• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mainīta loma cilvēces traģēdijās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11819

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Naftas vads apies Ukrainu"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mainīta loma cilvēces traģēdijās"

"Financial Times"

— 2000.09.04.

ANO Drošības padomei jāpaplašinās ar mērķi uzlabot tās darbības efektivitāti, apgalvo Robins Kuks, Lielbritānijas ārlietu ministrs, un Menziss Kempbels, liberālo demokrātu ārlietu spīkers.

Kā viena no piecām Drošības padomes patstāvīgajām loceklēm Lielbritānija vienmēr spēlējusi nozīmīgu lomu starptautiskā miera un drošības nostiprināšanā. Ar šīs valdības aktīvu darbu un liberālo demokrātu atbalstu Apvienotā Karaliste sniegusi milzīgu atbalstu Apvienoto Nāciju operācijām Kosovā, Austrumtimorā un Sjerraleonē.

ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans bija pilnīgi atklāts, norādot uz miera uzturēšanas operāciju vājumu. Pagājušajā mēnesī K.Anans publicēja kritisku ziņojumu par miera uzturēšanas spēkiem, kurš tika sagatavots apspriedē, ko vadīja Alžīrijas bijušais ārlietu ministrs Lakdars Brahims.

Mēs esam vienisprātis ar lielāko daļu šajā ziņojumā izteikto rekomendāciju un ar nepacietību gaidām to ieviešanu dzīvē. Bet jāatzīst, ka nozīmīgi būs arī turpmākie uzlabojumi, galvenokārt balstoties uz Apvienoto Nāciju spēku pieredzi Sjerraleonē.

Pēdējā desmitgadē kari ir paņēmuši aptuveni 5 miljonus dzīvību. Un daudz izteiktāk nekā jebkad agrāk karu posts skāris tieši civilos iedzīvotājus, nevis robežas. Cīņā ar šiem konfliktiem ANO un visa starptautiskā sabiedrība saskārusies ar neredzētām grūtībām.

Lai sekmīgi cīnītos ar šo postu, ir jābūt skaidri izstrādātai stratēģijai, kā realizēt intervenci. Šādas stratēģijas definīcijas pamatā jābūt skaidri noteiktiem kritērijiem un principiem. Humanitāra intervence konfliktu reģionos pati par sevi varētu kalpot kā brīdinājums jauniem konfliktiem.

Diskusija par humanitāru intervenci pirmkārt jāveido, panākot pareizu balansu Drošības padomē. Šīs institūcijas biedriem jādarbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju līgumu un jārūpējas par mieru un drošību pasaulē. Diemžēl, šis orgāns lielā mērā saglabājies tieši tāds pats, kāds bijis savos pirmsākumos 1945. gadā. Ar laiku šīs institūcijas darbības lauks arvien izplešas un tā saskaras ar jaunām starptautiskām grūtībām. Mēs uzskatām, ka vēl piecām valstīm — Vācijai, Japānai un vēl pa vienai no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas — būtu jāpievienojas pašreizējām piecām pastāvīgajām loceklēm. Turklāt būtu jāpieņem vēl četri jauni nepastāvīgie locekļi, lai šī organizācija labāk spētu pārstāvēt starptautisko sabiedrību.

Drošības padomes paplašināšana piešķirtu tai lielāku leģitimitāti un ļautu labāk nodrošināties cīņai ar 21. gadsimta problēmām. Lai panāktu, ka Drošības padomes lēmumi netiek ignorēti, kā dažkārt noticis, ģenerālsekretāram būtu jāveido ikgadējs darbības pārskats, lai noteiktu, kuri uzdevumi ir paši galvenie.

Lielbritānija jau šobrīd ģenerālsekretāram iesniegusi projektu intervences priekšrakstam, kura pamatā ir seši pamatprincipi:

- lielāka koncentrēšanās konfliktu novēršanai;

- bruņoto spēku lietošana pieļaujama tikai kā pēdējais iespējamais risinājums;

- atbildība pirmkārt gulstas uz valsti, kurā norisinās vardarbība;

- ja valdība ir parādījusi, ka tā nevēlas vai nespēj novērst cilvēces katastrofu, mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums sākt intervenci;

- jebkādai militārā spēka lietošanai jānotiek atbilstoši misijas humāno mērķu sasniegšanai un jānotiek saskaņā ar starptautisko likumdošanu;

- spēka lietošanai jānorisinās kolektīvi un tikai galējos izņēmuma apstākļos pieļaujama spēka lietošana bez ANO Drošības padomes kopējās pilnvaras.

Kā rāda notikumu attīstība Kosovā, Austrumtimorā, lai efektīvi nodrošinātu mieru un stabilitāti, intervence jāpavada ar pilnvērtīgu ekonomisko, sociālo un politisko programmu. Lai nostiprinātu mieru, policisti un tieneši, ekonomisti un administratori kļūst tikpat svarīgi kā kareivji, kuri mieru atjauno.

Vēl joprojām ir iespējamas ievērojamas problēmas ar pavēlniecību, kontroli un saskaņotību Apvienoto Nāciju miera spēkos.

Šai problēmai var būt divi iespējamie risinājumi. Pirmais risinājums: Lielbritānija centīsies panākt vienošanos ar pārējām valstīm par militārās Apvienoto Nāciju koledžas izveidi, kurā sagatavotu Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēkus. Mēs būtu priecīgi, ja šādu Apvienoto Nāciju koledžu izveidotu tieši Lielbritānijā.

Otrais iespējamais risinājums ir izveidot ANO ģenerālā militārā inspektora štatu, kas ģenerālsekretāru un Drošības padomi spētu nodrošināt ar augstākās kvalitātes militāru konsultāciju. Ir jāveido militārs pamatstandarts, kas būtu paraugs visām iesaistītajām valstīm.

Vienreiz norīkotiem, miera uzturēšanas spēkiem būtu jāsaglabā savs mandāts. Noteikumiem, kas reglamentē miera uzturētāju kompetenci, jābūt vēl plašākiem, lai tiem nenāktos zaudēt savas pozīcijas par labu ienaidniekam, kā vairākkārt noticis iepriekš. Un pats galvenais — ANO zilās beretes vairs ilgāk nedrīkst stāvēt malā brīdī, kad norisinās nopietni noziegumi pret cilvēci.

Vairs ilgāk nav pieļaujama situācija, kad plaši cilvēktiesību pārkāpumi un genocīda akti paliek nesodīti. Un šīs situācijas īpašo aktualitāti apliecina arī tas, ka premjerministrs Tonijs Blērs pagājušā gadā teica: "Pati smagākā mūsu ārpolitikas problēma ir tā, ka mēs nespējam sekmīgi identificēt apstākļus, kad mums būtu jāiesaistās citu cilvēku sasvstarpējos konfliktos."

Mēs ceram, ka priekšlikumi, ko mēs piedāvājam šodien, tiks ņemti vērā, lai rastu risinājumu šai problēmai.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!