• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kara mākoņi pār Vidusāziju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11809

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Kāds "trijstūris" ir nepieciešams Krievijai?"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Kara mākoņi pār Vidusāziju"

"Die Welt"

— 2000.09.21.

Bijušās Padomju savienības dienvidos notiek nežēlīgas kaujas – ne tikai Čečenijā vien, bet tagad arī starp islāmiskajiem elstrēmistiem un Vidusāzijas valstu armijām.

Islāmiskie kaujinieki no kaimiņos esošās Afganistānas ar visu spēku virzās dziļāk Kaspijas jūras reģionā. Tāpat kā pirms gada čečenu kaujinieki pārgāja Dagestānas robežu, lai tur ierīkotu islāmisku "Dieva valsti", tagad militārie islāmisti grib pašos pamatos pārveidot Vidusāzijas postkomunistiskos režīmus.

Vai tur draud jauns svētais karš? Kāpēc Rietumi šeit nesaskata nepieciešamību rīkoties? Kur ir palikusi tik daudz slavētā iepriekšējā brīdināšana? Vai Rietumiem šis reģions prasītu pārāk lielas pūles? Pietiktu ar vienu nelielu dzirkstelīti, lai reģions visapkārt Kaspijas jūrai pārvērstos par degošu pulvermucu kā Balkānos.

Deviņdesmito gadu vidū pie Kaspijas jūras izraisījās starptautisks strīds par naftas un gāzes resursiem, kā arī par to transportēšanas ceļiem uz Rietumu un Āzijas tirgiem. ASV, Krievija, Ķīna, Turcija, Irāna, dažas ES dalībvalstis un jaunā Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS) aktīvi piedalījās šajā "lielajā spēlē" par kontroli pār pasaules svarīgākajiem enerģijas resursiem. Pēc zaudētā pirmā Čečenijas kara sākumā šķita, ka Krievija ir padzīta no tradicionālās ietekmes sfēras. Taču līdz ar Vladimiru Putinu, kas atkal iekaroja Čečeniju, Krievija šodien ir atgriezusies krīzes reģionā spēcīgāka nekā agrāk. Naftu un gāzi Rietumiem atkal piegādā caur Krieviju. Amerikāņu cauruļvadu projekti apkārt Krievijai un Irānai ir iesaldēti, NATO Vidusāzijas valstīs ir zaudējusi atraktivitāti.

"Lielā spēle" pie Kaspijas jūras ir iegājusi jaunā, daudz bīstamākā fāzē. Konfliktu priekšplānā ir izvirzījušies ne tikai enerģijas resursi vien. Postkomunistiskās valstis cīnās par savu eksistenci. Sociāli vājās sabiedrības demoralizē ne tikai islāmiskie fundamentālisti vien, bet arī narkotiku karteļi, kuri tāpat nāk no Afganistānas. Heroīna transportēšanas ceļi jau sen sniedzas līdz Eiropai.

Valsts vara krīzes reģionā ir pārāk vāja, lai vērstos pret briesmām. Krievija, kas pati ir bezpalīdzīga, ir profilakses nolūkos noslēgusi robežas ar kaimiņvalstīm dienvidos. Pēdējo izeju no draudīgā stāvokļa Krievija un Vidusāzijas valstis saskata militārajā triecienā pret kaujinieku nometni Afganistānā. Maskava šo akciju uzlūko arī kā līdzekli savu lielvaras pretenziju atjaunošanai šajā pasaules politikai svarīgajā reģionā. Ķīna pret to neiebilst. Bet kā izturēsies jaunā atomvara Pakistāna, kura Afganistānā atbalsta Taliban ?

Nav arī atbalsta no Rietumiem. ES uzskata, ka Vidusāzijas pēcpadomju režīmi, aizliedzot opozīciju, paši ir vainīgi islāma radikalizācijā. Turklāt ES līdz ar sarunām par iestāšanos ar Turciju, kā arī Albānijas, Bosnijas – Hercegovinas un Kosovas integrāciju Eiropā atrodas jaunas vēsturiskas tuvināšanās islāmam priekšā un nekādā gadījumā nevēlas tikt iesaistīta konfliktā ar islāmiskajiem fundamentālistiem Kaspijas reģionā. Arī G – 8 nevēlas apdedzināt pirkstus pie islāma.

Tikai daži diplomāti, arī Ārlietu ministrijā Berlīnē, runā par nepieciešamību izstrādāt "stabilitātes paktu" Kaspijas krīžu reģionam. Šeit nav runas par jauno kopējo Eiropas ārējās un drošības politikas (KĀDP) struktūru noslīpēšanu, bet gan par patiesu jaunas militāras un humanitāras katastrofas aizkavēšanu. Kopējām krīzes novēršanas akcijām reģionā, kas ir arī EDSO daļa, eiropiešiem trūkst politiskās gribas un līdzekļu. Taču eiropiešu paspārnē vismaz sarīkot visu Kaspijas reģiona konfliktpartiju pārstāvju apaļo galdu - tam ES vajadzētu pietikt spēka. Pretējā gadījumā konflikta atrisināšanu uzņemsies radikālie spēki un Kaspijas reģionā realizēs jaunu ģeopolitisko varas pārbīdi ar bīstamām sekām, arī Eiropas drošībai.

Aleksandrs Rars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!