"Kāpēc tika atstādināts Tarasjuks?"

"Deņ"

— 2000.09.30.

Šā gada septembrī Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam tika nosūtīta ASV un Kanādas vēstnieku, kā arī PB un ERAB pārstāvju Ukrainā parakstīta vēstule.

Tajā tika izteikts satraukums par prezidenta pavēli neturpināt starpbudžeta attiecību reformas, jo vēstules autoriem radies iespaids par Ukrainas valdības un parlamenta atkāpšanos no pieņemto reformu programmām. Vēstulē uzsvērti rekomendēts turpināt iesākto budžeta reformu.

Prezidents L.Kučma savā vēstulē Ukrainas premjerministram atzīmē, ka "pretenzijas, kas ir izklāstītas vēstnieku rakstītajā vēstulē, ir grūti saprotamas un uztveramas". Tas izskaidrojams, pirmkārt, ar to, ka līdz šim prezidentam nav iesniegts 2001. gada budžets, otrkārt, tāpēc, ka nekādu lēmumu sakarā ar reformu atcelšanu prezidents nav pieņēmis un, treškārt, tāpēc, ka budžeta jautājumu gala lēmumus pieņem Verhovna Rada.

Premjerministrs Viktors Juščenko paziņoja, ka ASV un Kanādas vēstniekiem, kā arī PB un ERAB pārstāvjiem nav bijis pamata paziņot par Ukrainā pieņemto budžeta reformu apstādināšanu. Pēc V.Juščenko teiktā, vēstules autori ir tikuši dezinformēti par notiekošās reformas gaitu.

Finansu ministrs Igors Mitjukovs sarunā ar G—7 vēstniekiem un PB pārstāvi Gregoriju Edžeičaku lūdza "precīzi sniegt informāciju par notiekošo Ukrainā", kā arī lūdza griezties Finansu ministrijā pēc precīzas informācijas.

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.10.02.

Ukrainā un arī citur pasaulē min dažādus ministra B.Tarasjuka atstādināšanas iemeslus. Pēc Ukrainas RVH līdera Jurija Kostenko domām, ministrs tika atstādināts "Krievijas spiediena" rezultātā. Pēc politologa Mihaila Pogrebinkija domām, tas ir tikai otršķirīgs apstāklis, kur galvenais iemesls ir pēdējo gadu Rietumu valstu attieksmes pasliktināšanās attiecībā pret Ukrainu. Ministrs nepievērsa pietiekamu uzmanību un aktivitāti, lai pasargātu Ukrainu no negatīva imidža veidošanās. Šādu viedokli arī izteica "France Press" un "Reuter" aģentūras.

Lai arī kādi būtu minējumi, prognozējamā ministra atstādināšana notika dienā, kad Kijevas neapmierinātība par "iejaukšanos valsts iekšējās lietās" tika izteikta ASV un Kanādas diplomātiskajiem pārstāvjiem. Par iejaukšanos, kas kļuva par pēdējo atstādināšanas argumentu, tika nosaukta prezidentam nosūtītā ASV un Kanādas vēstnieku, kā arī PB un ERAB pārstāvju vēstule.

Konflikta cēlonis slēpās faktā, ka Ukrainas valdība sagatavoja budžeta projektu, kur pilsētu un reģionu finansēšana notiktu tieši no Kijevas, neietverot pilsētu un reģionu pašu budžeta izveidi. Pret šādu projektu izteicās prezidents L.Kučma. Lai arī Ministru kabinets apstādināja savu darbību šajā jautājumā, tomēr budžeta process neapstājās, jo paralēli bija izgatavots projekts, kas pamatojās uz iepriekšējo. Tādā veidā Rietumu pārstāvji novērtēja atteikšanos no starpbudžeta attiecību reformām kā atteikšanos no reformām vispār. Uz tā pamata Rietumu pārstāvji lūdza prezidentu izskatīt reformu jautājumus, kuri negatīva rezultāta gadījumā veicinātu Rietumu investoru atteikšanos no prognozējamiem projektiem.

Šā gada 29. septembrī vēstule parādījās avīzē "Fakti" un tika nodēvēta par šantāžu.

Vēstules autori uzstāja, lai L.Kučma atceltu iepriekš izdoto rīkojumu "Par neatliekamu pasākumu pieņemšanu ražošanas attīstībā un labības tirgus stimulēšanā". Taču rezonansi šī vēstule ieguva tikai Rietumu presē, kur to vairākkārt citēja "Wall–Street Journal" un "Financial Times". Savukārt Ukrainas presē tas tika īsi pieminēts un neizraisīja nekādu diplomātisku skandālu.

Septembra vēstules izraisītā skandāla galvenie faktori slēpjas Rietumu pārstāvju mēģinājumā aizskart prezidenta varas vertikāli. Kā atzīmējis budžeta komisijas vadītājs Aleksandrs Turčinovs, līdz ar jaunā modeļa pieņemšanas brīdi prezidenta noteiktie gubernatori, kas uz vietas "dalīja budžeta pīrāgu", zaudē politiskā spiediena sviras uz pilsētām un reģioniem. Tā kā A.Turčinovs šādu budžeta formēšanas variantu atbalstīja, diplomātu vēstule pildīja budžeta pieņemšanas komisijas vadītāja atbalsta funkciju.

"Deņ"

— 2000.10.02.

Pamatojoties uz avīzē "Deņ" rakstīto, prezidents pēc B.Tarasjuka atstādināšanas pateicies bijušajam ministram par ieguldīto darbu, par ārkārtīgi lielajiem ieguldījumiem Ukrainas diplomātiskajās attiecībās, kā arī atzīmējis ministrijas "profesionālo izaugsmi".

Par B.Tarasjuka iespējamo atstādināšanu no amata runāja jau vasarā. Jau tad tika uzskatīts, ka Tūkstošgades sanāksmei jākļūst par ministra pēdējo globālo darbu, kaut arī ne par pēdējo diplomātiskajā darbībā.

Maskava jau sen izteikusi vēlmi, lai Ukrainas diplomātiju vadītu absolūti cits cilvēks, tomēr ne bez šīs idejas lobēšanas Ukrainā. Tomēr jaunā ministra A.Zlenko ievēlēšanu varētu neuzskatīt par vēlamo rezultātu.

B.Tarasjuks nekad netika slēpis faktu, ka paļaujas uz Ukrainas attiecību aktivizēšanos pirmām kārtām ar Rietumiem, kur ir visi Ukrainas attīstībai nepieciešamie resursi, kādu nav Krievijai. Galvenokārt uzsvars tika likts uz investīcijām ekonomikā. Taču veiksmīga virzība uz ES nenotika un ar laiku arī attiecības ar Krieviju pasliktinājās. Pēdējā gadā sadarbība ar SVF nav atjaunota, G–7 valstis un NATO atteikušas projektu realizācijas palīdzību.

Pēdējā laikā šķita, ka B.Tarasjuks Rietumos aizstāv ne tikdaudz Ukrainas, cik valdības intereses. Tika uzdots jautājums — kāpēc Rietumu diplomāti bijuši dezinformēti? Kurš valdībā atbild par kontaktiem ar ārvalstu pārstāvjiem un vēstniekiem? Šajā sakarībā premjerministrs izvirzīja divas teorijas, proti, vai nu ministrs nav koordinējis ārējo politiku un informāciju, vai arī tīši dezinformējis ārvalstu diplomātus.