"Naftas vads apies Ukrainu"

"Rzeczpospolita"

— 2000.10.05.

Ja vienošanās stāsies spēkā, tad Krievija piegādātu Eiropas Savienībai apmēram pusi tās valstīm nepieciešamās gāzes un apmēram trešo daļu naftas. "Stratēģiskā vienošanās" ar Krieviju ir Briseles atbilde uz augsto degvielu cenu politiku OPEC valstīs.

Tomēr Krievija izvirza savus noteikumus. Sarunā ar ES Komisijas prezidentu Romano Prodi un Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu krievi pastāvēja uz jauna cauruļvada būvi, kas saistītu Krieviju ar Rietumeiropu. Jaunā vada trase apietu Ukrainu, jo — kā apgalvo krievi — Ukraina nespēj uzturēt kārtībā savas infrastruktūras un, eksistējot monopolam uz transportu, tā varētu bloķēt piegādes.

ES enerģētikas komisāra runasvīrs Žils Gantelē teica, ka ES ņemot vērā šos argumentus. Jau esot izstrādāti septiņi iespējamā cauruļvada trases varianti, no kuriem neviens nešķērso Ukrainas teritoriju. Brisele jau ir sākusi finansēt vienu no iespējamās trases pētījumiem ( caur Turciju).

Gantelē atzina, ka šoreiz ES vadība neesot konsultējusies ar Polijas vai Ukrainas valdībām. "Polijas līdzdalība šajā projektā ir atkarīga no valdības. Ja valdība nevēlēsies tajā piedalīties, tad Polija paliks ārpusē," teica ES Komisijas runasvīrs. Tomēr viņš atzina, ka ES konsultēsies ar Polijas valdību tad, kad projekts tiks izstrādāts detalizēti.

Polijas un Ukrainas varas iestādes baidās, ka gāzesvada celtniecība, apejot Ukrainu, varētu atņemt tai trumpjus sarunās ar Krieviju. Jaunā gāzesvada trase ir svarīga arī Polijai: ja tā ietu caur Poliju, tad tas paaugstinātu Polijas vērtību Rietumu acīs.

Gantelē norāda, ka Ukraina un citas valstis (kā arī patērētāji pašā Krievijā) pašlaik nemaksājot par gāzes piegādi, un šī iemesla dēļ Krievijas koncernam Gazprom neesot pietiekami daudz līdzekļu investīcijām. 1997.gadā investīcijām bija atvēlēti 8.7 miljardi USD, bet pagājušajā gadā — tikai 2.2 miljardi.

Savukārt ES piedāvā finansēt jaunu atradņu pētījumus, kā arī transporta infrastruktūras modernizāciju un jaunbūvi. Jau tagad puse Krievijas naftas eksporta un 62 procenti gāzes eksporta nonāk ES.

Krievi ir ieinteresēti panākt vienošanos ar ES.

ES Komisija cer, ka vienošanos ar Maskavu izdosies parakstīt Krievijas un ES galotņu sanāksmē 30.oktobrī Parīzē.

Jendžejs Bjaļeckis