Ārzemju presē

ASV “The Financial Times”: Sāpīgais ES vienošanās process par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju bijis neglīts skats. Bet nekad nav pastāvējusi iespēja tam norisināties citādi – perspektīva atvērt durvis lielai, relatīvi nabadzīgai un kultūras ziņā atšķirīgai valstij satrauc daudzus vēlētājus un to politiskos vadītājus Eiropā. Taču beidzot, kaut virzība uz to notikusi kā pa celmiem, process ir sācies, un vienīgi tam ir nozīme. Neviens necer, ka sarunas varētu pabeigt agrāk nekā desmit gadu laikā, taču nespēja vienoties par dotā solījuma izpildi būtu katastrofa. Pilntiesīga Turcijas dalība ES būs ieguvums abām pusēm. Paplašināšanās ir īsta iespēja palielināt ES konkurētspēju dinamiskās konkurences un attīstošās ekonomikas apstākļos pasaulē, kā arī saglabāt kontinentu atvērtu jaunām idejām un ietekmēm. Durvju vēršana Turcijai šai ziņā ir nozīmīgs solis, kas ir jāatbalsta, nevis jānoraida.

•

Franču “Le Monde”: Arvien biežāk dzirdama tēze par to, ka terorisms ir mūsu laikmeta zīme. Dzīvot ir kļuvis bīstami. Sevišķi, ja apzināmies, ka kāds gatavs nogalināt ticības vārdā. Terorisma tīkli, vaininieku identificēšana un notveršana ir kļuvusi tik komplicēta un nepārskatāma, ka no tā neizbēgami cieš visa pretterorisma cīņas sistēma.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: ES uzdevums ir veicināt un atbalstīt demokrātiskas un uz brīvo tirgu orientētas reformas Ukrainā. Mūsu mērķim vajadzētu būt vispārējam consensus starp Ukrainas galvenajiem politiskajiem spēkiem par to, ka valsts nākotne ir saistīta ar Eiropu.

•

Krievu “BBC Russian”: Rīga var iekļaut politisko patvērumu Lielbritānijā guvušā krievu uzņēmēja Borisa Berezovska vārdu valstij nevēlamo personu sarakstā. To zināmu darījusi Latvijas prezidente un Ministru prezidents pēc Berezovska otrā Latvijas apmeklējuma šā gada laikā. Krievijas ģenerālprokuratūra nosūtījusi Latvijai aizturēšanas prasību, bet Latvijas Iekšlietu ministrija norādījusi, ka pamata uzņēmēja aizturēšanai nav. Eksperti kā vienu no iemesliem, kāpēc nedēļu vēlāk Latvija mainījusi pozīciju, min Kremļa spiedienu. Pēc neapstiprinātām liecībām, kad Berezovskis februārī ieradās Latvijā, uz Kremli sniegt paskaidrojumus esot izsaukts Latvijas vēstnieks. Šīs versijas oponenti norāda, ka līdz šim Rīga maz klausījusies Maskavas viedoklī un nav pamata uzskatīt, ka Krievijas spiediens varētu likt Latvijai mainīt savu nostāju. Iespējams, Berezovskis kļuvis par iekšpolitisku nesaskaņu upuri.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: Krievijas iznīcinātāja nogāšanās Lietuvas ziemeļrietumos ir izraisījusi asas diplomātiskās nesaskaņas starp Viļņu un Maskavu. Taču interešu centrā atrodas jaunā NATO radaru sistēma. Jau vairākus mēnešus, tīši pārkāpjot NATO gaisa telpu, Maskava regulāri “pārbauda” radaru sistēmas arī Somijā un Igaunijā. Šāda prakse jau ir izraisījusi Helsinku un Tallinas sūdzības. Maskavas reakcija ir zīmīga. Somijas valdībai Kremlis atvainojās jau jūnijā. Taču Tallina uz atvainošanos gaida joprojām. Igaunija ir kādreizējā padomju republika, tātad “tuvās ārzemes”, kurām neatvainojas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem