Grāmatu gadatirgū Gēteborgā sevi apliecināja lietuvieši

No 29.septembra līdz 2.oktobrim Latvijas literāti un literatūras menedžeri piedalījās gadatirgū Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, kas notika jau 21.reizi un pēdējos gados stabili pulcē ap 105–110 tūkstošiem apmeklētāju.

Latviju tajā pārstāvēja literatūras kritiķe un žurnāla “Karogs” redaktore Ieva Kolmane, Latvijas Literatūras centra direktore Marta Dziļuma, prozaiķe un Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda valdes locekle Nora Ikstena, dzejniece, prozaiķe un žurnāla “Rīgas Laiks” redaktore Inese Zandere, kā arī dzejniece Liāna Langa.
Gēteborgas gadatirgus ir lielākā satikšanās vieta literātiem un grāmatu izdevējiem no Ziemeļeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, kam aizsākums bija 1985.gadā ar 5000 apmeklētājiem. Pirmās divas dienas šogad veltīja profesionāļiem no bibliotēkām un skolām, kuri iepazinās ar aktuālo grāmatu klāstu, izvēlējās iepirkumus un diskutēja savā starpā. Gadatirgus nosaukums bija “Grāmata un bibliotēka”, un tā misija – sekmēt literatūras apriti un veicināt lasīšanas kultūru.
Marta Dziļuma “LV” pastāstīja, ka par “galveno viesu valsti kļuva Lietuva, kas izcēlās ar milzīgiem finansu ieguldījumiem stenda izveidē un aprīkojumā un vadošo nacionālo literātu uzaicināšanā. Latvijas delegācijas mērķis bijis nodemonstrēt, cik dzīva patlaban ir latviešu literatūra un kā rit tulkošanas process, kā arī atvest uz gadatirgu daļu no labākajiem rakstniekiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šajā vietā ievada lietišķas sarunas gan par konkrētu grāmatu izdošanu, gan par kopprojektiem lasījumos un citās Eiropas Savienības programmās”.
Tā kā līgumus parasti slēdz literārie aģenti ar izdevniecībām, Latvijas dalībnieki izplatīja savu darbu tulkojumus ieinteresētajām izdevniecībām, atgādinot par sevi tiem, kas agrāk popularizējuši latviešu literatūru.
Dzejniece Liāna Langa atzina, ka gadatirgus izskatījies ļoti iespaidīgi. “Tā kā gadatirgus galvenā tēma bija lietuviešu literatūra, Lietuvas stendā demonstrēja eksistenciālas dokumentālās filmas ar vadmotīvu, kāpēc viņu rakstnieki sacer savus darbus. Visnotaļ pieklājīgi iekārtotais Latvijas stends uz šā fona mazliet nobālēja. Mūsu stendā apmeklētājus ieintriģēja 20 minūšu seminārs “Sievietes latviešu literatūrā”, kur Inese Zandere, es un Juris Kronbergs lasījām izcilu autordarbu tulkojumus,” pastāstīja L.Langa.
Grāmatu un bibliotēku gadatirgū dažādās diskusijās, semināros, priekšlasījumos piedalījās 40 lietuviešu rakstnieki, dzejnieki, kā arī vēsturnieki un politiķi. Gadatirgū notika detektīvromānu diena, kā arī atsevišķi bērnu un jauniešu literatūrai pakārtoti pasākumi.
Eksperti spriež, ka Latvijai nav nekādu iespēju tuvākajā laikā sarīkot tik plašu un ietekmīgu starptautisku grāmatu gadatirgu, jo pat Stokholmai un citām Skandināvijas pilsētām nav izdevies pārspēt Gēteborgu un visi mēģinājumi izvērtušies par lokāla mēroga notikumiem.
Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) birojs atbalstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda izpilddirektores Karīnas Pētersones dalību seminārā “Baltijas reģiona tagadne un nākotne”, kur pazīstami dažādu valstu politiķi dalījās savā redzējumā un idejās par tēmu, vai visām Baltijas reģiona valstīm ir kopīgi mērķi, informēja ZMP sabiedrisko attiecību padomniece Ieva Arnte.
Uz to ieradās Eiropas Parlamenta biedrs un bijušais Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, Somijas parlamenta pārstāve un Ziemeļu padomes biedre Outi Ojala, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Unkels u.c.

Arvīds Deģis