"Kaimiņi komunālajā virtuvē"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.30.

Par krievvalodīgo problēmām NVS valstīs.

Īpaši akcentēta situācija Kazahstānā un Ukrainā. Turklāt, pamatojoties uz nepieciešamību palīdzēt krievvalodīgajiem saglabāt kultūru un valodu, NVS valstis cerot izsūknēt no Krievijas papildu līdzekļus savām vajadzībām.

Jūnija sākumā KF VD notika "Par sakaru attīstību izglītības jomā ar NVS dalībvalstīm un Baltijas valstīm" parlamentārā noklausīšanās. Kopējā uzstāšanās runu panorāma neviesa cerības: ar NVS līderu atbalstu krievu valoda tiekot izdzīta no visām nozīmīgākajām valsts un sabiedriskās dzīves sfērām. Vēl vairāk: spriežot pēc Ukrainas Ministru kabineta nolikuma "Par papildu pasākumiem, lai paplašinātu ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanas sfēras" projekta, Ukraina pretēji savu pilsoņu vairākuma gribai un vajadzībām krievu valodu uzskata par naidīgu, kura apdraud Ukrainas tautas kultūru — tādēļ tā ir pakļauta izskaušanai. Līdz šim tika uzskatīts, ka cilvēkam pašam ir tiesības izvēlēties sarunu valodu, turklāt "visā Ukrainas teritorijā" dzīvo dažādu tautību pārstāvji, kuri krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu. Tādēļ totāla ukrainizācija ir tiešs viņu tiesību pārkāpums. Arī paši Ukrainas pilsoņi uzskata, ka krievu valodai jāpiešķir otrās valsts valodas statuss.

Ne visur darbojas tik atklāti — nesen Maskavā notikušajā NVS valstu vadītāju sanāksmē Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kas savā dzimtenē vajā gan krievus, gan krievu valodu, negaidīti piedāvājis izveidot fondu krievu valodas aizsardzībai NVS valstīs. Taisnību sakot biedē arī "fonda" ideja — var iedomāties, ka tas būs fonds, ar kura starpniecību, pamatojoties uz rūpēm par krievu valodu, tiks izsūknēta nauda no Krievijas, nenesot nekādu labumu krieviem un viņu izglītībai NVS valstīs. VD delegācija apmeklējusi elitāru skolu Astanā, kurā, pēc direktora vārdiem, iekļūšana notiek konkursa kārtībā un no 120 bērniem tikai 2 bija slāvu izcelsmes. Uz jautājumu: "Vai tiešām jums nav apdāvinātu bērnu starp krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem?" deputātiem atbildēts, ka elitārā skolā viena skolēna apmācība maksājot 3–4 tūkstošus dolāru. Nav grūti iedomāties, ka nabadzībā grimstošie krievu tautības Kazahstānas iedzīvotāji droši vien nevar gadā sagrabināt pat 300 dolāru bērnu izglītībai — tādējādi viņi nolemti intelektuālai degradācijai. Stingra nedabīgā atlase novērojama arī KR augstskolās, īpaši prestižās — piemēram, no nesenajiem 57 Diplomātiskās akadēmijas absolventiem tikai viens bija krievs. Krasi samazinājusies arī uzņemšana aspirantūrā (krieviem).

Kāda tad šodien ir Krievijas nostāja attiecībā uz savu kultūru un valodu tuvākajā pierobežā? Diemžēl tādas nav, un šo ilggadīgo faktu pavada tik pat pierasts fakts: nav naudas. Atļausiet piezīmēt, ja nav apzinātas politikas tautiešu likumīgai aizsardzībai, tad arī naudas daudzums nepalīdzēs, turklāt NVS valstīs tā ir Krievijai neizmaksāto parādu veidā. Kārtīgiem cilvēkiem un valstīm ir jāatdod parādi, tad arī vajag pieprasīt, lai partneri samaksātu parādus, šajā ailē iekļaujot krievu valodu un kultūru. Pagaidām NVS valstīs nav bijis neviena piemēra, kad krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju politisko un pilsoņu tiesību pārkāpumi nepārklātos ar pārkāpumiem krievu valodas un kultūras sfērā, un šādas "vienotības" piemērs šodien visskaidrāk redzams Ukrainā, Kazahstānā, Moldāvijā un citās Sadraudzības valstīs, kuras, lai cik tas nebūtu paradoksāli, politiskajā arēnā formāli uzstājas kā Krievijas sabiedrotie.

Natālija Airapetova