt visus Ankaras nolīguma noteikumus un tātad arī iestāšanās nosacījumus. Parlaments prasa Eiropas Komisijai iespējami drīz noskaidrot, vai vienpusējais paziņojums jāratificē Turcijas parlamentā.
Atsakoties atzīt Kipras kuģus un lidmašīnas, Turcija jau tagad pārkāpj tikko apstiprināto protokolu. Komisijai līdz 2006.gada beigām jāizvērtē, kā Turcija pildījusi Ankaras nolīgumu; negatīvs vērtējums var kalpot par pietiekamu pamatu, lai sarunas pārtrauktu.
Daļa atbildības jāuzņemas Kipras valdībai, kas noraidīja Kofi Annana plānu Kipras jautājuma noregulējumam. Parlaments cer, ka Turcija saglabās konstruktīvu pieeju. Deputāti aicina arī Padomi vienoties par finanšu palīdzību un tirdzniecības noteikumiem ar Kipras ziemeļu daļu.
Deputāti izsaka bažas par Turcijas Krimināllikuma 305.pantu, kas “darbības pret būtiskām nacionālām interesēm” uzskata par krimināli sodāmām, par ierobežojumiem attiecībā uz ārvalstu sniegto finansējumu sabiedriskām organizācijām un par likumu par reliģiskajām kopienām. Parlaments uzskata, ka arī armēņu genocīda oficiālajai atzīšanai jākļūst par iestāšanas nosacījumu.
Parlaments prasa, lai Turcijas iestāšanas sarunām tiktu noteikts precīzs un detalizēts plāns ar skaidriem termiņiem un lai Komisija un Padome ik gadu Parlamentam sniegtu pārskatu. Deputāti atkārto, ka sarunu rezultāts ir “atvērts” – sarunas var noslēgties arī ar īpašu partnerattiecību formu, nevis iestāšanos, lai gan dalība ir sarunu mērķis. Parlaments uzsver, ka Turcijas iestāšanās nav atkarīga tikai no kandidātvalsts panākumiem – rezultāts būs atkarīgs arī no ES spējas uzņemt Turciju un reformām pašā ES.
ES prezidējošās Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Duglass Aleksanders atgādināja, ka 2004.gada decembrī pieņemtais dalībvalstu lēmums par iestāšanas sarunu sākšanu tuvina Turciju mērķim, ko tā lolo jau 40 gadus. Sarunas būs stingrākas nekā jebkuras iepriekšējās, un tās prasīs daudzus gadus: jāatver un jānoslēdz 24 sarunu sadaļas – Turcija, kas pievienosies ES, atšķirsies no šodienas Turcijas. Neraugoties uz panākumiem likumu pieņemšanā, Turcijai vēl daudz jādara to īstenošanai. Padome uzskata – Turcijas vienpusīgajam paziņojumam, ka tā neatzīst Kipru, nav juridiska spēka, un papildprotokols Turcijai jāpiemēro visām dalībvalstīm – arī iestāšanās sarunas Turcijai būs vajadzīgas ar visām divdesmit piecām valstīm.
Paplašināšanās komisārs Olli Rēns pievienojās ministra D.Aleksandera teiktajam: Turcijas paziņojumam nav juridiska spēka, to apstiprina arī 21.septembrī pieņemtā ES dalībvalstu deklarācija, kurā uzsvērts, ka Kipras atzīšana ir nosacījums, lai Turcija varētu iestāties ES. Iestāšanās process būs arī atkarīgs no tā, kā Turcija ievēro līgumsaistības ar 25 dalībvalstīm, ieskaitot Kipru. Padome drīz apstiprinās Komisijas sagatavoto sarunu plānu – tā ir līdz šim vissīkāk izstrādātā iestāšanās sarunu shēma. Turcijai vēl ir jākļūst par patiesu liberāldemokrātiju, kas ievēro cilvēktiesības, un joprojām Turcijā tiek novēroti preses un domas brīvības pārkāpumu gadījumi. Ja pierādīsies, ka Krimināllikuma punkts par Turcijas valsts identitātes aizskaršanu neatbilst ES tiesību standartiem un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tas būs jāpārstrādā. EK turpinās uzmanīgi pārraudzīt Turcijas attīstību un 9. novembrī gatavojas iesniegt progresa ziņojumu.