Uzturoties valstsvizītē Azerbaidžānā 2005.gada 3. un 4.oktobrī

Uzrunājot Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmēju forumu Baku 4.oktobrī:

Prezidenta kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Man ir prieks un pagodinājums uzrunāt Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmēju foruma dalībniekus, kas notiek pirmās Latvijas prezidenta valstsvizītes Azerbaidžānā ietvaros. Es vēlos pateikties visām Latvijas un Azerbaidžānas institūcijām, kas palīdzēja sarīkot šo nozīmīgo pasākumu, un es priecājos, redzot, ka tajā tik lielā skaitā ir pārstāvēti Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmumi. Tas liecina par abu pušu lielo ieinteresētību paplašināt ekonomisko sadarbību un īstenot kopīgus projektus.
Latvijas divpusējās attiecības ar Azerbaidžānu attīstās konstruktīvā un draudzīgā atmosfērā, un Latvija augstu novērtē Azerbaidžānā iesāktās reformas valsts demokratizācijā un ekonomiskajā attīstībā. Mana valsts ir gatava dalīties savā pieredzē ar Azerbaidžānu, kā īstenot reformas un integrēties starptautiskajās institūcijās, un es ceru, ka turpmākajos gados mēs pieredzēsim vēl daudz intensīvāku sadarbību politikā un ekonomikā starp mūsu valstīm.
Es ar prieku varu atzīmēt, ka kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām Azerbaidžānas ekonomika diezgan strauji attīstās, ārvalstu investoriem turpinot lielus projektus Azerbaidžānā, sevišķi ogļūdeņražu sektorā. Es patiesi ceru, ka jaunu stratēģiski nozīmīgu cauruļvadu sistēmu izveidošana, kā arī Azerbaidžānas ekonomikas dažādu sektoru attīstība palīdzēs paaugstināt Azerbaidžānas un tās iedzīvotāju labklājību. Jaunais līgums par sadarbību ekonomikā, zinātnē, tehnikas un kultūras jomā, kas tiks parakstīts pēc dažām minūtēm, vēl vairāk sekmēs mūsu valstu divpusējo sadarbību. Turklāt šīs vizītes laikā Baku ir parakstīts Līgums par savstarpēju palīdzību muitas lietās; Līgums par investīciju sekmēšanu un savstarpēju aizsardzību; Nodokļu konvencija; Līgums par cīņu pret terorismu.
Pagājušajā mēnesī Rīgā tika atklāta Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā, ko vada ievērojamais politiķis Tofiks Zulfugarovs, un Latvija savukārt plāno atvērt vēstniecību Baku 2006.gadā. Šie svarīgie notikumi noteikti palielinās sadarbību starp mūsu valstīm. Turklāt Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kuras prezidents Fliks arī šodien ir šeit, plāno uzsākt tiešos lidojumus no Rīgas uz Baku, kas lielā mērā uzlabos sakarus starp mūsu valstīm.
Latvijas uzņēmēju delegācijas lielais dalībnieku skaits un augstais pārstāvniecības līmenis šodien šeit liecina par lielo ieinteresētību izveidot partnerattiecības ar Azerbaidžānas uzņēmējiem. Mani šajā vizītē pavada augsta līmeņa biznesa aprindu pārstāvji no tādiem sektoriem kā bankas un finanses, enerģētika un infrastruktūra, loģistika, informācijas tehnoloģijas un citiem. Viena no lielākajām finansistu grupām Baltijas valstīs – Pareksa grupa – arī ir pārstāvēta šeit, un tā sekmīgi darbojas Azerbaidžānā.
2005.gadā starptautiskais žurnāls “Global Finance” atzina Pareksa banku par Latvijas vadošo banku, un šogad Parekss banka saņēma “International Caspian Energy” apbalvojumu.
Es vēlos minēt vēl vienu Latvijas uzņēmumu, kas ir pārstāvēts mūsu delegācijā. Tieto Enator ir vadošais pievienotās vērtības IT (informācijas tehnoloģiju) pakalpojumu sniedzējs Eiropā, kas darbojas arī banku un apdrošināšanas tirgū daudzās valstīs, tai skaitā Azerbaidžānā. Šie pozitīvie piemēri liecina par labām ekonomiskās sadarbības iespējām starp mūsu valstīm, kas vēl nav pilnībā izmantotas. Es vēlos piebilst, ka Latvijas augstākās mācību iestādes var azerbaidžāņiem piedāvāt augstas kvalitātes un rietumniecisku izglītību.
Prezidenta kungs!
Ir pagājis gandrīz pusotrs gads, kopš Latvija 2004.gada pavasarī kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Šiem notikumiem bija pozitīva ietekme uz manas valsts ekonomisko attīstību. Pašreiz Latvijai ir viens no visstraujāk augošajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Laika posmā no 2001. līdz 2004.gadam iekšzemes kopprodukts Latvijā palielinājās vidēji par 7,6 procentiem gadā. Pagājušajā gadā šis skaitlis bija 8,5 procenti, un tas tālāk palielinājās 2005.gada pirmajā pusē, sasniedzot 9,5 procentus.
Šie straujie ekonomiskās izaugsmes tempi ir sasniegti, pateicoties stabilam pieprasījumam iekšējā tirgū, kā arī Latvijas uzņēmumu spējām paplašināt savus eksporta tirgus.
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegta stabilā makroekonomiskā vidē, ko nodrošina Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāte. Latu no jauna Latvijā ieviesa 1993.gadā, un kopš šā gada janvāra tas ir piesaistīts eiro. Latvija plāno pievienoties eirozonai 2008.gadā. Taču pašreizējais naftas cenu kāpums pasaulē nelabvēlīgi ietekmē inflācijas pieaugumu Latvijā, un šāda problēma ir arī daudzām citām valstīm.
Attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām Latvijas galvenās tirdzniecības un investīciju partneres ir 24 Eiropas Savienības valstis. 2004.gadā aptuveni trīs ceturtdaļas (74 procenti) no Latvijas eksporta gāja uz Eiropas Savienības valstīm. Latvijas galvenās tirdzniecības partneres ir Vācija (14 procenti), Lietuva (11 procenti), Krievija (8 procenti), Zviedrija (8 procenti) un Igaunija (8 procenti). Vairāk nekā 60 procenti (61,3 procenti) no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā arī ir nākušas no ES.
Es vēlos atzīmēt, ka pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Azerbaidžānu palielinājās par 76 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ka šā gada pirmajā pusē tirdzniecības plūsma starp abām valstīm pieauga par 75 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2004.gadā. Kaut gan tirdzniecības apjoms starp Latviju un Azerbaidžānu ir salīdzinoši neliels, mēs ceram, ka turpināsies līdzīgas pozitīvas tendences un ka mēs nākotnē pieredzēsim ievērojamu tirdzniecības pieaugumu.
Latvija ir vēsturiski bijusi saistīta ar Zīda ceļa transporta maršrutiem un ir tradicionāli bijusi svarīgs tirdzniecības un tranzīta punkts starp Eiropu un Āziju. Šodien mana valsts ir politiski droša un atvērta visbagātākajiem Ziemeļeiropas tirgiem. Latvija varētu palīdzēt azerbaidžāņu ražotājiem iekļūt jaunos Rietumu tirgos ar savu produkciju un izejvielām. Latvijas trīs lielākajās neaizsalstošajās ostās ir ļoti rentabla un labi attīstīta infrastruktūra. Vēl ir daudz iespēju palielināt tirdzniecības un tranzīta plūsmu, lai pilnībā tiktu izmantotas mūsu ceļu, dzelzceļu, cauruļvadu un noliktavu iespējas, un es ceru, ka jūs pozitīvi novērtēsit Latvijas priekšrocības.
Prezidenta kungs!
Es patiesi ceru, ka šī Latvijas valstsvizīte Azerbaidžānā palīdzēs nostiprināt un paplašināt ekonomiskās partnerattiecības starp mūsu valstīm, ka tā dos jaunus impulsus tālākai ekonomiskai sadarbībai un palīdzēs izveidot jaunas un savstarpēji izdevīgas partnerattiecības starp mūsu uzņēmējiem. Es sirsnīgi pateicos par mums izrādīto viesmīlību. Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas