Zemkopības ministrijas dienesta informācija Nr.14.2-2/5105

Rīgā 2005.gada 29.septembrī

Par Eiropas Komisijas lēmuma publicēšanu

Lai nodrošinātu 2005.gada 25.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.70 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību” 9.punktā noteikto, publicēt Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta shēmu “Atbalsts vaislas materiāla iegādei ārvalstīs”.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma

Eiropas Komisija

Viņa ekselence Artis Pabrika kungs Briselē, 14.IX.2005

Ārlietu ministrs K(2005) 3559

Brīvības bulvāris 36

LV–1395 Rīga

Nosaukums: Valsts atbalsts / Latvija

Atbalsta Nr.N 94/2005

Atbalsts vaislas materiāla iegādei ārvalstīs

Godātais kungs!

I. Kārtība

1) Saskaņā ar EK Līguma 88.panta 3.punktu Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība 2005.gada 25.februāra vēstulē, kas reģistrēta 2005.gada 2.martā, paziņoja Komisijai par shēmu “Atbalsts vaislas materiāla iegādei ārvalstīs”. Papildu informācija tika nosūtīta 2005.gada 12.maija vēstulē, kas saņemta un reģistrēta 2005.gada 22.maijā, un 2005.gada 12.jūlija vēstulē, kas saņemta un reģistrēta 2005.gada 14.jūlijā, un 2005.gada 19.augusta vēstulē, kas saņemta un reģistrēta 2005.gada 22.augustā.

II. Apraksts

Budžets

2) 1 700000 LVL 2005.–2006.gadā

Atbalsta ilgums

3) 2005.–2006.gads

Saņēmēji

4) 101–500 lopkopības uzņēmumi

Juridiskais pamats

5) 1998.gada 5.maija Ciltsdarba likums (1998.gada 21.aprīļa “Latvijas Vēstnesis”) un 2005.gada 25.janvāra Ministru kabineta rīkojums Nr.70 (2005.gada 17.februāra “Latvijas Vēstnesis”).

Atbalsta apraksts

6) Ar paziņoto shēmu aizvieto pastāvošo atbalsta pasākumu “Vaislas materiāla iegāde citās valstīs”; Latvijas Republika informēja Komisiju par šo shēmu un par citiem valsts atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā 2004.gada 16.augusta vēstulē, kas saņemta un reģistrēta 2004.gada 23.augustā, saskaņā ar esošā atbalsta noteikumiem, kas noteikti Pievienošanās līguma IV pielikumam 4.nodaļā. Ar šo paziņojumu Latvijas iestādes plāno pielāgot spēkā esošo valsts atbalsta shēmu nosacījumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē¹ (turpmāk: pamatnostādnes).

7) Latvijas iestādes vēlas finansēt ieguldījumu lauku saimniecībās, kurām tiks sniegts atbalsts, lai iegādātos augstas kvalitātes vaislas lopus, piemēram, zirgus, govis, cūkas, aitas un kazas, kas reģistrētas ciltsgrāmatās vai tām līdzvērtīgos reģistros. Dzīvniekus reģistrēs ciltsgrāmatās vai tām līdzvērtīgos reģistros, kurus glabā dzīvnieku selekcijas organizācijas. Latvijas Valsts ciltsdarba inspekcija kontrolē ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu, kā arī nodrošina ciltsgrāmatu kārtošanu.

8) Latvijas iestādes uzskata, ka šīs shēmas mērķis ir uzlabot produkciju un lauksaimniecības dzīvnieku kvalitāti, jo vecos un mazāk produktīvus dzīvniekus aizstās ar jauniem dzīvniekiem ar augstāku ģenētisko kvalitāti.

9) Atbalsta apjoms sasniegs 50% no attaisnotajiem izdevumiem mazāk labvēlīgos rajonos un 40% citos rajonos. Jaunajiem lauksaimniekiem nav paredzēta paaugstināta atbalsta likme.

10) Tikai tie lauksaimnieki tiks uzskatīti par tiesīgiem saņemt attiecīgo atbalstu, kuri izpilda prasības par savu lauku saimniecību dzīvotspēju un ievēro obligātos Kopienas standartus un kuriem piemīt atbilstoša profesionāla kompetence. Šo kritēriju izpildi pārbaudīs Latvijas iestādes sadarbībā ar šķirnes selekcijas organizācijām.

11) Valsts atbalsts tiks izsniegts tikai tajās nozarēs, kurās pastāv normāls noieta tirgus. Latvijas iestādes dara zināmu, ka shēmas mērķis ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti, nevis palielināt dzīvnieku skaitu. Dzīvnieku audzētāji veiks esošo lauksaimniecības dzīvnieku atlasi un mazāk produktīvos dzīvniekus nokaus pēc tam, kad būs iegādāti jauni dzīvnieki ar augstāku ģenētisko kvalitāti. Tādējādi tiks saglabāts normālais noieta tirgus. Latvijas iestādes garantē, ka atbalsts neattiecas uz produktiem, attiecībā uz kuriem noteikti ražošanas ierobežojumi vai Kopienas atbalsta ierobežojumi atsevišķu saimniecību līmenī.

12) Augstas kvalitātes vaislas dzīvniekus iegādāsies ārvalstīs. Izskatot lauksaimnieka tiesības saņemt atbalstu, netiks ņemti vērā ierobežojumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes valsti.

13) Latvijas iestādes informēja, ka atbalstu piešķirs un dzīvniekus varēs iegādāties tikai pēc Komisijas apstiprinājuma par atbalsta shēmas saderību ar Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu.

14) Latvijas iestādes darīja zināmu, ka tikai tie lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt atbalstu, kuri nav saņēmuši citu valstu atbalstu tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem. Latvijas iestādes garantēja, ka atbalstu nesummēs kopā ar citu valsts atbalstu un ka netiks piešķirts dubultais finansējums attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

III. Novērtējums

15) Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 1.punktu ar kopējo tirgu nav saderīga tāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

16) Minēto pasākumu finansē no valsts līdzekļiem. Atbalsts ir selektīvs attiecībā uz Latvijas lauksaimniecības dzīvnieku nozares veicināšanu. Tas sniedz ekonomiskos labumus, kurus šie uzņēmumi parastos apstākļos nebūtu saņēmuši, un tādējādi tiek uzlabota to konkurētspēja salīdzinājumā ar citiem Kopienas uzņēmumiem, kuri nesaņem šādu atbalstu.² Tā kā šie lauksaimnieki darbojas starptautiskajā tirgū, kurā valda spēcīga konkurence, šis pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādēļ šis pasākums ietilpst EK Līguma 87.panta 1.punkta darbības jomā.

17) Tādēļ ir jāpārbauda, vai var piešķirt atkāpi no EK Līguma 87.panta 1.punktā noteiktā valsts atbalsta nesaderīguma principa. Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

18) Komisija uzskata, ka valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Tā kā ne viss atbalsts tiek piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem, tad uz šo gadījumu neattiecas Komisijas Regula (EK) Nr.1/2004 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. ³

Pamatnostādņu 3.6.punktā paredzēts, ka nedrīkst piešķirt atbalstu par darbu, kurš ir iesākts, vai darbību, kura paveikta, pirms ir pienācīgi iesniegts atbalsta pieteikums attiecīgajai kompetentajai iestādei. Latvijas iestādes apliecināja, ka tās ņems vērā pamatnostādņu 3.6.punktu (sal.13.p. iepriekš).

19) Pamatnostādņu lauksaimniecībā 4.1.punktā paredzēts atļaut dalībvalstīm sniegt atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, ievērojot virkni prasību. Pamatnostādņu lauksaimniecībā 4.1.1.1.punktā noteikts, ka atbalstam, veicot ieguldījumus lauku saimniecībās, jāveicina lauksaimniecības ienākumu izaugsme un jāuzlabo dzīves, darba vai ražošanas apstākļi. Veicot ieguldījumus, jāīsteno vismaz viens no šādiem mērķiem: samazināt ražošanas izmaksas, pilnveidot un pārkārtot ražošanu, uzlabot kvalitāti, aizsargāt un uzlabot vidi, ievērot un pilnveidot higiēnas un dzīvnieku aizsardzības normas vai dažādot zemnieku saimniecību darbību. Atbalsts atjaunināšanas ieguldījumiem, kas nebūt neuzlabo ražošanas apstākļus, nav uzskatāms par atbalstu, kas īsteno šos mērķus. Ieguldījumus augstas ģenētiskās kvalitātes dzīvnieku iegādē var uzskatīt par ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot ražošanu un tās kvalitāti (sal. 8.p. iepriekš). Tādēļ šis nosacījums ir izpildīts.

20) Atbilstīgi pamatnostādņu 4.1.1.2.punktam valsts atbalsta maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 40% vai 50% no attaisnotajiem izdevumiem mazāk labvēlīgos apvidos, tomēr attiecībā uz ieguldījumiem, ko veic jauni lauksaimnieki piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas, maksimālo atbalsta daļu palielina līdz 45% vai 55%. Ar paziņoto shēmu šo prasību izpilda. Atbalsta intensitāte nepārsniegs 40% vai 50% likmi, ko var vispārēji piemērot visām lauku saimniecībām. Nav paredzēta paaugstināta likme ieguldījumiem, ko veic jauni lauksaimnieki piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas (sal. 9.p. iepriekš).

21) Saskaņā ar pamatnostādņu 4.1.1.3.punktu lauku saimniecībām ir jābūt dzīvotspējīgām un jāatbilst obligātajām Kopienas normām attiecībā uz vides aizsardzību, higiēnu un dzīvnieku aizsardzību, un lauksaimniekiem ir jābūt ar atbilstīgām profesionālām iemaņām un kompetenci. Latvijas iestādes apliecināja, ka šīs prasības ir izpildītas. Latvijas iestādes un ciltsdarba organizācijas pārbaudīs šos nosacījumus katrā no gadījumiem. Tādēļ šis nosacījums ir izpildīts.

22) Saskaņā ar pamatnostādņu 4.1.1.4.punktu nedrīkst piešķirt atbalstu ieguldījumiem ar mērķi kāpināt ražošanu, ja nevar atrast piemērotu noieta tirgu. Kā iepriekš minēts 11.punktā, Latvijas iestādes uzskata, ka shēmas mērķis ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti, nevis palielināt dzīvnieku skaitu. Dzīvnieku audzētāji veiks esošo lauksaimniecības dzīvnieku atlasi un mazāk produktīvos dzīvniekus nokaus pēc tam, kad būs iegādāti jauni dzīvnieki ar augstāku ģenētisko kvalitāti. Tādējādi saskaņā ar Latvijas iestādēm tiks saglabāts normāls noieta tirgus. Tādēļ šis nosacījums ir izpildīts.

23) Pamatnostādņu 4.1.1.5. un 4.1.1.7.punktā izskaidrots, uz kādiem izdevumiem attiecas ieguldījumu atbalsts. Sarakstā cita starpā iekļauta ciltsgrāmatās reģistrētu augstas kvalitātes vaislas dzīvnieku iegāde. Izdevumi, kuriem var piešķirt atbalstu saskaņā ar paziņoto pasākumu (sal. 7.p. iepriekš), atbilst izdevumiem, kas atļauti pamatnostādnēs.

24) Pamatnostādņu 4.1.1.8.punktā noteikts, ka maksimālā izdevumu summa, par kādu var piešķirt atbalstu, nedrīkst pārsniegt kopējo ieguldījumu robežu, ko dalībvalsts noteikusi atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1257/1999 7.pantu, kurā vēlāk ir izdarīti grozījumi. Maksimālā izdevumu summa, par kādu var piešķirt atbalstu, nepārsniegs maksimālo summu, kas noteikta šīs regulas 7.punktā.

25) Latvijas iestādes garantēja, ka atbalstu nesummēs kopā ar citu valsts atbalstu un ka netiks piešķirts dubultais finansējums attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

26) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, šī atbalsta shēma izpilda visas prasības, kas noteiktas pamatnostādnēs šāda veida atbalstam.

IV. Secinājumi

27) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija nolēma uzskatīt, ka atbalsta shēma “Atbalsts vaislas materiāla iegādei ārvalstīs” ir saderīga ar kopējo tirgu atbilstīgi Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktam.

28) Ja šajā vēstulē ir konfidenciāla informācija, ko nedrīkst publicēt, lūdzu, informējiet Komisiju piecpadsmit darbdienu laikā pēc vēstules saņemšanas. Ja Komisija nesaņems pamatotu prasību līdz paredzētā termiņa beigām, tā uzskatīs, ka Jūs piekrītat šīs vēstules publicēšanai autentiskā valodā tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/. Jūsu pie­pra­sījums, kurā norādīta attiecīgā informācija, jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai pa faksu uz adresi:

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development

H direktorāts. Lauksaimniecības tiesību akti

Unit H.2 Competition

Birojs: Loi 130 5/120.

B-1049 Brussels

Fakss Nr: 2 2967672.42

¹ OV C 232, 12.8.2000., 19.lpp.

² Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas precedentu tiesībām uzņēmuma konkurētspējas uzlabošana ar valsts atbalstu parasti norāda uz konkurences izkropļojumu salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem, kuri nesaņem šādu palīdzību; Lieta C-730/79, ECR 1980, 2671.lpp., 11. un 12.punkts.

³ OV L1, 3.1.2004., 1.–15.lpp.

Ar cieņu,

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle Mariann Fischer Boel