• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Okeāns nav šķērslis". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11807

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Pasaules bankas nabadzības migla"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Okeāns nav šķērslis"

"Izvestija"

— 2000.10.04.

Vai iespējama Krievijas un ASV stratēģiska partnerība?

Maskavā notika starptautisks seminārs, kurā tika apspriestas dažādas idejas, kas ļautu reāli tuvināt Krieviju un ASV.

Pirmkārt, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un jaunajam ASV prezidentam tiek piedāvāts nopietni izskatīt iespēju kopēji darboties efektīvas nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanā. Otrkārt, Rietumiem piedāvā norakstīt padomju parādus Krievijai, ja tā pieņems noteiktus nosacījumus. Un trešais piedāvājums nozīmē Krievijas un NATO radikālu tuvināšanos, kam seko pilntiesīga Krievijas dalība šajā struktūrā.

Jaunajā Krievijas ārpolitikas doktrīnā tiek teikts, ka 1972.gada PRA līgums ir starptautiskās drošības stūrakmens, un Krievija nepiekritīs nekādām šī līguma izmaiņām. Tomēr PRA stratēģiskā sistēma ir pretrunā ar PRA līgumu un Amerika visdrīzāk izstāsies no tā vienpusējā kārtā, ja Krievija nepiekritīs tās modifikācijai. Prezidents Putins izmanto jebkuru iespēju, lai akcentētu savu negatīvo nostāju pret pretraķešu vairoga izveidošanu un cenšas panākt Ķīnas un daļu NATO valstu ASV sabiedroto atbalstu. Liekas, ka viņš dara lielu kļūdu.

Piedāvājam atgriezties pie sarunām par ASV un Krievijas stratēģiskās partnerības izveidošanu. Tās 90.gados vadīja ASV valsts sekretāra vietnieks Deniss Ross un KF ārlietu ministra vietnieks Georgs Mamedovs. Nesaprotamu iemeslu dēļ Klintona administrācija sarunas pārtrauca.

Tagad par parādiem. Parādu norakstīšanu nevajag uzskatīt par altruistisku vai humanitāru žēlsirdības akciju, bet gan ASV un Rietumu politiskām interesēm. Amerika un citas Rietumu valstis saprot, ka aukstā kara izbeigšana praktiski bez neviena šāviena veicināja militāro izdevumu samazināšanu, kas sabiedrībai deva tā saucamās miera dividendes.

Parādu norakstīšana, pragmatiski runājot, izdevīga gan Amerikai, gan visai Rietumu pasaulei. Pirmkārt, jāsaprot, ka ģeopolitiski tik svarīga valsts kā Krievija ir vajadzīga kā sabiedrotā un partnere, nevis kā ienaidniece.

Otrkārt, tā apturētu antiamerikāniskā noskaņojuma pieaugumu Krievijā, nostiprinātu patiesi liberālo un demokrātisko spēku pozīcijas valstī un līdz ar to dotu spēcīgu impulsu Krievijas sociālās un ekonomiskās sfēras demokrātisko reformu kursam.

Treškārt, potenciāli bagāta, brīva, demokrātiska Krievija nav mazs ekonomisks ieguvums, jo Krievija ir arī milzīgs noieta tirgus, izdevīgs investīciju tirgus, neizsmeļama dabas resursu rezerve.

Eduards Lozanskis

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!