Lūdzu, piebeigtu kaķīti...

Bērnu rotaļlietas, darinātas no kaķu un suņu kažokādām, pārdod arī Latvijā. Tāpat kā dažādas citas preces. Šim mērķim Āzijā audzētie dzīvnieki parasti tiek nogalināti kā konveijerā, nereti nodīrājot tiem ādas, kamēr četrkājainais vēl ir pie samaņas. Arvien skaļāks Eiropā kļūst aicinājums aizliegt importēt no mājdzīvniekiem iegūtās kažokādas un to izstrādājumus.

Vakar, 4.oktobrī, pasaule atzīmēja Dzīvnieku aizsardzības dienu. Latvijā tas notiek trešo gadu, un šogad īpaši aktīvi. Parasti šajā dienā tiek akcentēta problēma, kas sabiedrību satrauc visvairāk. Šogad pasaule mudina pati sevi attapties, iedziļināties populārāko mājdzīvnieku – kaķu un suņu – liktenī Āzijā, izbeigt to audzēšanu kažokādu ieguvei un pašiem nepatērēt no to kažokiem gatavotos izstrādājumus.

Divi miljoni dzīvību patērētāju priekam

Dzīvnieku aizstāvji aplēsuši, ka katru gadu kažoku iegūšanai tiek nogalināti aptuveni divi miljoni suņu un kaķu jeb aptuveni 5400 mājdzīvnieku dienā. Āzijā, galvenokārt Ķīnā, tā ir izplatīta prakse. Internetā atrodamās fotogrāfijas daiļrunīgi stāsta par apstākļiem, kādos saspiestībā, netīrībā jādzīvo dzīvniekiem un kāda nežēlīga, mokoša nāve tiem lemta. Tas ir ienesīgs bizness, kuru netieši veicina patērētāji.
Latvijā ar likumu aizliegts mājas (istabas) dzīvnieku audzēt un izmantot pārtikas un kažokādas ieguvei. Taču nav aizliegts šo dzīvnieku kažokādu un to izstrādājumu imports Latvijā, skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdzīga situācija ir daudzās citās attīstītajās valstīs.
Kā atzīst atklātais sabiedriskais fonds “Dzīvnieku drauga fonds”, oficiāla statistika par suņu un kaķu kažokādu proporciju tirgū nav pieejama, jo Latvijas un arī ES likumdošana nepieprasa marķēt kažokādas, norādot, no kāda dzīvnieka kažoks iegūts. Pēc dzīvnieku tiesību aizstāvju ziņām, Eiropā populārāko mājdzīvnieku ādas izstrādājumi tiek pārdoti ar maldinošu marķējumu kā aitas, vilka, šakāļa, bebra, jenota, truša, savvaļas kaķa, lapsas, ūdeles, eksotisko dzīvnieku vai pat mākslīgo ādu.

Lēti un kaitīgi

Turklāt kažociņi un no tiem darinātas lietas var būt kaitīgas. Akcijas “Es negribu valkāt savu draugu!” iniciatori skaidro, ka ražošanas procesā āda tiek ķīmiski tā apstrādāta, ka tās izcelsmi var noteikt, tikai izmantojot DNS testus. Turklāt apstrādei izmantotās vielas nereti saglabājas arī galaproduktā. Piemēram, konstatēts, ka pieļaujamais hroma līmenis no kaķu ādas izgatavotajās bērnu rotaļlietās bijis pārsniegts 30 reižu. Speciālisti brīdina, ka hroma sāļi un citas vielas, ko izmanto suņu un kaķu ādu apstrādē, iekļūst cilvēka organismā, nonāk šūnās, bojājot ģenētisko kodu, izraisot gēnu mutācijas un hromosomu izmaiņas. Dzīvnieku aizstāvji arī brīdinoši atgādina, ka hromam ir pierādīta vēzi izraisoša iedarbība.
Tā ir nežēlība pret dzīvniekiem, turklāt izstrādājumi ir toksiski un patērētājus maldinoši, uzsver “Dzīvnieku drauga fonds”.

Lai aicinātu sabiedrību atbalstīt suņu un kaķu ādu importa aizliegumu Eiropas Savienībā, 1.oktobrī Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas un dzīvnieku tiesību aktīvisti devās gājienā “Es negribu valkāt savu draugu” Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Rosina beidzot aizliegt importu

Aizvadītajā nedēļas nogalē vairāki desmiti cilvēku pulcējās akcijā “Es negribu valkāt savu draugu!”. To bija ierosinājušas Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas un dzīvnieku tiesību aktīvisti, arī Latvijas Veterinārārstu biedrība.
Šajās dienās arī vākti paraksti aicinājumam ES aizliegt suņu un kaķu ādu, kā arī to izstrādājumu importu. Vakar pasākumu rīkotāju pārstāve Laura Karnīte informēja, ka pret mājdzīvnieku izmantošanu kažokādu iegūšanai kopumā savākti 1517 fizisko un 26 juridisko personu paraksti.
Vēstules ar parakstiem drīzumā tiks nosūtītas Saeimai un Eiropas Komisijai. Tās ir atbalsts ES veselības un patērētāju lietu komisāra Markosa Kiprijanu ierosinājumam ar likumu aizliegt suņu un kaķu ādu importu visā Eiropas Savienībā.
Dažas valstis jau spērušas šo soli un ieviesušas importa aizliegumu. PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa zina teikt, ka aizliegums noteikts Dānijā, Francijā, Beļģijā, Grieķijā, bet vēl vairākās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Skandināvijas valstīs, sagatavoti normatīvo aktu projekti kažokādu un to izstrādājumu ievešanas aizliegumam. Tos nav atļauts ievest arī ASV un Austrālijā.
Bet Latvija joprojām ir atvērta Āzijas suņu un kaķu audzētāju biznesam. Pie mums ir nopērkamas dažādas lietas, kas darinātas no mājdzīvnieku kažokiem. I.Kociņa kā piemēru min suvenīrus, piekariņus, paklājus, bērnu rotaļlietas: “Paradoksāli, bet bērnam, kuram jau no mazotnes būtu jāiemāca labestīga attieksme pret dzīvnieku, mēs nereti piedāvājam alternatīvu – suņa vai kaķa kažociņā ietērptu rotaļlietu.”

Viedoklis:

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa:
“PVD jau 2003.gadā nosūtīja oficiālu vēstuli Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam ar lūgumu aizliegt Eiropas Savienībā ievest no mājas (istabas) dzīvniekiem iegūtās kažokādas un to izstrādājumus. 2003.gadā vērsāmies arī pie Latvijas likumdevējiem noteikt ievešanas aizliegumu nacionālajā likumdošanā. Jo vairāk valstu atteiksies no šāda veida izstrādājumu ievešanas, jo konkrētā uzņēmējdarbības veida apjoms samazināsies – nebūs tik daudz necilvēcīgos apstākļos turētu un nežēlīgi noslaktētu suņu un kaķu.
Mājas (istabas) dzīvnieks ir selekcionēts un audzēts kā mīļdzīvnieks, tā statuss nav lauksaimniecības dzīvnieks, kuru tur produkcijas ieguvei. Tiem ir arī atšķirīgas prāta un uztveres spējas salīdzinājumā ar tradicionālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Ja sāpes un stresu izjūt visi augstākie mugurkaulnieki, tad mājas (istabas) dzīvnieki jo īpaši. Arī pret lauksaimniecības produkcijas ieguvei audzētiem dzīvniekiem jāizturas humāni . Un šis jau nav tikai likumdošanas, bet arī ētikas un patērētāju aizsardzības jautājums.”

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv