Savai pilsētai

Ikšķiles 820 gadu jubilejas dienās ceļu pie lasītājiem sācis “Ikšķiles almanaha” pirmais laidiens. Tajā apkopoti Ikšķiles vēstures fakti, kas bijuši izkaisīti dažādos izdevumos, un publicēti vairāki jauni pētījumi.

Valdis Villerušs Foto: Ligita Ieviņa

Novada domes jaunā izdevuma sastādītājs, redaktors un mākslinieks ir pazīstamais grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs Valdis Villerušs. Savas pilsētas patriots, no mātes puses ikšķilietis jau daudzās paaudzēs. Kad novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis viņu aicināja domāt par kādu cienīgu velti Ikšķiles jubilejai, kopīgās pārrunās radās ideja veidot periodisku rakstu krājumu, kas varētu kļūt par informatīvu bāzi nākotnē iecerētai monogrāfijai un veicinātu Ikšķiles vēstures un mākslas muzeja izveidi. Par almanaha pirmo laidienu un nākotnes redzējumu stāsta mākslas maģistrs, Latvijas ZA goda doktors Valdis Villerušs.

– Kaut gan Ikšķile ir pati senākā vēstures avotos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā un par to dažādās valodās rakstīts hronikās, vēstures grāmatās un ceļvežos, šis ir pirmais mēģinājums apkopot to visu vienos vākos. Ikšķiles novadam bijusi notikumiem bagāta vēsture, sevišķi pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa uzbūvēšanas, kas veicināja tā strauju izaugsmi. Ikšķilieši aktīvi piedalījās Piektā gada revolūcijā. Pirmā pasaules kara laikā šeit frontes ugunslīnijā cīnījās latviešu strēlnieki.
Pirmajā laidienā dominē trīs tēmas, kas saistītas ar nozīmīgu vēstures notikumu gadskārtām: Ikšķilei – 820, 1905.gada revolūcijai – 100, pirmo latviešu strēlnieku pulku organizēšanai – 90 gadu.

– Kā jau jubilāre pelnījusi, visplašākās publikācijas ir par pašu Ikšķili. Gan oriģinālraksti, gan plašāku pētījumu fragmenti.

– Ikšķiles vēsturē svarīgi fakti atspoguļoti Indriķa Šterna monogrāfijā “Latvijas vēsture 1180.–1290. Krustakari”, ko 2002.gadā laida klajā Latvijas vēstures institūta apgāds. Tā ir jaunākā rezumējošā publikācija par vācu ekspansiju Latvijas teritorijā 12. un 13.gadsimtā. Autors ir norādījis, ka darbs rakstīts tikai pēc pirmavotiem un tie interpretēti no latviešu tautas vēstures, nevis vācu kolonijas vēstures viedokļa. Tādējādi tikuši pārvērtēti daudzi vēstures fakti, notikumi un personas. Pārpublicēšanai izvēlējāmies fragmentus no nodaļas “Senlatvijas militārā pakļaušana”.
Gunāra Jansona publikācija “Pirmās mūra celtnes Latvijā”, ko ilustrē daudzi fotoattēli, shēmas un zīmējumi, atspoguļo Ikšķiles baznīcas likteņgaitas. Pazīstamais arhitektūras vēsturnieks to izpēti sāka 1960.gadā, un pērn iznāca viņa grāmata par Ikšķiles viduslaiku baznīcu un pili. Vēstures doktors Muntis Auns devis ļoti interesantus pētījumus par Ikšķiles pilsnovada vietvārdiem Livonijas laikā un Ikšķiles vārdu viduslaikos, kā arī iztulkojis latviski komponista, ērģelnieka un valodnieka Georga Mihaela Tēlemaņa rakstu “Par vecākās vācu pils Vidzemē – Ikeskolas – nosaukumu”, kas līdz šim bija pieejams tikai vācu valodā.

– Daudziem jaunatklājums būs lauksaimnieka Mārtiņa Akermaņa apraksts par Piekto gadu Ikšķilē, Ogrē un Ropažos un it sevišķi – jūsu māsas Vaidas Villerušas plašā apcere par pašu autoru, kas pēc revolūcijas sakāves emigrējis uz ASV, kur pavadījis ilgus gadus.

– Mārtiņa Akermaņa nelielo brošūriņu Latvijas vēstures pētīšanas biedrība izdeva 1933.gadā. Šī ir tikai otrā publikācija, tāpēc daudziem var atklāt daudz jauna par Piektā gada notikumiem mūsu pusē. Faktus Mārtiņa Akermaņa personības un viņa revolucionārās darbības pētniecībai Vaida veltīgi meklēja muzejos, arhīvos un 1905.–1906.gada periodikā. Viņa vārds neparādās tiesu materiālos, žandarmērijas ziņojumos un meklējamo personu sarakstos. Tas nav minēts arī 1905.gada revolucionāriem veltītajās piemiņas grāmatās. Dažus pavedienus deva Tīnūžu bibliotēkā saglabājies nelielais Mārtiņa brāļasievas Annas Akermanes stāstījuma pieraksts un Mārtiņa rakstītās vēstules tuviniekiem. Ar savu lielo novadpētnieces pieredzi Vaidai izdevies iezīmēt Mārtiņa Akermaņa personības vaibstus un parādīt plašākos kontekstos viņa sarakstītajā brošūriņā tēlotos notikumus un to dalībniekus.

– Mākslas doktores Rutas Čaupovas apraksts “Vitālā spēka apliecinājums tēlnieka Jāņa Karlova darbos” stāsta par vienu no Ikšķiles slavenībām un aizved pie strēlnieku tēmas, kam arī ierādīta goda vieta šajā almanaha laidienā.

– Ikšķilē dzīvojušas un dzīvo daudzas Latvijai nozīmīgas personības: mācītājs Kristians Vilhelms Brokhūzens, kas bija viens no Latviešu literārās biedrības dibinātājiem, scenogrāfs Jānis Kuga, kura māju tuvinieki novēlējuši Mākslas akadēmijai, Latvijas augļkopības pamatlicējs Jānis Sudrabs, mākslinieks Oļģerts Ābelīte un daudzi citi. Šajā laidienā pieminam izcilo arheologu, jaunatnes audzinātāju un Trešās atmodas aktīvo dalībnieku Jāni Graudoni, kura darba mūžā nozīmīga vieta bijusi arī Ikšķilei. Kāds no nākamajiem almanaha laidieniem varētu būt pilnībā veltīts novada izcilajiem ļaudīm.
Tieši tajā dienā, kad svinīgi tika atvērts “Ikšķiles almanahs”, Tīnūžos atklāja Jāņa Karlova veidoto “Varoņu altāri” – pirmo pieminekli latviešu strēlniekiem, kas 1917.gadā krita cīņās pie Mazās Juglas.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv