Par vienotām procedūrām bēgļa statusa piešķiršanai un atņemšanai

Procedūra: apspriežu
Debates: 2005.gada 27.septembrī
Balsojums: 2005.gada 27.septembrī

Deputāti otrdien, 27.septembrī, ar 305 balsīm par, 302 pret un 33 atturoties pieņēma Volfganga Kreisla-Derflera ziņojumu, kurā izvērtēti ES plāni noteikt vienotus standartus bēgļa statusa piešķiršanai. Deputāti ir gatavi atbalstīt likumprojektu tikai ar nosacījumu, ka tiks ieviesti būtiskākie EP grozījumi – atcelts “superdrošo” valstu princips un garantētas tiesības pārsūdzēt atteikumus.
Izskatot likumprojektu, kas noteiks ES vienotus minimālos standartus bēgļu statusa piešķiršanai, izpratne par “drošu valsti” bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Pieņemot V.Kreisla-Derflera (Sociāldemokrātu grupa EP) ziņojumu, Parlaments aicina pārveidot likumprojektu tā, lai tas labāk aizsargātu bēgļu tiesības un prasītu ievērot Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu. Ziņojuma autora nostāju par “superdrošajām” valstīm atbalstīja visas politiskās grupas, izņemot Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupu, kā arī Nāciju Eiropas grupu, kas uzskata, ka “superdrošo” valstu princips ļaus izvairīties no patvēruma sistēmas negodprātīgas izmantošanas.
Komisārs Franko Fratīni debatēs uzsvēra – regula ir trausls līdzsvars starp dalībvalstīm un ES, un tas ir tikai pirmais solis ceļā uz vienotu patvēruma sistēmu. ES pašlaik ir vairāk nekā divdesmit dažādu sistēmu, un tās ir jāsaskaņo.
Ziņojuma sagatavotājs V.Kreisls–Derflers debatēs aicināja balsot par grozījumiem, kas noraida “superdrošo” valstu principu – tie ļaus dalībvalstīm pieteikumus neizskatīt individuāli, tā pārkāpjot Ženēvas konvenciju par bēgļu tiesībām. Viņš kritizēja arī noteikumu, kas pieļauj 25 dažādus “drošo” valstu sarakstus — tie balstās uz pieņēmumu, ka ES kaimiņvalstis ir pietiekami drošas, un nesniedz iespēju patvēruma meklētājiem atteikumus pārsūdzēt.
Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa, kuras vārdā uzstājās Karloss Koelju (Portugāle), atbalsta tādu “superdrošu” valstu kā, piemēram, Šveices, sarakstu – šāds noteikums ļaus izvairīties no iespējas, ka patvēruma sistēmu izmanto negodprātīgi bēgļa statusa pretendenti. Tomēr deputāts piekrīt ziņotāja viedoklim, ka patvēruma meklētajiem no drošajām valstīm jādod tiesības atteikumus pārsūdzēt.
Nāciju Eiropas grupas “superdrošo” valstu principa aizstāvība bija asāka: deputāts Romāno Marija la Rusa (Itālija), pārmeta Eiropas Parlamentam vēlmi būt pārlieku politkorektam un nevēlēšanos atzīt, ka daudz patvēruma meklētāju ierodas ES, kur viņi kļūst par noziedzniekiem.
Žanina Henisa-Plašherta (Nīderlande), atbalstot V.Kreisla-Deflera ziņojumu, uzsvēra — direktīvas priekšlikums ir tikai 25 dažādu sistēmu summa un nekādā veidā neuzlabo situāciju ES. Džīna Denīze Lamberta (Anglija) prasīja, lai tiktu izveidots vienots “drošo” valstu saraksts — tas ļautu izvairīties no iespējas, ka patvēruma meklētājs tiek nosūtīts atpakaļ uz Irāku, Kongo vai Afganistānu, kā to darījusi Lielbritānija. Bažas par bēgļu tiesību aizsardzību izteica arī Apvienotā kreiso grupa un neatkarīgie deputāti. Džusto Katanja (Itālija) uzsvēra – ir bīstami Maroku un Baltkrieviju uzskatīt par drošām tikai tāpēc, ka tām ir privileģētas attiecības ar ES.

• Pilnīgi drošu valstu saraksts
Pilnīgi drošas jeb “superdrošas valsts” princips, ko vēlas ieviest Padome, dalībvalstīm ļaus izveidot tādu trešo valstu sarakstu, no kurām patvēruma meklētājus var noraidīt automātiski, individuāli neizskatot pieteikumus. Superdrošo valstu sarakstā paredzēts iekļaut ES kaimiņvalstis, balstoties uz pieņēmumu, ka bēgļu uzņemšanas procedūras tajās atbilst cilvēktiesību standartiem. Piemēram, ja Ukraina būs superdrošo valstu sarakstā, caur šo valsti Polijā ieradušos bēgli varēs nosūtīt atpakaļ bez lietas izskatīšanas. Deputāti atgādina, ka šāda pieeja ir krasā pretrunā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļu statusa piešķiršanu.

• Individuālu drošo valstu saraksti
EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja iebilst arī pret iespēju katrai dalībvalstij izveidot savu individuālu “drošu trešo valstu” sarakstu. Patvēruma meklētājus no šajā sarakstā iekļautajām valstīm drīkstētu nosūtīt atpakaļ, ja tam piekristu izcelsmes valsts. Deputāti ierosina šo noteikumu pārveidot tā, lai prasītājs “pieņēmumu par drošību” varētu pārstrīdēt un līdz galīga lēmuma pieņemšanai varētu uzturēties valstī, kurā iesniedzis pieteikumu: saskaņā ar Ženēvas konvenciju ikviens vērtējums par to, cik droša vai nedroša valsts ir konkrētai personai, jāveic individuāli.
Deputāti uzskata, ka jābūt tikai vienam “drošo valstu” sarakstam, ko vajadzības gadījumā Eiropas Parlaments un Padome varētu pārskatīt, bet pašreizējais direktīvas projekts paredz, ka Parlamentam šajā jautājumā lēmējtiesību nebūs.
Komiteja atbalsta EK ierosināto “paātrināto procedūru”, tomēr uzskata, ka stingri jāierobežo iespējas to izmantot bēgļa statusa atteikšanai, izņemot gadījumus, kad sniegtās ziņas ir acīmredzami nepatiesas vai prasība ir acīmredzami nepamatota.
Vienoti obligātie standarti bēgļa statusa piešķiršanai palīdzēs taisnīgāk sadalīt bēgļu uzņemšanas slogu starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot Ženēvas konvencijā noteiktās bēgļu tiesības: neizraidīšana un neizdošana atpakaļ vajāšanai. Likumprojekts iekļaujas plašākā ES projektā izveidot kopīgu patvēruma sistēmu saskaņā ar Tamperes Eiropadomes lēmumiem.
Dalībvalstis par savu nostāju jau ir vienojušās, un grozījumi, ko Eiropas Parlaments pieņems šajā plenārsesijā, nav juridiski saistoši saskaņā ar šeit piemēroto apspriežu procedūru. Tomēr pēc tam, kad direktīva būs stājusies spēkā, EP būs ar Padomi līdzvērtīgas lēmējtiesības par direktīvai pakārtotajiem aktiem.