Kad Eiropas pakalpojumu tirgū ienāks konkurence?

“Eiropas Savienībā (ES) visām dalībvalstīm – gan vecajām, gan jaunajām – ir jābūt vienādām tiesībām” un “Eiropas Komisija nebūs iecietīga ne pret vienas dalībvalsts diskriminācijas mēģinājumiem” – šie ir divi galvenie teikumi, kas vislabāk raksturo Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Čārlija Makkrīvija vizīti Latvijā.

ES komisārs Čārlijs Makkrīvijs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Komisārs mūsu valstī ieradās, lai piedalītos Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta rīkotajā konferencē “Kāpēc Eiropas Savienībai nepieciešama Pakalpojumu direktīva”. Šīs direktīvas projekts (tā vēl joprojām nav pieņemta) paredz atvērt ES dalībvalstu pakalpojumu tirgu brīvai konkurencei, tādējādi kļūstot par vienu no “karstākajiem” politiskajiem un sociālajiem jautājumiem Eiropā. To atbalsta visas jaunuzņemtās Austrumeiropas valstis, kā arī Lielbritānija un Īrija. Pret to visasāk iebilst Francija un Vācija. Savukārt Zviedrijā valda noskaņa: nāciet, sniedziet pakalpojumus, bet pievienojoties mūsu koplīgumiem! Lai gan lielā mērā tās, kas iebilst pret direktīvu, ir arodbiedrības, kas ļoti būtiski ietekmē sabiedrisko domu, piemēram, Francijā. Un ar vēlētāju noskaņu jārēķinās politiķiem jebkurā demokrātijā. Savukārt Eiropas darba devēju konfederācija UNICE jau ir paudusi savu atbalstu direktīvai un no konkurences nebaidās.
Jāatgādina, ka tieši konstitūcijas un Pakalpojumu direktīvas kontekstā Rietumeiropā aktuāls kļuva “poļu santehniķa” tēls, kas iemiesoja turienes darbaļaužu bailes no izsalkušo Austrumeiropas viesstrādnieku armijas. Protams, šo baiļu pamatā ir lielais bezdarba līmenis – 10% – gan Francijā, gan Vācijā. Taču, kā jau norādījuši vairāki eksperti, Francijas un Vācijas lielajā bezdarbā nav vainojami viesstrādnieki, un to ieplūšana vai neieplūšana šo problēmu neatrisinās. Bezdarbu iespējams samazināt, vienīgi vairojot konkurenci, nodrošinot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, kas radīs jaunas darba vietas vairākiem miljoniem ES bezdarbnieku. Tieši uz to ir arī vērsta jaunā direktīva, jo pakalpojumu nozare pārstāv 70% no kopējā darba vietu skaita ES, tādēļ arī ir tik būtiski veicināt konkurenci šajā sektorā. Uz “LV” jautājumu, kā Īrijai, neraugoties uz lielo viesstrādnieku skaitu, izdevies noturēt tik zemu bezdarba līmeni – 4,5%, Č.Makkrīvija atbilde ir: konkurence un atvērts tirgus.
G.Krasts uzskata, ka direktīvas ieviešana ir vistiešākās Latvijas intereses, jo, pastāvot brīvai pakalpojumu plūsmai, arī Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi varētu sniegt savus pakalpojumus lielajā ES tirgū. Tas gan nozīmē to, ka arī Latvijā varētu parādīties citu ES dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji. Vai ir pamats bažām, ka tas varētu palielināt pakalpojumu cenas? Diezin vai. Jo dārgu pakalpojumu sniedzēji visticamāk nevēlēsies ienākt valstīs ar zemu pirktspēju, turklāt – ja pašmāju pakalpojums pieejams trīs reizes lētāk.
Taču, runājot par Pakalpojumu direktīvu, Latvijai ir būtiski, lai konkurēt varētu arī pakalpojumu sniedzēju algas, protams, ievērojot valstī ar likumu noteikto minimālo algu. Kā jau teikts, pret to ļoti sīvi iebilst zviedru arodbiedrības. Atbildot uz šo “LV” jautājumu, Č.Makkrīvijs norādīja, ka “Laval” lietu izskata Eiropas Kopienu tiesa, kura tad arī izlems zviedru arodbiedrību rīcības adekvātumu. No savas puses komisārs vien piebilda, ka ES likumi ir jāpilda visām valstīm un nevienu nedrīkst diskriminēt tikai tādēļ, ka tā ir izdevīgāk.
Plānots, ka Eiropas Parlaments par direktīvas projektu balsos oktobra beigās.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv