Straujās izaugsmes saules un ēnas puses

Šogad Baltijas valstīs vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, un to iekšzemes kopprodukts (IKP) pakāpeniski tuvojas Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam. Taču reizē ar negaidīti straujo attīstību Latvijā aizvien izteiktāk iezīmējas jaunas problēmas: darbaspēka trūkums, atsevišķu nozaru nepamatoti strauja izaugsme un inflācijas pieaugums, liecina bankas “Nord/LB Latvija” veiktais pētījums par makroekonomisko situāciju Baltijas valstīs.

Izaugsme ir loģiska

Otrajā ceturksnī IKP pieaugums Latvijā pārsniedza prognozes par apmēram trim procentiem un sasniedza 11,6% salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika posmu. Arī Igaunijas un Lietuvas rādītāji bija augsti – attiecīgi 9,9% un 8,7%. Pētījums liecina, ka ekonomikas pieaugumu, kā ierasts, visspēcīgāk ietekmēja pakalpojumu sektori, būvniecība un apstrādes rūpniecība. “NORD/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova uzsver, ka pozitīvi vērtējama Latvijas apstrādes rūpniecības atgūšanās.
Vienlaikus viņa aicina neaizmirst, ka Baltijas valstu ekonomikas pieaugums daļēji tiek salīdzināts arī ar rādītājiem pagājušā gada maijā un jūnijā, kad tās pievienojās ES, bet šim laikam raksturīga neliela uzņēmēju un ražotāju aktivitātes samazināšanās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem paplašinātajā Savienībā. Tādēļ straujā attīstība, pēc analītiķes domām, ir loģiska.
Tomēr, par spīti straujajai izaugsmei, IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs ir viens no zemākajiem ES. Pētījuma autoru vērtējumā, tas ir tieši saistīts ar ļoti zemo produktivitātes līmeni. Arī šai ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas pēdējās vietās ES. Taču straujais ekonomikas pieaugums dod iemeslu optimismam – tas pakāpeniski tuvina Latviju, Lietuvu un Igauniju ES vidējam rādītājam. Turklāt Latvijas ekonomika, kurai šis radītājs ir mazākais ES, aug daudz aktīvāk nekā otrajā “nabadzīgākajā” ES valstī – Polijā. “Varam cerēt, ka jau tuvākajos gados atvadīsimies no vismazāk attīstītās ES valsts statusa,” bilst O.Ertuganova.

Izaugsmes negatīvie aspekti

Negaidītā ekonomikas izaugsme un darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm šogad pazeminājusi darba meklētāju skaitu līdz vēsturiski zemākajam līmenim – otrajā ceturksnī to īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū samazinājās līdz 9,2% Latvijā, 8,5% Lietuvā un 8,1% Igaunijā. Pētījuma autori konstatējuši vēl kādu īpatnību – vēl pirms gada visbiežāk tika pieprasīti kvalificēti speciālisti, turpretī tagad ne vienā vien sektorā trūkst pat darbinieku bez speciālām iemaņām.
Izaugsme veicinājusi arī straujāku cenu kāpumu nekā iepriekšējos gados. Lai gan visās Baltijas valstīs inflāciju ietekmē līdzīgi faktori, piemēram, augošās naftas cenas pasaules tirgos, transporta pakalpojumu izmaksu kāpums, būtisks administratīvo cenu un pārtikas cenu pieaugums, Latvijā cenas cēlušās daudz straujāk nekā kaimiņvalstīs. Pētījuma autori uzskata, ka galvenais iemesls tam ir bijušas daudz stiprākās inflācijas gaidas Latvijā, lielāka eiro kursa izmaiņu ietekme uz Latvijas ražotājiem un patēriņa grozu atšķirība Baltijas valstīs. Cenu pieauguma ziņā Latvija jau ilgāku laiku ir ES līdere.
Vienlaikus pētījums parādījis, ka ienākumu līmeņa nevienlīdzība Baltijas valstīs palielinājusies. Lai arī algas augušas strauji un kopumā reālie iedzīvotāju ienākumi palielinājušies, tie ir tikai vidējie statistikas dati. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un pensionāri, kuriem maksa par pārtiku un mājokli veido lielāko daļu no kopējiem izdevumiem, inflācijas celšanos izjūt vissāpīgāk, jo viņu pirktspēja pēdējā laikā tikai kritusies.
Straujā cenu celšanās izraisījusi arī diskusiju par to, vai inflācija kļūs vai nekļūs par šķērsli eiro ieviešanai Baltijas valstīs. Lai gan līdz šim tās bija izpildījušas tā dēvētos Māstrihtas kritērijus, šogad radušies reāli draudi pārsniegt Māstrihtas līgumā paredzēto cenu stabilitātes slieksni. Tomēr O.Ertuganova uzskata, ka eiro ieviešanas atlikšana uz neilgu laiku nevarētu ietekmēt valsts ekonomisko attīstību.

Izaugsme kļūs gausāka

Ņemot vērā straujo pieaugumu pirmajos sešos mēnešos, “Nord/LB Latvija” paaugstinās IKP prognozi šim gadam. Vienlaikus O.Ertuganova pieļauj, ka, sākot ar šā gada otro pusi, pieauguma tempi nedaudz kritīsies, jo nemitīgā degvielas cenu celšanās skar visus ekonomikas sektorus. Līdz ar augošajām būvniecības un ražošanas izmaksām un algām, kā arī darbaspēka trūkumu tas, viņasprāt, ietekmēs Baltijas valstu ekonomisko attīstību tuvākajos gados.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, “NORD/LB Latvija” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais pauž pārliecību, ka ekonomiskās izaugsmes laikā Latvijas valdībai un centrālajai bankai būtu jādomā par laikiem, kad attīstības tempi palēnināsies, un jāveido sabalansēts budžets. Taču pašreizējie notikumi, pēc viņa domām, liecina, ka nākamais atkal būs budžeta deficīta gads. Tos, kas plāno ilgtermiņa biznesu Baltijas valstīs, viņš brīdina par starpbanku naudas likmju gaidāmo pieaugumu.
“NORD/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupa prognozē, ka tuvākajos gados tautsaimniecības attīstība Baltijā pārsniegs 5% gadā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv