"Pasaules bankas nabadzības migla"

"The Washington Times"

— 2000.09.27.

Pasaules bankas ziņojums par nabadzību ir pilns ar nepareizu ekonomisko domāšanu, ar ko banka pēdējā laikā ir kļuvusi tik slavena.

Republikāņi pavisam jauno pētījumu nosauktu par ārkārtēji neparastu pasaules kapitālisma pierādījumu un to, ka banka bezcerīgi atbalsta apsēstos kreisi orientētos zinātniekus, kuriem nav ne mazākās nojausmas, kā līdzēt valstīm sasniegt labklājību un pārticību. Banka atbaidoši izturas pret ekonomisko progresu, un attieksmē jaušams, ka ASV ar savu palīdzību pasliktina pasaules nabadzīgo stāvokli. Pāri visam stāv stūrgalvīgs paziņojums nobeigumā, kurā atzīts, ka pasaules kapitālisms nekad neizvilks nabadzīgos no nabadzības. Tas ir patiešām jocīgs apgalvojums, kas reizē arī norāda, ka virziens no kontroles un komandekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku pacels dzīves standartu gandrīz visā pasaulē, izņemot Āfriku. Kā banka varēja ignorēt materiālo sasniegumu progresu un secināt, ka pasaules nabadzība šobrīd ir lielāka problēma nekā pirms 10 vai 20 gadiem? Tāpēc, ka tā lietojusi jaunu, elastīgu "nabadzības" definīciju. Tajā noteikts, ka nabadzība nav tikai naudas trūkums, bet arī "varas trūkums, vārda brīvības ierobežošana, vājums un bailes." Nu ar tādu definīciju mēs visi varētu būt nabadzīgi.

Secinājumi reizē ar kļūdainiem pētījumiem aizved no sākotnējā mērķa. Bankas galvenais ekonomists saka, ka "pasaules kapitālisms pasliktina pasaules nabadzīgo stāvokli." Tādēļ nepieciešams, lai valdībai būtu lielākas pilnvaras veselības sektorā, pozitīvāka nostāja nabadzīgo un minoritāšu aizstāvēšanā un lai lielākas politiskās tiesības būtu sievietēm. Nē, tā autors nav Če Gevara, bet tajā ietverts tik daudz sofisma, ka ziņojums izklausās pēc viņa, jau mirušā, rakstītā.

Daži ziņojuma secinājumi ir faktiski neprecīzi. Piemēram, banka apgalvo, ka pasaules nabadzīgie paliek arvien nabadzīgāki un kļūst neizturīgāki pret slimībām. Pilnīgi nepareizi! Pasaules vidējais dzīves līmenis kopš 1960.gada ir vismaz divkārtīgi paaugstinājies. Divas pasaules vislielākās nācijas Ķīnā un Indijā ir strauji paaugstinājušas dzīves standartu pēdējos 25 gados. Kā? Privatizējot valstij piederošos uzņēmumus, virzoties uz brīvā tirgus ekonomiku, nodibinot privātīpašuma tiesības uz zemi, sadalot valsts pārvaldes sektoru, samazinot nodokļus.

Pēdējos 30 gados esam bijuši liecinieki pasaules lielākajai labklājības uzplaukuma ērai. Bet banka tādējādi mazina sasniegto un uzsver "ienākumu robus" vairāk nekā "ienākumu labumus". Globalizācija ir bijusi svarīga veiksmes sastāvdaļa. Starptautiskais tirgus piedāvā jaunas un labāk atalgotas darba vietas nabadzīgākām valstīm, kurās agrāk ārpus lauksaimniecības sfēras nebija darba, par kura samaksu varētu izdzīvot. Runājot par veselības aprūpi, bērnu mirstības koeficients attīstītajās valstīs samazinājies uz pusi tāpat kā kopš 1970. gada vairākumā Trešās pasaules valstu, kas nav Āfrikā. Dzīves ilgums ir palielinājies pat nabadzīgākajās valstīs, kā Bangladešā un Indijā. Tā galvenais iemesls ir barība, sanitārie apstākļi, veselības aprūpe. Pasaules iedzīvotāji ir neuzņēmīgāki pret slimībām nekā jebkad agrāk.

Vienīgā vieta pasaulē, kur ekonomiskais un veselības progress nav bijis manāms, ir Āfrika.Āfrikas nācijas cenšas pēc iespējas mazāk sasaistīties ar globalizācijas ietekmi. Pasaules kapitālisms nav iemesls epidēmiju uzliesmojumiem un ekonomiskajai lejupslīdei Āfrikā. Izskatās, ka pasaules kapitālisms varētu būt vienīgais līdzeklis, kā šīm nācijām palīdzēt.

Pasaules bankai nav nojausmas par to, kas valstīm ļauj kļūt bagātākām. Tas nav sarežģīti. Nesen izdotais "Heritage (mantojuma) fonda" ziņojums norāda, ka nācijām, kurām ir vislielākā ekonomiskā brīvība, ir arī visprogresīvākā ekonomiskā izaugsme. Nāciju, kam ir brīva ekonomika, vidējais ienākums uz vienu cilvēku ir desmit reižu lielāks nekā tām, kuras nav brīvas. Fils Hārvijs un es izmantojām viņu ekonomiskās brīvības indeksu un atklājām, ka nācijās, kurās ir atvērtāka ekonomika, cilvēka vidējais dzīves ilgums ir 20 gadu garāks nekā nebrīvas ekonomikas valstīs. Laikam jau Pasaules bankas birokrātiem būs grūti to saprast, bet ekonomiskā brīvība (tas ir, kapitālisms) ir panākumu sākums labklājībai un veselībai.

Izlasot šo jaunāko ziņojumu, ir grūti nepiekrist kreiso spēku atbalstītājiem, kas pulcējās pie Pasaules bankas pagājušajā pavasarī. Viņiem bija taisnība — šī iestāde ir bīstama. Nav nekādu pierādījumu, ka attīstībai veltītie miljoni dolāru pēdējos gadu desmitos ko līdzējuši, izskatās, ka brīvas ekonomikas ieteikumi visu padara vēl ļaunāku.

Noteikti viens ceļš, kā veicināt ekonomisko izaugsmi, ir ieteikt Amerikas valdībai pārstāt ieguldīt līdzekļus Pasaules bankā.

Stīvens Mūrs