
Austrumu latviešu mākslinieki Rīgā
Piektdien, 30.septembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Maskavas latviešu izcelsmes mākslinieku darbu izstādi.
|
Izstādes atklāšanā piedalījās
īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars
Latkovskis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis
Rūmnieks un Maskavas Latviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs
Jānis Dambītis, kā arī Rīgas un Maskavas mākslinieki.
Deviņu latviešu izcelsmes Maskavas mākslinieku darbi skatāmi
Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē. Projektu atbalsta Latvijas
Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā, un tas saņēmis Īpašu
uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta
finansiālu atbalstu. Jānis Anmanis, kas ir Rīgas Latviešu
biedrības mākslas komisijas eksperts, augstu vērtēja darbu
profesionālo līmeni. Jānis Anmanis labi pazīst latviešu diasporu
Krievijas galvaspilsētā, jo desmit gadus bija Latvijas
vēstniecības Kultūras institūta direktors un Maskavas Latviešu
svētdienas skolas direktors, mācīja bērniem zīmēšanu, rīkoja
mākslas izstādes un veidoja dzīvo saikni ar Latviju. Tagad šos
amatus no viņa pārņēmusi Maskavas māksliniece Māra
Daugaviete.
Kā ļoti interesantu darbu mākslinieci Jānis Anmanis atzina Žannu
Zutlēvicu – Maskavas profesionālo mākslinieku savienības locekli,
daudzu izstāžu dalībnieci, kuras darbi atrodas privātās
kolekcijās ASV, Kanādā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Holandē un
Latvijā. Jaunās paaudzes mākslinieku Dmitriju Salmanu un viņa
tēvu profesoru Juriju Salmanu iedvesmo Rīgas torņi. Dēlam
izstādes ekspozīcijā ir triptihs “Rīga… Rudens sapnis”, arī
“Sapnis”, profesoram – “Aicinājums uz Rīgu”, “Rīgas melodijas”,
“Tikšanās. Dzintara spārni” un citi darbi.
Izstādē ar saviem darbiem rīdziniekus priecē mākslinieces Lūcijas
Daugavietes dzimta. Lūcija dzimusi Latvijā 1926.gadā. 1957.gadā
beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu un dzīvo
Maskavā. Viņa ir Maskavas Mākslinieku savienības locekle, daudzu
izstāžu dalībniece. Skaisti ir L.Daugavietes dekoratīvie
keramikas šķīvji. Lūcijas meita Māra Daugaviete 1978.gadā beigusi
Maskavas Poligrāfijas institūtu. Viņas gleznas glabājas
privātajās kolekcijās septiņās Eiropas valstīs un ļoti daudzos
muzejos bijušajā PSRS teritorijā. Ģimenes tradīcijas turpina
Māras meitas Maija Arseņjeva un Māra Uvarova. Savā ikdienas darbā
Maija ir teātra tērpu māksliniece, Māra – topošā scenogrāfe. Abas
jaunās mākslinieces uz Rīgu atvedušas gleznas un litogrāfijas
darbus. Līdzīgi ir ar Zutlēvicu dzimtu – Verneru, Žannu un
Jeļenu. Viņu darbos jaušams dienvidnieciskais kolorīts, jo
Verners un Žanna dzimuši Erevānā.
Maskavas Latviešu kultūras biedrība ir kā maza saliņa
daudznacionālajā lielpilsētā ar divpadsmit miljoniem iedzīvotāju
tiem latviešu kopienas pārstāvjiem, kas vēlas saglabāt etniskās
saites, izjust tēvzemes tuvumu, dzirdēt latviešu valodu. Rīgas
Latviešu biedrībā pirmo reizi pretī pasniegta roka austrumos
mītošajiem tautiešu māksliniekiem.
Andris Kļaviņš