Savai pilsētai
Ikšķiles 820 gadu jubilejas dienās ceļu pie lasītājiem sācis “Ikšķiles almanaha” pirmais laidiens. Tajā apkopoti Ikšķiles vēstures fakti, kas bijuši izkaisīti dažādos izdevumos, un publicēti vairāki jauni pētījumi.
Valdis Villerušs Foto: Ligita Ieviņa |
Novada domes jaunā izdevuma sastādītājs, redaktors un mākslinieks ir pazīstamais grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs Valdis Villerušs. Savas pilsētas patriots, no mātes puses ikšķilietis jau daudzās paaudzēs. Kad novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis viņu aicināja domāt par kādu cienīgu velti Ikšķiles jubilejai, kopīgās pārrunās radās ideja veidot periodisku rakstu krājumu, kas varētu kļūt par informatīvu bāzi nākotnē iecerētai monogrāfijai un veicinātu Ikšķiles vēstures un mākslas muzeja izveidi. Par almanaha pirmo laidienu un nākotnes redzējumu stāsta mākslas maģistrs, Latvijas ZA goda doktors Valdis Villerušs.
– Kaut gan Ikšķile ir pati senākā
vēstures avotos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā un par
to dažādās valodās rakstīts hronikās, vēstures grāmatās un
ceļvežos, šis ir pirmais mēģinājums apkopot to visu vienos vākos.
Ikšķiles novadam bijusi notikumiem bagāta vēsture, sevišķi pēc
Rīgas-Daugavpils dzelzceļa uzbūvēšanas, kas veicināja tā strauju
izaugsmi. Ikšķilieši aktīvi piedalījās Piektā gada revolūcijā.
Pirmā pasaules kara laikā šeit frontes ugunslīnijā cīnījās
latviešu strēlnieki.
Pirmajā laidienā dominē trīs tēmas, kas saistītas ar nozīmīgu
vēstures notikumu gadskārtām: Ikšķilei – 820, 1905.gada
revolūcijai – 100, pirmo latviešu strēlnieku pulku organizēšanai
– 90 gadu.
– Kā jau jubilāre pelnījusi, visplašākās publikācijas ir par pašu Ikšķili. Gan oriģinālraksti, gan plašāku pētījumu fragmenti.
– Ikšķiles vēsturē svarīgi fakti
atspoguļoti Indriķa Šterna monogrāfijā “Latvijas vēsture
1180.–1290. Krustakari”, ko 2002.gadā laida klajā Latvijas
vēstures institūta apgāds. Tā ir jaunākā rezumējošā publikācija
par vācu ekspansiju Latvijas teritorijā 12. un 13.gadsimtā.
Autors ir norādījis, ka darbs rakstīts tikai pēc pirmavotiem un
tie interpretēti no latviešu tautas vēstures, nevis vācu
kolonijas vēstures viedokļa. Tādējādi tikuši pārvērtēti daudzi
vēstures fakti, notikumi un personas. Pārpublicēšanai
izvēlējāmies fragmentus no nodaļas “Senlatvijas militārā
pakļaušana”.
Gunāra Jansona publikācija “Pirmās mūra celtnes Latvijā”, ko
ilustrē daudzi fotoattēli, shēmas un zīmējumi, atspoguļo Ikšķiles
baznīcas likteņgaitas. Pazīstamais arhitektūras vēsturnieks to
izpēti sāka 1960.gadā, un pērn iznāca viņa grāmata par Ikšķiles
viduslaiku baznīcu un pili. Vēstures doktors Muntis Auns devis
ļoti interesantus pētījumus par Ikšķiles pilsnovada vietvārdiem
Livonijas laikā un Ikšķiles vārdu viduslaikos, kā arī iztulkojis
latviski komponista, ērģelnieka un valodnieka Georga Mihaela
Tēlemaņa rakstu “Par vecākās vācu pils Vidzemē – Ikeskolas –
nosaukumu”, kas līdz šim bija pieejams tikai vācu valodā.
– Daudziem jaunatklājums būs lauksaimnieka Mārtiņa Akermaņa apraksts par Piekto gadu Ikšķilē, Ogrē un Ropažos un it sevišķi – jūsu māsas Vaidas Villerušas plašā apcere par pašu autoru, kas pēc revolūcijas sakāves emigrējis uz ASV, kur pavadījis ilgus gadus.
– Mārtiņa Akermaņa nelielo brošūriņu Latvijas vēstures pētīšanas biedrība izdeva 1933.gadā. Šī ir tikai otrā publikācija, tāpēc daudziem var atklāt daudz jauna par Piektā gada notikumiem mūsu pusē. Faktus Mārtiņa Akermaņa personības un viņa revolucionārās darbības pētniecībai Vaida veltīgi meklēja muzejos, arhīvos un 1905.–1906.gada periodikā. Viņa vārds neparādās tiesu materiālos, žandarmērijas ziņojumos un meklējamo personu sarakstos. Tas nav minēts arī 1905.gada revolucionāriem veltītajās piemiņas grāmatās. Dažus pavedienus deva Tīnūžu bibliotēkā saglabājies nelielais Mārtiņa brāļasievas Annas Akermanes stāstījuma pieraksts un Mārtiņa rakstītās vēstules tuviniekiem. Ar savu lielo novadpētnieces pieredzi Vaidai izdevies iezīmēt Mārtiņa Akermaņa personības vaibstus un parādīt plašākos kontekstos viņa sarakstītajā brošūriņā tēlotos notikumus un to dalībniekus.
– Mākslas doktores Rutas Čaupovas apraksts “Vitālā spēka apliecinājums tēlnieka Jāņa Karlova darbos” stāsta par vienu no Ikšķiles slavenībām un aizved pie strēlnieku tēmas, kam arī ierādīta goda vieta šajā almanaha laidienā.
– Ikšķilē dzīvojušas un dzīvo
daudzas Latvijai nozīmīgas personības: mācītājs Kristians
Vilhelms Brokhūzens, kas bija viens no Latviešu literārās
biedrības dibinātājiem, scenogrāfs Jānis Kuga, kura māju
tuvinieki novēlējuši Mākslas akadēmijai, Latvijas augļkopības
pamatlicējs Jānis Sudrabs, mākslinieks Oļģerts Ābelīte un daudzi
citi. Šajā laidienā pieminam izcilo arheologu, jaunatnes
audzinātāju un Trešās atmodas aktīvo dalībnieku Jāni Graudoni,
kura darba mūžā nozīmīga vieta bijusi arī Ikšķilei. Kāds no
nākamajiem almanaha laidieniem varētu būt pilnībā veltīts novada
izcilajiem ļaudīm.
Tieši tajā dienā, kad svinīgi tika atvērts “Ikšķiles almanahs”,
Tīnūžos atklāja Jāņa Karlova veidoto “Varoņu altāri” – pirmo
pieminekli latviešu strēlniekiem, kas 1917.gadā krita cīņās pie
Mazās Juglas.
Aina Rozeniece,
“LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv