2005. gada 29. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 29.septembra sēdi.
Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šā gada 29.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Sodu reģistra likums”, “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” un “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumiem darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Izskatām darba kārtības pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi”.
Pirmais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Deputātu Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska, Valērija Agešina iesniegto likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Debatēs par likumprojektu pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs. “Par”. Lūdzu!
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt! Es gribu jūs tikai informēt par to, ka oktobrī par šo pabalstu un cik tas ir likumīgs vai ierobežots, izskatīs Satversmes tiesā. Mums ir iespēja atvērt šo likumu, nodot to komisijai un tur izrunāt, vai ir tiesības mammai, kura audzina bērnu līdz 1 gadam, strādāt paralēli vai nav.
Skaidrs, ka Satversmes tiesa atcels šo ierobežojumu, dos iespēju gan strādāt, gan saņemt pabalstu tāpēc, ka tādas pašas tiesas prāvas jau bija sakarā ar pensionāriem, kuriem bija aizliegts strādāt un saņemt pilnu pensiju. Tas nozīmē, ka parlamentam un Saeimai būs atkal kauns par to, ka viņi, izstrādājot likumu, pieļāva brāķi, kuru vēlāk pilsoņiem vajag apstrīdēt Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa kā nikns skolotājs atkal parādīs deputātiem, ka viņi ir pieļāvuši kļūdas savā likumdošanā.
Es uzskatu, ka deputāti var šo kļūdu ātrāk grozīt un mainīt šo kārtību, un dot iespēju gan mammai, gan... un tētim pašiem izvēlēties, vai viņi sēdēs un audzinās bērnus, kā likums viņiem dod iespēju, vai arī paralēli strādās nepilnu darba dienu.
Saprotiet, ka sievietes, kuras šodien audzina bērnus mājās, vidēji saņem ap 100 latiem šo māmiņas algu. Uzturēt bērnu par šādu naudu un pašai būt līmenī ir ļoti grūti. Sakarā ar to, es domāju, vajag dot šīs tiesības izvēlēties, vai ģimene atļausies sēdēt mājās vai strādāt, pašai ģimenei.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Uz komisijām mēs uzaicināsim speciālistus un paspēsim pirms izskatīšanas Satversmes tiesā šo likumprojektu vai likumu mainīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” likumprojektu neviens runāt nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 1, atturas – 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Kabanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojektu pieteicies runāt Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad šis ir ļoti svarīgs jautājums, kurš skar ļoti lielu iedzīvotāju daļu, it īpaši rīdziniekus, tos rīdziniekus, kuriem ir centrālā apkure.
Kāda ir priekšlikuma būtība? Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā grozīt likumu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” un iekļaut tajā normu, ka valsts kapitāldaļas akciju sabiedrībā “Rīgas siltums” nedrīkst privatizēt vai atsavināt, izņemot atsavināšanu Rīgas pašvaldības labā.
Kolēģi, drusciņ uzmanības! Jūs visi zināt, kāda situācija tagad ir ap šo uzņēmumu, ap šo akciju sabiedrību. Tagad 49 procenti akciju pieder pašvaldībai, 49 procenti pieder valstij, un divi procenti pieder ārzemju – franču kompānijai “Dalkija”.
13.septembrī valdība savā slēgtajā sēdē (atkārtošu – slēgtajā sēdē!) pieņēma lēmumu par valsts daļas pārdošanu. Tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā var veidoties... jeb Rīgas teritorijā var veidoties vēl viens monopols, privātmonopols, šinī gadījumā – siltuma piegādes nozarē.
Godātie kolēģi! Es nebūtu pret un šeit neuzstātos, ja runa būtu par tirgus liberalizāciju, ja mums pastāvētu normāla konkurence, ja mums šajā tirgū būtu divas vai trīs kompānijas, kuras piegādā siltumenerģiju, kompānijas, kuras konkurētu savā starpā, kuras pazeminātu cenas, kuras piedāvātu saviem klientiem labākus pakalpojumus, kuras cīnītos savā starpā par klientu. Bet šinī gadījumā, kolēģi, runa ir par vienu vienīgu uzņēmumu, kurš piegādās siltumu rīdziniekiem, lielākajai daļai rīdzinieku.
Un es gribu uzdot jums jautājumu: kas varētu būt sliktāks par valsts vai pašvaldību monopolu? Tikai privāts monopols! Mēs to ļoti labi no vēstures zinām, ka mums bija tādi gadījumi. “Lattelekom”, piemēram, ir tam ļoti spilgts piemērs.
Un tādējādi, ja mēs to izdarīsim un ja “Rīgas siltums” nonāks privātuzņēmumu – ārzemju privātuzņēmumu rokās, mēs padarīsim iedzīvotājus un rīdziniekus par ķīlniekiem, jo Rīgas iedzīvotāji dzīvo daudzstāvu mājās. Un, piemēram, deviņstāvu māja kaut kur Imantā, Pļavniekos, Zolitūdē. Šis dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks nevar atteikties no centrālapkures, un tādējādi viņš būs spiests maksāt visu, ko viņam pieprasīs monopolists. Un tas neizbēgami novedīs pie tā, ka dzīves līmenis Rīgā pazemināsies.
Protams, “Dalkijas” sponsori ziedos jums naudu jūsu partijām, jūs nopirksiet ļoti skaistu reklāmu televīzijā radio, ļoti labus rakstus un foto presē, bet, godātie kolēģi! Jūs pirms vēlēšanām kaut ko solīsiet saviem vēlētājiem, bet vēlētājs tomēr ticēs nevis krāsainajiem bukletiem, nevis dažādām televīzijas programmām, kuras jūs slavēs. Jūsu solījumus ļoti viegli pārbaudīt. Katrs iedzīvotājs pārbaudīs jūsu solījumus, saņemot rēķinu par komunālajiem maksājumiem.
Un, ja šis rēķins būs liels jūsu kļūdaino lēmumu rezultātā, iedzīvotāji to nepiedos. Atcerieties “Lattelekom”! Atcerieties, ka deviņdesmito gadu vidū arī bija tāda pati situācija, arī bija runas par ārzemju investoriem, ka visu to modernizēs. Un mēs ļoti labi zinām, kāds ir rezultāts, ka rezultātā...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
J.Sokolovskis.
... katrs iedzīvotājs maksāja vairāk. Un atcerieties, godātie kolēģi, tās partijas, kuras nodrošināja šo līgumu slēgšanu, par “Latvijas ceļa” likteni. Jūs zināt, kur tagad atrodas “Latvijas ceļš”.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
J.Sokolovskis.
Aicinu domāt par Latvijas iedzīvotājiem, atcerēties par “Lattelekom” un par “Latvijas ceļa” likteni!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
“Pret” runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Nupat nesen valdība, mehāniski pārbalsojot “Jaunā laika” ministrus, tajā brīdī pieņēma slepenu lēmumu – pārdot valsts kapitāldaļas “Rīgas siltumā”. Šis lēmums bija slepens arī Rīgas domei, it kā tā būtu vislielākais konkurents, nevis sabiedrotais, ar ko kopīgi plānot budžeta iespējas un risināt trešdaļai valsts iedzīvotāju vitāli svarīgās Rīgas apkures problēmas.
Slepens šis lēmums nebija tikai franču kapitālsabiedrībai “Dalkija”, kura jau nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas bija iesniegusi privatizācijas ierosinājumu. Izskatās pēc sarunāta darījuma. Izskatās pēc afēras.
Diemžēl līdz šim Latvijā nav bijis neviena veiksmīga “Siltuma” privatizācijas gadījuma. Acīmredzot valdošās koalīcijas, vairākumprāt, nu ir arī rīdzinieku kārta saskarties ar apkures problēmām, ar tarifu kāpumu, jo, kā ciniski paziņojuši daži valdības locekļi, apkure nav valdības funkcija.
“Jaunais laiks” ir kategoriski pret “Rīgas siltuma” kapitāldaļu pārdošanu šādā veidā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Taču “Jaunais laiks” ir arī pret klaju populismu. Kad vienreiz mēs beigsim iesniegt bezjēdzīgus un muļķīgus priekšlikumus? Pat, ja privatizācijas pabeigšanas likums šodien iesniegtajā redakcijā šodien tiktu pieņemts galīgajā lasījumā un izsludināts, tas nemainītu neko, jo privatizācijas ierosinājums no “Dalkijas” puses jau ir iesniegts un nevienam likumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Godātie kolēģi, tas taču jums būtu jāsaprot.
Mēs piedāvājam citu ceļu. Ekonomikas ministrijai valdība ir uzdevusi... ar balsu vairākumu pārbalsojot “Jauno laiku”, ir uzdevusi sagatavot “Rīgas siltuma” valsts kapitāldaļu pārdošanas ierosinājumu. Un šis ierosinājums no Ekonomikas ministrijas būs, un šis ierosinājums būs valsts kapitāldaļas nepārdot.
Šajā ziņā rīdzinieki var būt mierīgi. Un es ļoti gribu cerēt, ka slepeno afēru laiks Latvijas politikā tomēr jau pieder vēsturei un tuvojas noslēgumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 42, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Sokolovska iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” likumprojektu pieteikusies runāt deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, augsti godātā Saeima! Likumprojekta iesniedzēji deputāti Pliners, Buzajevs, Kabanovs, Aleksejevs, Tolmačovs un Sokolovskis anotācijā atzīst, ka nekādas konsultācijas, sagatavojot normatīvo aktu, nav notikušas un ka likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
Taču iesniegtais dokuments ar reģistrācijas numuru 1351 nopietni aizskar Latvijas pilsoņu kopuma tiesības, jo normatīvā akta būtība, iesniedzējuprāt, ir paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku.
Godātie deputāti iesniedzēji! Jums šādu tiesību nav. Lai gan jūs esat pilsoņi un pilsoņu vēlēti tautas priekšstāvji un mūsu visu simts deputātu mandātu tiesības iesniegt likumprojektus ir vienādas, taču šīs visiem vienādās deputātu tiesības nedod nevienam pašam citas tiesības. Par Latvijas Republikas pilsoņu loku ir tiesīgi lemt tikai pati tautau un tā ir lēmusi.
Jūs piedāvājat pilsonības profanāciju. Jūs pazemojat Latvijas valsti. Jūs ignorējat Latvijas valsts vēsturi. Jūs gribat savu kārtību. Es vēlos jums atgādināt, ka tādu tiesību jums nav. Taču jums tik un tā kārtējo reizi nu tā gribas ietirgot savus buntē sašķirotos dažāda lieluma un dažādās dobēs audzētos burkānus! Diez vai kāds šajā Saeimas zālē šaubās par to, ka jūs lieliski saprotat, ko jūs darāt.
Pilsonība nav un nevar būt un nekad nebūs tirgus. Pilsonība ir katra indivīda paša izvēle un paša lēmums, nevis kolektīvais gājiens uz rīta vai vakara seansu kino.
Vēl par iesniegto likumprojektu.
Melīgs ir apgalvojums anotācijā, ka likumprojekts, kas paredz piešķirt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā Latvijas nepilsoņiem, kas dzimuši Latvijas teritorijā, nepilsoņiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, un nepilsoņiem, kas ir invalīdi, veicinātu sabiedrības integrāciju. Vispirms jāgrib un jāspēj integrēties, un tikai tad ir iespēja iegūt pilsonību.
Otrkārt. Melīgs ir apgalvojums anotācijā, ka likumprojekts atbilst 1961.gada 30.augusta konvencijai par apatrīdu skaita samazināšanu. Apatrīds ir bezvalstnieks.
Latvijas nepilsoņi, iekams viņi gatavojas, ja gatavojas, kļūt par pilsoņiem, ir Latvijas valsts aizsardzībā un bauda visas ekonomiskās un sociālās tiesības.
Satversmes tiesa šā gada 6.martā ir spriedusi par šo jautājumu un atzinusi, ka Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekiem, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar īpašu statusu. Latvija ir skaidri norādījusi, ka nepilsoņi nav uzskatāmi par bezvalstniekiem, jo Bezvalstnieku likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka personu, kura ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts, nevar atzīt par Latvijas bezvalstnieku.
Un visbeidzot trešais. Melīgs ir apgalvojums, ka likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvencijai “Par pilsonību”. Patlaban spēkā esošā likumdošana Latvijā pilsonības jautājumā atbilst minētajai Konvencijai, kaut arī Latvija to nav ratificējusi. Un šī Konvencija paredz (citēju): “3.pants. Valsts kompetence. Katra valsts saskaņā ar savu likumu pati nosaka, kas ir tās pilsoņi.” Otrs punkts: “Citas valstis atzīst šo likumu, ja vien tas atbilst starptautiskajām konvencijām, kurām tās ir pievienojušās, starptautiskajām precedentu tiesībām un vispāratzītajiem pilsonības tiesību principiem.”
Un visbeidzot. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums: kā izmērīt lojalitāti? Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts, pieļauju, atbild uz jautājumu: kas ir nelojalitāte?
Augstā Saeima! Lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
“Par” runās deputāts Jakovs Pliners. (Starpsauciens: “Jakov, turies!”)
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es uzskatu, ka Rugātes kundzes argumenti neiztur nekādu kritiku. Tie no jums, ar kuriem mēs bijām kopā 7.Saeimā, droši vien atceras, ka 2002.gada 24.janvārī mēs vienbalsīgi nosūtījām komisijām Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1997.gada Konvenciju “Par pilsonību””. Diemžēl no komisijām šis likumprojekts tā arī neiznāca. Mūsu komisijas laikam ir iekārtotas tā, ka daudz kas labs tajās nogrimst, bet uzpeld bieži vien... nu, jūs paši zināt, kas.
Mēģināsim salīdzināt Konvenciju “Par pilsonību” un mūsu piedāvāto likumprojektu.
Likumprojekts skar tikai personas, kurām ir oficiāls, likumīgs statuss – Latvijas nepilsonis. Tiek piedāvāts piešķirt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kas šeit ir dzimuši, invalīdiem un personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu. Tie, kas ir jaunāki un nav dzimuši Latvijā, tāpat kā iepriekš var naturalizēties kārtībā, kuru nosaka Pilsonības likums.
Ko tad nosaka Konvencija, kuru Latvija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi līdz šai baltai dieniņai, un kuru jau ir ratificējušas vairākums Eiropas valstu? Piemēram, 6.panta ceturtā punkta “c” apakšpunkts paredz valsts pienākumu, savas iekšējās tiesības veicināt pilsonības iegūšanu personām, kuras ir dzimušas šīs valsts teritorijā un tajā likumīgi un pastāvīgi uzturas. Tas pilnībā atbilst mūsu šodien iesniegtā likumprojekta būtībai.
Šī nepieciešamība – realizēt privileģēto pieeju likumdošanā – attiecas arī uz personām, kuras likumīgi un pastāvīgi uzturas šīs valsts teritorijā kādu laika posmu, tā ilgumu nosaka līgumslēdzējas valsts iekšējās tiesības.
Godātie deputāti! Neaizmirsīsim, ka nepilsoņi saskaņā ar mūsu likumdošanu ir personas, kuras pastāvīgi dzīvoja Latvijā līdz 1992.gada jūnijam, tātad ne mazāk kā 13 gadu. Vidējais nepilsoņa atrašanās laiks Latvijā ir 30 gadi.
Viss minētais kalpo par pietiekamu pamatojumu, lai atrisinātu nepilsoņu problēmu eiropeiski ar atsevišķu likumdošanas aktu. Turklāt Pilsonības likums paliks nemainīts un regulēs īsto ārvalstnieku problēmas.
Kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību faktam, ka mūsu piedāvātajam likumprojektam būtu jāstājas spēkā ne uzreiz, bet tikai no 2006.gada 1.novembra. Tātad pēc vēlēšanām. Tas nozīmē, ka likuma pieņemšanas gadījumā neviens politiskais spēks nepaliks ne vinnētājos, ne zaudētājos. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās mums tik un tā būs jāpiešķir nepilsoņiem balsstiesības, savukārt līdz 2010.gada Saeimas vēlēšanām pati aktīvākā nepilsoņu daļa tik un tā kļūs par pilsoņiem naturalizācijas ceļā.
Pieņemdami šo vēsturisko lēmumu jau mūsu pilnvaru laikā, mēs spēsim atrisināt daudzus jautājumus, kas saasinās stāvokli valsts iekšienē, rada problēmas starptautiskajā līmenī, kā arī spēsim uzsākt patiesu Latvijas sabiedrības integrācijas ēru.
Mēs vēlamies palīdzēt mūsu valstij kļūt par īsti demokrātisku. Argumentu pret PCTVL likumprojektu tekstu nav.
Aicinu balsot “par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Zemes ierīcības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms izskatām tālāko darba kārtību, ir saņemts deputātu Dalbiņa, Mūrnieces, Estas, Pietkeviča, Brieža priekšlikums ... Es atvainojos! Mums ir grozīta darba kārtība, un ir izskatāmi vēl vairāki komisijām nododamie likumprojekti.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sodu reģistra likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, mums ir jāizskata piecu deputātu iesniegtais priekšlikums.
Deputāti Dalbiņš, Mūrniece, Esta, Pietkevičs, Briedis, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantā noteikto, lūdz šā gada 29.septembra sēdē pirms nākamās darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi... “Par” ierosinājumu vārdu lūdz Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Ierosinājums nāca no deputātiem sakarā ar to, ka ir nepieciešams izskatīt grozījumus Robežsardzes likumā un attiecīgi arī šodien nodotos likumprojektus no Kabineta, kas saistīti ar Kriminālprocesa likumu.
Es lūdzu jūsu atbalstu, lai mēs varētu šo jautājumu šodien virzīt uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! “Pret” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kad vakar notika ārkārtas plenārsēde, Segliņa kungs kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka nebūs nekādu pretrunu, ja mēs pieņemsim tos likumus, varēs stāties spēkā ar 1.datumu Kriminālprocesa likums. Tagad mēs uzzinām, ka pretrunas ir un vakar meloja. (Starpsauciens: “Kauns!”)
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi, lai izlemtu jautājumu par pārtraukuma izsludināšanu, mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – 1. Pārtraukums izsludināts uz 15 minūtēm.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties komisijas telpās tūlīt! Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam par procedūru!
A.Golubovs (LSP).
Sakarā ar to, ka zālē acīmredzami nav kvoruma, lūdzu pārbaudīt! (Starpsaucieni: “Ir! Ir kvorums!”)
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Kvoruma pārbaudi var ierosināt pieci deputāti. Pagaidām šāds iesniegums nav saņemts.
Lūdzu, vārds Ingrīdai Circenei!
I.Circene (JL).
Izskatot kandidātus Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visus kandidātus atzina par atbilstošiem prasībām, un šie septiņi kandidāti ir jāievēl uz trim vietām.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Man ir jautājums komisijas priekšsēdētājai: kur ir mūsu likums, jauns izstrādāts, ar kuru strādāja speciāla apakškomisija, kur trīs gadus tērējām naudu, maksājām gan priekšsēdētājam, gan visiem pārējiem? Likumprojekts neizstrādāts, nav iesniegts parlamentā. Brīnums! Apakškomisijas priekšsēdētājs pazuda – Jaunupa kungs...
Vispār tā prakse, kā mēs ievēlam šodien šo padomi, tā jau ir tik novecojusi, ka mums jau sen vajadzēja izveidot divas padomes, kur viena lemtu par komerctelevīzijām, otra – par valsts televīziju.
Mēs uzskatām, ja mēs turpināsim tādu praksi, ka katra partija virzīs savu cilvēku un pēc tam atbalstīs, un galarezultātā viņš sēdēs un neko nedarīs, to vajag beigt.
Es domāju, ka Prezidijam vajag ieinteresēties, kā... priekš kam šī komisija strādā, kur ir tās gala produkts un cik tā reāli maksāja šodien.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Circene vēlas ko teikt komisijas vārdā? Paldies!
Šis jautājums mums jāizlemj balsojot. Un, tā kā iesniegto kandidātu skaits pārsniedz amata vietu skaitu, mums ir jārīkojas Kārtības ruļļa 26.pantā noteiktajā kārtībā.
Tādēļ vārds balsu skaitītāju komisijas pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs dzirdējāt, tātad ir izvirzīti septiņi kandidāti un trīs brīvas vietas. Mums, saņemot vēlēšanu zīmi, ir jāizdara izvēle par katru kandidātu. Katra kandidāta uzvārdam pretī ir jāatzīmē, vai mēs esam “par” vai “pret” šo kandidātu.
Ja vēlēšanu zīmē būs pielikts “par” četriem kandidātiem, vēlēšanu zīme ir nederīga.
Ja vēlēšanu zīmēs ir atzīmēts ar atzīmi “par” mazāk par trim kandidātiem, vēlēšanu zīmes ir derīgas.
Vēlēšanu zīmes, kur nav izdarītas nekādas atzīmes, nav derīgas.
Paldies! Esiet uzmanīgi, lai nebūtu vēlēšanu zīmes, kuras nevar pieskaitīt ne vienai, ne otrai pusei!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Kolēģi, lūdzu sekot balsu skaitītāju norādījumiem!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.
Vārds balsu skaitītāju pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.38 – “Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšana”. Vēlēšanu zīmes numurs 36.
Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes. Dzēstas atlikušās 18 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 11 vēlēšanu zīmes. Pret visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs. Par Aleksandru Šuņinu nobalsojuši 24 deputāti. Par Ati Skalbergu nobalsojuši 9 deputāti. Par Jāni Tomeli nobalsojuši 8 deputāti. Par Mārīti Eglīti nobalsojuši 28 deputāti. Par Andri Jakubānu nobalsojuši 52 deputāti. Par Dāriju Juškeviču nobalsojuši 44 deputāti. Par Andri Mellakaulu nobalsojuši 44 deputāti.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu pirmajā kārtā par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ievēlēts tikai Andris Jakubāns.
Tā ka mums ir priekšā otrā balsošanas kārta.
Sēdes vadītāja.
Paldies balsu skaitītājiem. Tātad turpinās balsošanas process. Lūdzu sekot balsu skaitītāju norādījumiem.
Un, kamēr tiek gatavota nākamā balsu skaitīšana, mums ir arī vairāki patīkami paziņojumi.
Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā deputātu Jāni Strazdiņu! (Aplausi.)
Un mums ir vēl viens jubilārs – deputāts Nikolajs Kabanovs. Sveicam! (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mēs turpinām darbu. Par balsošanas rezultātiem informēs deputāte Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Iepazīsimies ar Saeimas balsu skaitīšanas sēdes protokolu nr.39 “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievelēšanu”.
Vēlēšanu zīmes nr.37. Kopā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 83 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 7 vēlēšanu zīmes.
Pret visiem kandidātiem balsojušo nav. Par Aleksandru Suņinu nobalsojuši 29 deputāti; par Ati Skalbergu – 7; par Jāni Tomeli nobalsojuši 8 deputāti; par Māru Eglīti nobalsojuši 28 deputāti; par Dāriju Juškeviču nobalsojuši 46 deputāti; par Andri Markeviču nobalsojuši 46 deputāti; par Andri Mellakaulu nobalsojuši 46 deputāti.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ir ievēlēti: Dārija Juškeviča un Andris Mellakauls.
Visu balsu skaitītāju paraksti.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Apsveicam jaunos Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus! (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Irēnas Krastiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Krastiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, neviens nav balsojis “pret” un neatturas.
Irēna Krastiņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Kaspara Rinča iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Kaspara Rinča iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Kaspars Rinčs ir iecelts par Daugavpils tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivetas Salakas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Salakas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Līdz ar to Iveta Salaka ir iecelta par Jelgavas tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Geļenas Simoņukas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Geļenas Simoņukas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Geļena Simoņuka ir iecelta par Daugavpils tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Aleksandra Skritņika iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Aleksandra Skritņika iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Līdz ar to Aleksandrs Skritņiks ir iecelts par Rēzeknes tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Venta Sobočevska iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Venta Sobočevska iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Līdz ar to Vents Sobočevskis ir iecelts par Balvu rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ingas Stivriņas iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ingas Stivriņas iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Līdz ar to Inga Stivriņa ir iecelta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to Rudīte Vīduša ir apstiprināta par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Sarmītes Daukštes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Daukštes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Līdz ar to Sarmīte Daukšte iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivana Dzindzuka iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Līdz ar to Ivars Dzindzuks iecelts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Mihaila Kuļbanska iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Mihaila Kuļbanska iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Līdz ar to Mihails Kuļbanskis ir iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Didža Līdača iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Didža Līdača iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to Didzis Līdacis ir iecelts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Sarmītes Lucavas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Lucavas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Līdz ar to Sarmīte Lucava ir iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Irēnas Milleres iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Milleres iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Līdz ar to Irēna Millere ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivetas Puriņas iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Puriņas iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Līdz ar to Iveta Puriņa ir iecelta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Signes Vilnes iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Signes Vilnes iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Līdz ar to Signe Vilne iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Skatām nākamo sadaļu – Pieprasījumu komisijas atzinums.
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un Sergeja Fjodorova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja doto pieprasījumu un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamata pieprasījuma pieņemšanai.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisijas atzinums formāli ir sekojošs: komisija atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos un attiecīgā likumā paredzētās normas nav pārkāptas.
Bet, godātie kolēģi! Mēs paši taču ierakstījām likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” konkrētus termiņus.
Tātad pirmais. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības iegūst lietojumā neizīrētās dzīvojamās telpas. Noteikumi tika pieņemti 30.augustā – ar divu mēnešu nokavējumu.
Otrais. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā. Noteikumi tika pieņemti 9.augustā – ar piecu nedēļu nokavējumu.
Trešais. Līdz 2005.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Noteikumi bija pieņemti 16.augustā – ar pusotra mēneša nokavējumu.
Un beidzot ceturtais. Līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensācijas mehānismus denacionalizēto namu īrniekiem.
Tātad šī programma vispār nav pieņemta, nerunājot par to, ka šī programma nav ieviesta.
Tātad, godātie kolēģi! Mēs necienām paši sevi. Tātad vakar mums bija ārkārtas sēde par Kriminālprocesu. Un tur bija problēma, ka likumam bija jāstājas spēkā 1.oktobrī. Un Iekšlietu ministrijas ierēdņi pat nedomāja... mēs tātad tik toleranti esam attiecībā pret to, ka ierēdņi neizpilda mūsu uzdevumus, ka ierēdņi tagad šinī gadījumā jau uzskata, ka var... Kāpēc 1.oktobris? Var pagaidīt, šeit deputāti atliks kārtējo reizi, redzot, ka mēs neesam gatavi.
Šinī gadījumā arī ir tāda pati situācija. Un, godātie kolēģi! Šo jautājumu dažādas valdības neatrisināja 12 gadu laikā. Nebija pieņemta neviena programma, nebija piešķirts neviens santīms šo problēmu risināšanai. Līdz ar to, ja mēs cienām sevi, mums tomēr ir jāuzaicina Ministru kabineta attiecīgi ministri, lai viņi pastāstītu, ko viņi dara, kāpēc termiņi ir pārkāpti, kāpēc programma nav pieņemta un nav ieviesta. Ja mēs to nedarīsim, neviens, arī ierēdņi, necienīs mūsu pieņemtos lēmumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates... Ā! Debates turpinām! Vēl debatēs pieteicies Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un kungi! Pagājušā gada decembra beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Likumdošanas akts pacēla dzīvokļa īres griestus denacionalizētajos namos līdz 0,6 latiem par kvadrātmetru ar perspektīvu vispār atcelt šos griestus.
Ministru kabinetam bija uzdots līdz 1.martam izstrādāt un līdz 1.jūlijam ieviest speciālo atbalsta programmu un kompensācijas mehānismus denacionalizēto namu iemītniekiem.
Ministru kabinets ignorēja likumu vispār un pat neizstrādāja programmas projektu. Tā ir klaja necieņa gan pret Saeimu, gan pret mūsu valsti.
Programmas vietā tika reanimēta mājokļu attīstības kreditēšanas programma, ko nevar uzskatīt par mūsu Latvijas likumu pildīšanu. Ar šo programmu izstrādāšanu jau kopš 1996.gada nodarbojas visas valdības pēc kārtas. Tās attīstības pirmais posms bez acīmredzamiem rezultātiem turpinās četrus gadus, kaut gan Lietuvā analoģiska programma ar panākumiem darbojas jau 15 gadus. Tādēļ nekādu masu izlikšanas no mājokļiem pazīmju mūsu kaimiņvalstī nevar vērot, lai arī tās ekonomiskais stāvoklis un sarežģītā vēsture līdzinās mūsējai.
Otrais programmas tā sauktais attīstības posms sākās 2000.gadā. Divu gadu laikā ministrijas tikai paspēja noskaidrot, kas par ko atbild, un tālāko virzību neuzsāka.
Patlaban šis otrais posms arī tiek aktualizēts. Programmas pirmatnējā variantā bija paredzēta privatizēto dzīvokļu īpašnieku biedrību kreditēšana, kurām steidzamā kārtā mākslīgi pievienoja arī individuālas ģimenes: denacionalizēto namu iemītniekus un ģimenes ar bērniem. Pie tam netika ņemta vērā četrkārtīgā starpība starp īres maksu privatizētajos dzīvokļos un denacionalizēto namu dzīvokļos.
Kolēģi, ko tas viss varētu nozīmēt? Varbūt to, ka palīdzība denacionalizēto namu iedzīvotājiem tiks īstenota, vienīgi piešķirot viņiem kredītus? Jā, mēs zinām, ka ar lielu novilcināšanos tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas līdz ar pagaidām nekur vēl nepieņemtajiem pašvaldību noteikumiem paredz tiešas izmaksas personām, kuras brīvprātīgi vai saskaņā ar tiesas spriedumu atbrīvo dzīvokļus.
Bet kur tad ir palikuši pētījumi, cik būtu jāiegulda kreditēšanai, cik tiešām izmaksām? Šī pētījuma nav. Kaut gan šie pētījumi varētu būt paredzēti ar to programmu, kuru Ministru kabinets pretlikumīgi pat nesāka izstrādāt. Kur ir novērtējumi, kas notiks, ja 2006. gadā mēs ieguldīsim šajā programmā tikai 3 miljonus latu, kas paredzēts visos Ministru kabineta publicētajos dokumentos? Cik iedzīvotāju šajā gadījumā nokļūs uz ielas? Kāds būs pašnāvību skaits, cik būs bērnu bezpajumtnieku? Cik veco ļaužu nomirs nosaldami? Kas atbildēs par Ministru kabineta noziedzīgās bezdarbības negatīvajām sociālajām sekām?
Tieši par to mēs arī jautājām mūsu pieprasījumā, un deputāti, kuri ir gatavi balsot pret pieprasījumu, uzņemas atbildību gan par potenciālajiem pašnāvniekiem, gan par bērniem, kas paliks bāreņi, gan par nāvēm pagalmos pie atkritumu kastēm.
Man gribētos, lai kolēģi, kuri patlaban sēž savos mīkstajos un ērtajos krēslos un kuri ir gatavi piespiest podziņas, to skaidri saprastu.
Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu!
Sēdes vadītāja.
Turpināsim debates.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums jāpadomā, vai vispār ir vērts saglabāt tādu procedūru kā pieprasījums. Tas nav pirmais gadījums, vienmēr vairākums balso par to, ka pieprasījums ir noraidāms. Nekādu citu iznākumu es nevaru atcerēties. Tad kādēļ mums saglabāt šo procedūru, ja tai, vienalga, nav nekādas jēgas?
Es domāju, ka nav vērts runāt par šīs problēmas, konkrētās problēmas būtību, jo, man šķiet, visiem viss ir pilnīgi skaidrs. Jo jūs, valdošās koalīcijas deputāti, pat nemēģināt pamatot, kāpēc šis pieprasījums ir noraidāms. Jūs pat nemēģināt izskaidrot, kāpēc Ministru kabinets nepilda mūsu likumus, jo pārejas noteikumi, arī tie panti, kas nosaka termiņus, ir likuma neatņemama sastāvdaļa. Un pārkāpums ir acīmredzams. Bet tā vietā, lai kaut kādā veidā izskaidrotu vēlētājiem, kāpēc valdība nevar pildīt šo likumu, Brigmaņa kungs šeit iznāk un saka: “Mēs nolēmām, ka tas ir noraidāms, jo nekas nav pārkāpts.”
Un tas, ka jūs pat nemēģināt iebilst, man šķiet, ir vislabākais pierādījums tam, ka pārkāpums patiešām ir noticis. Un, ja jūs domājat, ka tādā veidā arī vēlētāji jums ticēs, arī denacionalizēto māju īrnieki jums ticēs tāpat uz vārda jūsu mierinājumiem... Tā nenotiks, jo tā ir reāla problēma, agri vai vēlu tā būs jārisina. Un jūs tagad mēģināt nevis risināt problēmu pēc būtības, bet vienkārši izvairīties no atbildības.
Es domāju, tas nav nopietni. Un, jo agrāk jūs tomēr ķersities pie šīs konkrētās problēmas risināšanas, jo labāk visiem – gan jums, gan pirmām kārtām arī tiem cilvēkiem, kam tagad draud izlikšana no viņu dzīvokļiem.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir tāda, ka mūsu valdība, pašreizējā valdība, nepilda tos uzdevumus, kuri ir uzdoti ar likumu – ar likumu, kuru mēs paši pieņēmām. Valdība neizpilda to laikus.
Vai tas ir pirmais gadījums, ka tā tas notiek? Nē! Tādi gadījumi bija gan šai valdībai, gan arī citām iepriekšējām valdībām. Līdz šim Saeima kaut kā uz to nereaģēja.
Un tagad mēs redzam, ka pēc divām dienām ar Saeimas lēmumu stāsies spēkā Kriminālprocesa likums, un līdz šim momentam mūsu valdība nepadomāja, ka vajag mainīt vēl kaut kādus likumus saskaņā ar šo Kriminālprocesa likumu. Un sanāk paradoksāla situācija, ka likums stājas spēkā, bet tieši kā strādāt ar šo jauno likumu, par to diemžēl nedomāja ne Saeima, ne valdība. Kaut gan laiks bija.
Un, lai nepieļautu nākotnē tādu situāciju, ka valdība nestrādā... Nu slikta valdība. Nu ko darīt? Ja jūs negribat citu, paturiet šito! Bet, lai nākotnē valdībai nebūtu iespēju kaut kā neievērot likumu, vajadzētu šo te pieprasījumu pieņemt. Un, ja jūs nepieņemsit, tad jūs būsit atbildīgi par to, ka neviena no jūsu valdībām nestrādās tā, kā vajag.
Sēdes vadītāja.
Turpināsim debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad, turpinot Borisa Cileviča domu, es gribēju pateikt šajā jautājumā. Nav nekāds brīnums par Pieprasījumu komisijas atzinumu, un droši vien tiem, kas darbojas mūsu Saeimā jau vairākus gadus, būs apgrūtinoši nosaukt šādu pozitīvu lēmumu šajos jautājumos.
Un man gribētos tomēr atcerēties gadījumu, ko es laikam minēju jau vienreiz no šīs tribīnes – par mūsu Saeimas Revīzijas komisijas britu parlamenta apmeklējumu Londonā. Un tie kolēģi, kam bija gods kopā ar mani apmeklēt britu parlamentu, droši vien atceras šo jautājumu, ko es uzdevu Revīzijas komisijas vadītājam – par pozīciju un opozīciju. Un jūs droši vien atceraties, ka britu parlamentā šāda veida komisijas, kā Revīzijas komisijas, kā Pieprasījumu komisijas, – vēsturiski jau viņiem tā pakārtots – vada opozīcijas pārstāvji. (Starpsauciens: “Velti cerēt!”) Un nekad mūžā viņiem pat pa simt gadiem neienāks prātā noraidīt šāda veida pieprasījumus no opozīcijas puses. Un nekad mūžā premjers – nebija tādu gadījumu, kad viņš neatnāca uz parlamentu un neatbildēja uz opozīcijas jautājumiem.
Tad kāpēc mēs uzdrošināmies sevi saukt par demokrātisku republiku, par demokrātisku Saeimu, bet nevaram samierināties ar to, ka opozīcija nevis savas ziņķārības pēc, bet tautas – savu vēlētāju vārdā, gribas zināt, kāpēc mūsu premjers nevar atbildēt uz šiem jautājumiem, ko uzdod opozīcija? (No zāles deputāts J.Pliners: “Viņi baidās atbildēt!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Pirms pāris gadiem man bija iespēja sarunāties ar šo mūsu pieprasījuma adresātu, kad viņš tolaik bija Saeimas Tautas partijas deputāts. Un es Kalvīša kungam jautāju: kas būs ar denacionalizēto namu īrniekiem gadījumā, ja, teiksim, viņiem nāksies maksāt dārgus pakalpojumus un tā tālāk?
Viņš teica: “Lai viņi brauc uz laukiem!” Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri, piemēram, visu laiku dzīvojuši pilsētā, jābrauc uz laukiem. Tas nozīmē, ka viņi izmirs ļoti īsā laikā, tāpēc ka, jūs paši zināt, laukos nav ne darba, ne sociālās infrastruktūras, ne slimnīcu un tā tālāk.
Man šķiet, ka tā ir apzināta pieeja no namīpašniekiem, lai atsvabinātu dzīvokļus bagātiem pircējiem, spekulantiem, ārzemju, teiksim tā, nākamajiem rīdziniekiem.
Es domāju, ka nākamajā desmitgadē Rīgā izveidosies speciāls slānis, viņi vairs nebūs latvieši, nebūs krievi, tie būs cilvēki no Rietumeiropas, kuri pirks dzīvokļus Rīgā, pēc tam tos ieķīlās bankās, saņems procentus un dzīvos kā spekulanti no šādas darbības.
Un man liekas, ka mūsu Saeimā diemžēl ļoti profesionāli strādā šo namīpašnieku – spekulantu lobijs, un tie cilvēki, kas nav gatavi balsot par īrnieku interesēm, ir tieši lobisti.
Man šķiet, ka vajag atbalstīt mūsu priekšlikumu, tāpēc ka tas nav etniski motivēts, tas skar gan latviešu, gan krievu intereses. Un, manuprāt, tas skar sociālo taisnīgumu mūsu valstī.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis.
Cienījamie kolēģi! Ļoti liels prieks, ka pašreiz opozīcijai beidzot ir radusies interese par šo jautājumu. Un tiešām jāsaka: cienījamie radioklausītāji, tā pat nebija viņu ziņkāre, tas pat nebija viņu jautājums, jo tajā brīdī, kad šo jautājumu mēs skatījām Pieprasījumu komisijā, visiem bija iespēja atnākt un iepazīties ar valdības veikto darbu. Un, kad bija iespēja iepazīties ar ministru viedokli un veiktajiem pasākumiem, pat tad šie iesniedzēji neatrada par vajadzīgu ierasties, ieradās viens cilvēks. Jā, tiešām viens cilvēks! Bet pārējie pat vispār nebija, tas jautājums... pat ziņkārības nebija. Tā ka es domāju, ka šī runa, ko mēs, kolēģi, dzirdējām, ir vienkārši liekulības augstākais kalngals. Un to es varu vēlreiz pateikt. Visas koalīcijas klātbūtnē.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 3. Pieprasījums noraidīts.
Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamā sadaļa – likumprojektu izskatīšana.
Pirms izskatām kārtējo darba kārtības punktu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu – grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektus “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Sodu reģistra likums”, kā arī “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.
Tādā gadījumā jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 19, neviens neatturas. Darba kārtība ir grozīta. Jautājumi ir iekļauti darba kārtības beigās.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputātā Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 4330–b.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Likumprojektam ir arī piešķirta steidzamība.
Tā kā priekšlikumi nebija saņemti, komisija atbalstīja pieņemt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nevienu priekšlikumu nesaņēma. Tātad es jūs aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā šajā likumprojektā priekšlikumi nav iesniegti. Un es jūs aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā arī šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šeit arī priekšlikumi nav iesniegti.
Tātad komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Solovjovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Patentu likumā ir nepieciešami grozījumi, jo tajā vēl saglabājusies norāde, ka Patentu valde savu finansiālo darbību veic atbilstoši speciālā budžeta noteikumiem, jo pašlaik jau Patentu valdes darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Turklāt Apelācijas padomes darbības reglamentācija neatbilst 2002.gadā pieņemtajam “Valsts pārvaldes iekārtas likumam”. Tāpēc Patentu likumā ir jāpieņem grozījumi, kas novērstu šīs pretrunas un nepilnības.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, kolēģi, zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā liels paldies par vienprātīgu likumprojekta atbalstu! Un, tā kā zālē ir pilnīga vienprātība, tad lūdzu noteikt maksimāli īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 3.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts... 31.oktobris.
Dz.Ābiķis.
3.oktobris.
Sēdes vadītāja.
3.oktobris? Paldies! 3.oktobris.
Dz.Ābiķis.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” paredz izslēgt no Mobilizācijas likuma tos pantus un punktus, kas deleģē Ministru kabineta noteikumu izstrādi, bet neatbilst mobilizācijas koncepcijā noteiktajam; noteikt, ka Krīzes vadības padomes kompetencē ietilpst koordinēt mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā, noteikt, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā, terminoloģiski saskaņot Mobilizācijas likumā lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktajiem terminiem.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 21.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris.
Sēdes vadītāja.
17.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja valdības iesniegtos grozījumus un atbalstīja pirmajā lasījumā. Tur ir precizētas vairākas lietas, un acīmredzot nākamajos lasījumos būs arī priekšlikumi, bet komisija izšķīrās pirmajā lasījumā atbalstīt un aicinu arī jūs atbalstīt šos grozījumus!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!
A.Slakteris.
7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts un arī nākamais likumprojekts nosaka, ka Eiropas Savienības fondu vadību... principus turpmāk noteiks likums, savukārt Ministru kabinets noteiks noteikumus un kārtību, kā šis process ir nodrošināms.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likumu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!
Ē.Zunda.
13.oktobris.
Sēdes vadītāja.
13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Godātie kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!
Ē.Zunda.
13.oktobris.
Sēdes vadītāja.
13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Ē.Zunda.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja valdības iesniegto likumprojektu, un šajos grozījumos ir iestrādātas vairākas direktīvu lietas.
Līdz ar to aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!
A.Slakteris.
7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Godātie kolēģi! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, ir saņemts deputātu Pietkeviča, Šadurska, Bērziņa un citu iesniegums ar lūgumu turpināt izskatīt Saeimas 2005.gada 29.septembra sēdes darba kārtību bez pārtraukuma līdz visu jautājumu pilnīgai izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti lūdz balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – 5. Turpinām darbu līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Šodien skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” uz pirmo lasījumu.
Tātad šajā likumprojektā ir atsevišķi redakcionāli labojumi, kā arī uz otro lasījumu šim likumam būs nepieciešams iesniegt tos labojumus, kas attiecas uz šī likuma iekļaušanu privatizācijas likumu paketē.
Komisija savā sēdē izskatīja un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.oktobris.
Sēdes vadītāja.
10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Tūrisma likumā, un aicinu Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4643.
Streiku likumā ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja un aicina arī Saeimu to noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsojam par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 60, atturas – 7. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā izsvītrot no likuma ierobežojumus solidaritātes streiku rīkošanai. Šis priekšlikums nav iesniegts nejauši.
Tas tika iesniegts pēc tam, kad ar mūsu 6 balsu palīdzību tika noņemts aizliegums organizēt policistu arodbiedrību. Tas tika iesniegts pēc tam, kad pie Ministru kabineta ēkas tūkstošiem policistu rīkoja piketu un pēc tam, pēc nedēļas, tūkstošiem skolotāju.
Sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 desmiti tūkstoši cilvēku, kurus ilggadējā bezatbildīgā valdošo partiju politika ir novedusi līdz galīgai nabadzībai, ir gatavi iziet Doma laukumā.
Un šis mūsu priekšlikums ir iesniegts šīs akcijas priekšvakarā.
Tikai visu masu profesiju darbinieku, kuri saņem algu no budžeta, – policistu, skolotāju, transporta darbinieku, sīko ierēdņu, solidaritāte var piespiest prettautiskas valdības pārtraukt finansēt nevienam nevajadzīgus projektus un izdalīt naudas dāvanas saviem sponsoriem.
Mēs pieprasām izsvītrot no likuma nejēdzīgos ierobežojumus, kas tika pieņemti vienīgi tāpēc, lai vēl piecpadsmit gadu laikā varētu turpināt aplaupīt jau tā nabadzīgo tautu, kura atrodas uz izmiršanas robežas. Tikai vispārējs solidaritātes streiks ļaus pieņemt tādu 2006.gada budžetu, kas patiesi atbilst tautas interesēm un sekmēs nācijas izdzīvošanu.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu, deputāte Stalidzāne!
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Komisija ļoti nopietni šo normu... šīs normas izslēgšanu izvērtēja un nāca pie secinājuma, pirmkārt, ja mēs atbalstītu Buzajeva kunga priekšlikumu, tad skaidrs ir viens, ka visā Streiku likumā mainītos streika definīcija, jo streiks... šajā likumā ir paredzēts, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids. Un solidaritātes izpausmes var būt arī ļoti dažādas citas: mītiņi, dažādas atbalsta vēstules un tā tālāk. Tāpēc šo solidaritātes streiku neatbalstīja arī Darba devēju konfederācija sakarā ar to, ka šie solidaritātes streiki tad varētu būt ārkārtīgi bieži un neprognozējami un līdz ar to arī traucētu ražošanas procesa virzību. Tāpēc arī komisija nolēma šo normu neatbalstīt.
Aicinu arī Saeimu šo normu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Vai Vitālijs Orlovs vēlas runāt par procedūru? Nē? Diemžēl debates slēgtas. Pie nākamajiem jautājumiem, lūdzu!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
3. – arī deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Šis priekšlikums iesaka izslēgt normu, kas aizliedz politiskos streikus. Tas nozīmē, ka... Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, kā jau es teicu, tad būtu jāmaina visa streiku definīcija.
Aicinu arī Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates par 3.priekšlikumu.
Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Tajā sēdē, kad mēs izskatījām Streiku likumu, piedalījās ne tikai Darba devēju konfederācija, bet bija arī pārstāvji no arodbiedrības. Viņi nebija pret... Viņi bija pret pirmo Buzajeva priekšlikumu, bet pret pārējiem viņi nebija pret.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates turpina Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jā, mūsu frakcija piedāvā svītrot no likuma ierobežojumus rīkot politiskos streikus. Un, aizstāvot šo mūsu frakcijas priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns atgādināja visiem klātesošajiem par vispārējo transporta darbinieku streiku, kas notika 1991.gada 21.augustā – tieši bēdīgi slavenajā puča dienā. Kādēļ komunistiskās okupācijas režīma laikos streiki bija atļauti un šobrīd neatkarīgajā Latvijā tos aizliedz?
Likumā nav tāda termina “politiskais streiks”. Un, piemēram, skolotāju streiks ar prasībām pielikt pie algas piecus latus – ir vai nav politisks streiks? Vai arī arodbiedrību prasība atjaunot vienotu tarifa likmi visiem valsts aparāta algotajiem darbiniekiem – ir vai nav? Vai tad viņiem vajadzētu griezties pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas? Jā, viņi tur jau daudzkārt bija griezušies un var to izdarīt vēl simts reizes – ar tiem pašiem panākumiem.
Bet, lūk, ja viņi tur griezīsies, iepriekš izsludinot par visu valsts ierēdņu streika gatavošanos, tad šis jautājums tiks atrisināts nedēļas laikā. Bet izrādās, ka tā nedrīkst. Tādi draudi ir divkārt pretlikumīgi.
Pirmkārt, tas ir solidaritātes streiks. Un otrkārt, streiks ar politiskām prasībām. Pieņemsim, ka arodbiedrības šādu streiku tomēr sarīkos un to līderi Kalvīša valdības laikā nokļūs aiz restēm. Streiks ar prasībām atbrīvot šos arestētos līderus kādai kategorijai piederēs?
Lūk, kolēģi, tādēļ Sociālo un darba lietu komisija noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumu. Droši vien arī Saeima gatavojas to noraidīt. Un likumi, kas regulē algotu darbinieku tiesību aizstāvību, pie mums, manuprāt, ir daudz sliktāki nekā Čīlē savulaik Pinočeta laikos.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!
J.Stalidzāne.
Šajā gadījumā, ja mēs pieļautu šo varbūtību, ka izslēdzam normu, kā ir ierosinājis deputāts Buzajevs, tad tiktu pavērtas ļoti plašas iespējas politiskiem spēkiem veikt manipulācijas ar saviem darbiniekiem. Un tas būtu tas visbriesmīgākais, jo tad atkarībā no kāda uzņēmuma vadības politiskās pārliecības visiem vienādi arī politiski būtu jādomā.
Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā izsvītrot no likuma, domājams, pašu šaubīgāko tā nolikumu – darba devēja tiesības uzlikt veto uz jebkura streika rīkošanu. Lūk, kā tas skan: “Ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikuma par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.” Pietiek tikai darba devējam griezties tiesā, un streiks, kurš vēl nav sācies, tiek aizliegts, bet jau uzsāktais streiks būtu nekavējoties jāpārtrauc, pie tam absolūti neatkarīgi no tā, cik nopietna ir prasītāja argumentācija. Faktiski prasītājam, lai novērstu jebkuru streiku, vajag tikai pareizi uzrakstīt uz papīra savu uzvārdu, personas kodu un mājas adresi un parakstīt šo papīru. Tūlīt pat streiks tiks atcelts. Pēc tam tiesas process turpināsies kādus pāris gadus, un tiesa pierādīs, ka darba devējam nebija taisnība, bet kāda no tā visa tagad jēga?
Kolēģi! Šī kaunpilnā norma ir tiešā pretrunā ar LR Satversmi, konkrēti ar 92.pantu, kurā ir teikts: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Ikviens! Tajā skaitā arī arodbiedrība, kas izsaka vēlmi rīkot streiku.
Iedomājieties tikai! Sociālo un darba lietu komisija gandrīz vienbalsīgi noraidīja manu priekšlikumu, it kā sastāvētu tikai no vergturiem, kuri apspriež jautājumu par to, vai runājošiem ieročiem pienākas kaut kādas tiesības. Kaut gan, tā kā šie deputāti patiesi uzskata visus algotos darbiniekus par darba lopiem, viņi tik paniski baidās no arodbiedrību akcijas, kas notiks sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 Doma laukumā, tādēļ valdošā vairākuma deputāti tā baidās no tiem cilvēkiem, kurus viņi aplaupīja līdz pēdējam santīmam, baidās, ka darbaļaužu solidaritāte beidzot nomainīs pastāvošo valdošās koalīcijas mākslīgi inspirēto un kurināto starpnacionālo naidu.
Man liekas, ka balsošanas rezultāti par šīs profašistiskās, pretkonstitucionālās likuma normas atcelšana arī būtu jāpublicē presē.
“Nē” lozungam – skaldi un valdi, pateicoties kuram Saeimā sēdošajiem kungiem izdodas ielīst mūsu kabatās. “Jā” – nabaga ļaužu solidaritātei cīņā par savām tiesībām.
Apvienība PCTVL atbalsta arodbiedrību manifestāciju, kas notiks sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 Doma laukumā.
Aicinu balsot pēc sirdsapziņas!
Sēdes vadītāja.
Debates turpina Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Es gribu tikai pateikt, ka tajā sēdē piedalījās 3 deputāti... tie, kuri balsoja “par” deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un nevajag teikt, ka tas vienbalsīgi bija noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne.
Es šo priekšlikumu pirmkārt.. tika noraidīts jau sakarā ar to, ka nevar arī ierobežot darba devēja tiesības. Un ja darba devējs.. Ja mēs nebūtu noteikuši šo normu un būtu pakļāvušies deputāta Buzajeva ieteikumam, tādā gadījumā pilnīgi un galīgi tiktu ierobežotas darba devēja tiesības. Streiku likumam ir jāievēro abpusēji šīs tiesības.
Līdz ar to komisija ir lēmusi šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
7.oktobris. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu nr.4656. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, un lūdzam atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Circene.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Es nestāstīšu jums būtību, tāpēc ka jūs jau visi izpētījāt šo likumprojektu.
Ārlietu komisijas vārdā tikai aicinu jūs izskatīt un atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs.
7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
7.oktobris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad Konvencija paredz unificēt privilēģijas, imunitātes, priekšrocības un atvieglojumus, ko ANO specializēto aģentūru dalībvalstis piešķir šīm aģentūrām.
Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
I.Solovjovs.
Arī 7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad būtība ir pašā nosaukumā.
Komisijas vārdā es jūs aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
I.Solovjovs.
Arī 7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Izskatīsim likumprojektu “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nosaukumā pati būtība, jūs jau saprotat, ka ir.
Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs.
7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
7.oktobris.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
P.Kalniņš.
7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
7.oktobris. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Aleksandrovs.
I.Aleksandrovs (JL).
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Iesniegti 89 priekšlikumi.
1. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisijā izskatīts un akceptēts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
2. – arī finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
No 3. līdz 15.priekšlikumam visus priekšlikumus ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Atbildīgais referents nezina Kārtības rulli: šeit mēs izskatām pa pantiem.
Sēdes vadītājs.
Jā, piekrītu.
Turpināsim izskatīt! 3.priekšlikums. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
I.Aleksandrovs.
4. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
5. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
6. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Varbūt referentam ir cita tabula, jo man izdotajā tabulā šie visi priekšlikumi ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Vai nu kļūdās referents, vai man ir cita tabula. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, turpināsim izskatīt!
I.Aleksandrovs.
Jāni, kurš tur bija numurs?
Sēdes vadītājs.
6.priekšlikums.
I.Aleksandrovs.
Ahā! 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
14. priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
15. priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
18. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
19. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
20. priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.21.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.
I.Aleksandrovs.
22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
35.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
36.priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.37.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36.un 37.priekšlikumu.
I.Aleksandrovs.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
43.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
46.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
48.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
49.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
50.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
51.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
52.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
53.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
54.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
55.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
56.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
57.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
58.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
59.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
60.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
61.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
62.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
63.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
64.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
65.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
66.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
67.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
68.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
69.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
70.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
71.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
72.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
74.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
75.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
76.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
77.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
78.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
79.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
80.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
81.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
83.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Aleksandrovs.
84.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
87.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
88.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Aleksandrovs.
89.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Aleksandrovs.
Un viss. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
I.Aleksandrovs.
Divas nedēļas.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris.
20.oktobris.
Sēdes vadītājs.
20.oktobris. Deputāti piekrīt.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam Ārlietu komisijā priekšlikumi nav iesniegti. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu arī atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs.
Trešajam lasījumam – 7.oktobris.
Sēdes vadītājs.
7.oktobris. Paldies.
Izskatām lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja pašvaldības policijas protokolu par administratīvo pārkāpumu sakarā ar deputāta Vladimira Buzajeva nesankcionēta piketa organizēšanu.
Komisija nolēma piekrist deputāta Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mums ir pietiekami daudz laika, pārējā darba kārtība jau faktiski ir izskatīta, lai mēs šodien pavisam nopietni šajā sakarībā parunātu par šādu cilvēku kā Buzajevs Saeimā un kopumā Latvijā saukšanu pie patiesas atbildības.
Šobrīd situācija aizvien vairāk ir samilzusi un izveidojusies tāda, ka šie cilvēki neciena ne valsts Satversmi, ne valsts likumus, ņirgājas par tiem.
Nu redziet, šodien Buzajevs uzrakstījis savu paziņojumu, kurā saka: nododiet mani tiesai! Man nav vajadzīga deputāta imunitāte. Jo viņi ir pieraduši ņirgāties par likumiem, par mums visiem pārējiem, kuri grib šo valsti redzēt plaukstošu un latvisku. Viņiem tas ir pilnīgi otrādi. Es gan gribu zināt, ko Buzajevs teiks tad, kad beidzot attiecīgās valsts institūcijas, visupirms ieskaitot Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un pārējās drošību sargājošās institūcijas, beidzot saņemsies, izanalizēs šo pretvalstiski noskaņoto cilvēku rīcību un sauks pie atbildības, lūgs Saeimu izskatīt un noņemt mandātu un varbūt pat izraidīt no valsts. Pēdējais laiks mums to darīt! (Starpsaucieni: “Nelieši! Pareizi. Nodot tiesai!”). Jā, draugi mīļie! Jā, jā... Jo viņu kareivīgums, viņu draudošais tonis šeit pat no tā paša Buzajeva, kurš tikko šeit bija tribīnē... Šodien mēs dzirdējām. Viņi gandrīz vienīgie no Saeimas deputātiem nepārtraukti ir tribīnē un piekopj šo pretvalstisko politiku.
Jūs dzirdējāt šodien Plineru. Jūs dzirdējāt šodien Plineru... Viņu vēlme šodien ir visiem atlikušajiem gandrīz pusmiljonam nepilsoņu iedot pilsonību jau rīt uz brokastu laiku! (Starpsaucieni.) Jau rīt uz brokastu laiku!
Un viņš jau draudēja, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās balsošot visi, arī Saeimas vēlēšanām viņš jau aicina… viņu musinošā attieksme, šo cilvēku, pret valsti, pret valsts valodas mācīšanos, un nerunāt valsts valodā – latviski – ir saklausīta no šo cilvēku puses, vismaz no šī pusmiljona puses. Un valsts faktiski ir iegrimusi atpakaļ situācijā, kurā mēs bijām pirms piecpadsmit gadiem, – valstī vairs nerunā latviešu valodā. Visi šie, šīs krieviskās firmas, es jau esmu teicis kādreiz no Saeimas tribīnes, kuru ir simtiem un tūkstošiem, tā ir... tās ir simtās, tūkstošās saliņas valstī, kur ir Krievija. Tie ir Krievijas atbalsta punkti! (Starpsaucieni.) Tur latviski jūs nedzirdēsiet nevienu vārdu. Vienīgi atskaites attiecīgām valsts institūcijām sagatavo latviešu valodā. (Starpsaucieni.)
Mēs vakar frakcijā klausījāmies Valsts valodas centra vadību. Viņi skaidri un gaiši pateica, ka, piemēram, “Latvijas dzelzceļš”... “Latvijas dzelzceļā” neoficiāli par pirmo valsts valodu ir pasludināta krievu valoda. Tur runā tikai krieviski. Bet šādu vietu kā “Latvijas dzelzceļš” ir desmitiem un simtiem, draugi mīļie!
Un tādēļ es šodien jums atgādinu, ka ir pēdējais laiks mums, Saeimas deputātiem, prasīt attiecīgām institūcijām, lai beidzot analizē šo pretvalstiski noskaņotā cilvēku darbību un sauc viņu pie atbildības. Jo, ja mēs tā klusēsim, ja mēs tā gaidīsim, tad nonāksim ārkārtīgi nepatīkamā situācijā...
Sēdes vadītājs.
Laiks!
P.Tabūns.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis. (Starpsaucieni.)
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Dobeļa kungs! Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Par necienīgu izturēšanos un nepamatotām apsūdzībām pret tādu pašu tautas ievēlētu deputātu es lūdzu Saeimai nolemt un liegt Tabūna kungam runāt uz sešām sēdēm!
Sēdes vadītājs.
Golubova kungs, jums nav tādu tiesību!
Lūdzu, turpināsim debates! Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Redziet, nav jau patīkami, ja Saeimas deputātam ir jālemj par cita Saeimas deputāta, it kā sava kolēģa, sodīšanu. Bet reizēm tomēr tas ir patīkami.
Runāsim par šo tiešo gadījumu. Katram no mums, protams, ir tiesības uz sava viedokļa izteikšanu. Bet pavisam kaut kas cits ir – nevis izteikt savu viedokli, bet darboties ar tieksmi izraisīt nekārtības. Un tas ir pavisam kaut kas cits. Jo Rīgas pilsētas 44.vidusskolas slēgšana bija tīri tehniska procedūra. Šī skola vairs nebija spējīga pastāvēt, tur nebija skolēnu. Un šo procedūru saistīt ar politisku izākstīšanos labākajā gadījumā var nosaukt par lētticīgu muļķību.
Taču es domāju, ka tas bija kaut kas vairāk: tā bija apzināta provokācija. Tātad, pārkāpēj Buzajev, jūs jau politiski esat slikti uzvedies! Bet diemžēl jūs esat demonstrējis arī vājas juridiskās zināšanas, nespēju loģiski sekot pats saviem izteikumiem.
Lūdzu, piemēri, ko jūs sakāt. Savā paziņojumā deputāts Buzajevs paziņo, ka, lūk, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.pants: “Pieteikumu pašvaldībai nav jāiesniedz par piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti.”
Tas pats pārkāpējs Buzajevs citā dokumentā, kas saucas “Pārkāpēja paskaidrojums”, uzraksta: “Es nenoliedzu, ka organizēju piketu.” Tātad par draugu man jūs ir grūti nosaukt. Jāsaka tā: “Mīļais pārkāpēj! Jūs tomēr nezināt, ko viena roka dara un ko pēc tam dara otra roka.”
Par ko tas liecina? Tas liecina, ka jūsu vēlēšanās ir rīkoties politiski un galīgi nedomāt par to būtību, par ko būtu jādomā. Jūs kļuvāt apmāts, un jūs vairs nesapratāt, ko jūs rakstāt. Un nolieciet pats šos divus dokumentus sev priekšā un pastudējiet! Jūs tūlīt nāksiet tribīnē. Pēc jums es atkal nākšu. Lūk, jo jūs noteikti atkal kaut ko ... (Zālē troksnis.) kaut ko jocīgu pateiksiet. Tā jau ir tā lieta, ka jūsu pusē vienkārši nav taisnības. Un labāk, lai mums nevajadzētu šādus jautājumus šeit, Saeimā, izskatīt.
Bet, tā kā pārkāpējs Buzajevs ir Saeimas deputāts, citas vietas nav! Ja jau jūs gribat rādīt piemēru kādam kā deputāts, tad nepārkāpiet likumus! Jūs taču tos pārkāpjat! Un par to jau ir tā runa. Un nenāciet un nerunājiet te par cilvēktiesībām un par kaut kādām tur demokrātijām un par daudz ko citu! Jūsu demokrātija bija uz Maskavas biedrības nama jumta. Tā bija jūsu demokrātija. Tur jūs varējāt stāvēt uz jumta un sūdzēties Krievijas prezidentam par drausmīgo dzīvi Latvijā.
Kā par brīnumu šoreiz Krievijas televīzija par jums izņirgājās. Acīmredzot pat tiem jau ir kāds sariebis par daudz ar savu neprofesionālo attieksmi pret notikumiem.
Lūk! Līdz ar to pārkāpējs Buzajevs kā pārkāpējs ir uzvedies. Un man nekas cits neatliek, kā pārkāpēja sodīšanai piekrist.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nestāvētu šeit jūsu priekšā tribīnē, ja Saeima pieņemtu PCTVL frakcijas piedāvātos grozījumus Kārtības rullī. Proti, ja deputāts vēlas stāties tiesas priekšā, tad šo viņa vēlēšanos apmierinātu tieši Mandātu un iesniegumu komisija.
Bet, ja jūs neesat tam piekrituši un mans godīgais vārds kārtējo reizi tiks “skalots” radio tiešajā ēterā, esmu spiests izskaidrot, kas tad notika 12.jūlijā pie Rīgas domes ēkas.
Šajā dienā un stundā domē notika ārkārtas sēde, kas bija veltīta 44.skolas slēgšanai. Šī skola nebija krievu, bet gan divplūsmu – vēl vairāk, tā bija korekcijas skola, tātad skola potenciālo noziedznieku agrīnai labošanai. Tā atrodas Maskavas forštatē, tātad pašā “bandītiskajā Rīgas rajonā”. Valdošās koalīcijas priekšlikums bija lielisks – atņemt tikko izremontēto, mācībām lieliski pielāgoto ēku Daugavas krastā bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un atdot to ierēdņiem no izglītības sfēras, bērnus pārcelt uz kaimiņskolu, kurai lēmuma pieņemšanas brīdī pat nebija akreditētas programmas darbam ar grūti audzināmiem pusaudžiem.
Bet pašaizliedzīgos skolotājus, kuri gadiem ilgi bija ieguvuši darbā ar potenciālajiem noziedzniekiem pieredzi, vienkārši izmestu uz ielas. Atradās cilvēki, kas bija gatavi izteikt savu sašutumu, kuri atnāca pie sava deputāta. Es paziņoju viņiem, ka pieteikumu piketam nebija iespējams iesniegt, jo ārkārtas sēdes dienu un laiku izvēlas personīgi domes priekšsēdētājs, bet opozīcijas deputātiem to paziņo diennakti pirms tam. Tad es arī uzņēmos visu uz sevi, tajā skaitā no savas kabatas samaksāju par plakātu ar lozungu – “Lieciet mierā 44. skolu!”, kā arī ar paša sacerētām divrindu vārsmām, kuras precīzi nevar pārtulkot latviski un krieviski skan sekojoši: Ņet – zakrivateļam školi korrekciji, da – deputatskih mozgov dezinfekciji...
Starp citu, naudu par...

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, lūdzu, runājiet valsts valodā!
V.Buzajevs.
...Jā, protams, tas viss ar latīņu burtiem būs publicēts “Latvijas Vēstnesī”.
Starp citu, naudu par plakātu es nodevu no rokas rokā tieši Saeimas vestibilā. Žēl, ka tolaik visi Drošības policijas darbinieki vasaras vidū bija atvaļinājumā. Citādi “smirdošā” telekompānija LNT būtu translējusi šo sižetu kā gada galveno sensāciju, kā viņa to jau bija izdarījusi gadījumos ar kolēģiem Plineru, Tolmačovu… un Kotovu.
Cienījamie kolēģi! Manos deputāta pienākumos neietilpst tas, lai es lasītu Dobeļa un Tabūna kungiem lekciju jurisprudences un latviešu valodas gramatikas jomās. Bet tomēr es atzīmēšu, ka Satversmes 103.pants skan šādi: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.” Vārdkopa “iepriekš pieteiktu” attiecas tikai uz sapulcēm un gājieniem, bet nevis uz piketiem.
Šāda atšķirīga attieksme pret dažādiem publisko pasākumu veidiem tiek konkretizēta likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Proti, pieteikums nav jāiesniedz par piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti. Vārds “vai” minētajā gadījumā nozīmē, ka ar pašvaldību nevajag saskaņot gan stihisku piketu, gan iepriekš publiski neizsludinātu, Dobeļa kungs.
Un es ceru to pierādīt tiesā un radīt precedentu, lai arī citu līdzīgu piketu dalībnieki netiktu pakļauti tiesas vajāšanai.
Aizvakar es kā juridiskais pārstāvis vinnēju kopā ar Plinera kungu tiesas prāvā pret Rīgas domi par mūsu mītiņa nesaskaņošanu, un vakar es vinnēju tāda paša veida tiesas prāvu kopā ar OKROL līdzpriekšsēdētāju Gončarovu. Un uzvarēšu arī šobrīd.
Saskaņā ar to, cienījamie kolēģi, lūdzu vienbalsīgi atbalstīt šo Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu, un es pats balsošu “par”.
Sēdes vadītāja.
Debates turpina Jakovs Pliners. (Starpsauciens: “Rīga dimd!”)
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Pirms Buzajeva kunga mēs klausījāmies Dobeļa kungu. Viņam bija savi argumenti, pamatojumi, un viņam ir tiesības uz tādiem. Bet pirms tam mēs klausījāmies Tabūna kungu – tīri, manuprāt, boļševistisku runu. Ja viņam dotu tiesības, viņš uz šodienu izveidotu “troiku”, kas bija boļševisma laikos. Viņš, bez šaubām, priekšsēdētājs, laikam paņemtu Dobeļa kungu un tālāk, es nezinu, vai Leopoldu Ozoliņu, vai Kiršteina kungu, un viņš iztiesātu visus. Tik karsti, cik karsti viņš kādreiz aizstāvēja to padomju varu šeit, Latvijā, tik karsti viņš šodien uzbruka kreisajiem deputātiem.
Ja uzdotu jautājumu, ko viņš personīgi vai viņa partija izdarīja Latvijas labā? Mēs šodien esam nabagākā valsts no visām tām, kuras pēdējā… nu, no visām desmit, kuras iestājās Eiropas Savienībā. Mūsu cilvēki dzīvo sliktāk nekā Lietuvā, nekā Igaunijā, bet starta apstākļi bija vienādi.
Un es varētu ilgi un dikti turpināt.
Likums ir augstāk par visiem, un ko sliktu lūdz Buzajeva kungs? Nobalsojiet “par”, lai tiesa izlemj. Tomēr mēs ceram, ka ne visi tiesneši ir angažēti. Tomēr ne visi tiesneši ir politizēti. Jūs mani arī nodevāt tiesai, un pagājušā gada 22.jūnijā es vinnēju savu tiesu. Es nebiju vainīgs.
Tātad neviens neņirgājas! Mēs lūdzam jūs rīkoties pēc likuma un nodot deputātu tiesai. Un nevienam nav tiesību uzbrukt citiem cilvēkiem! Tabūna kungs, kurš neciena citus, neciena arī sevi diemžēl. Diemžēl!
Attiecīgi mēs lūdzam balsot pēc savas sirdsapziņas, un lai izšķir tiesa. Tas ir viss! Un Buzajevs nav muļķīgāks par pārējiem, nav neizglītotāks par pārējiem (tomēr kā nekā – tehnisko zinātņu kandidāts), un attiecīgi viņam kā katram no mums jāatbild par savu rīcību.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Mēs taču savu kolēģi deputātu Buzajevu pazīstam kā raibu suni. Un vai jums neliekas, ka Buzajeva kungs nav pelnījis un nav tā vērts, lai mēs šeit stundām ilgi debatētu, tērētu nodokļu maksātāju naudu, jo es ticu, ka mēs nobalsosim un izdosim viņu tiesāšanai.
Es aicinu pārtraukt šīs bezjēdzīgās debates, balsot par viņa izdošanu tiesāšanai un ceru, ka tiesa nospriedīs taisnīgu sodu. (Starpsauciens: “Pareizi pateici!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka šīs debates tā ieilgs, un negribēju aizkavēt jūsu laiku. Bet kā Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim man tomēr daži teikumi jāpasaka, nesaskaņojot šo savu domu ar Dobeļa kunga domu un pievienojoties Ābiķa kungam, ka mums jābeidz šī sēde un jābalso. Taču es gribu atzīmēt to, ko deputāts Buzajevs ir uzrakstījis savā paziņojumā, jo man, kā jau es teicu, Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim, tas bija jāizlasa.
Tātad šeit viņš protestē pret klaji antikonstitucionālu rīcību, balstoties uz to, ka ar pašvaldību nevajag saskaņot divu veidu piketus: stihiskas izcelsmes, neorganizētos, un iepriekš publiski neizsludinātos. Es neesmu jurists un nevaru precīzi spriest, vai šis pikets publiski tika izsludināts vai ne, jo vairākas nedēļas iepriekš jau presē un dažādos medijos tika minēts par to, ka būs šāda demonstrācija, un tā tālāk. Vai tas ir publiski izziņots vai ne – to acīmredzot tiesa izspriedīs. Bet, kā Dobeļa kungs šeit jau atzīmēja, ne tikai vienreiz, bet divreiz Buzajevs ir minējis savā paziņojumā: “12.jūlijā es organizēju pie Rīgas domes ēkas bez saskaņošanas ar pašvaldību tātad šo piketu.” Un tālāk viņš atkal otrreiz saka: “Tieši šāda otrā veida piketu es arī organizēju pie Rīgas domes ēkas.” (Starpsauciens.)
Tātad, nu, ja... es vienkārši nesaprotu. Es apbrīnoju Buzajeva kunga milzīgās organizatoriskās un darbaspējas, vienlaicīgi strādājot par deputātu un organizējot piketus un sapulces. Bet šinī gadījumā, ja raksta šādus paziņojumus, tad vajag būt korektam līdz galam.
Tā ka es domāju, ka nu balsosim. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Katrs no mums var šeit atnākt tribīnē un pateikt: “Tie visi citi runā muļķības. Izbeigsim runāt! Balsosim!” Tur nekāda prāta nevajag. Mums te ir daži deputāti, kas vairākas saeimas šādi rīkojas. Tikai tad, kad paši aizmuldas, tad kaut kā to aizmirst. Tas tā, starp citu. Jo es nevaru piekrist tam, ka mēs vienkārši tā automātiski nobalsojam, un viss. Tā ir balsošana par Saeimas deputāta izdošanu tiesāšanai, nevis kaut kas vienkārši tāpat.
Mēs visi pazīstam te daudzus, ne tikai Buzajevu. Dažādās frakcijās dažādus elementus. Tā ka par to nav runa.
Taču es gribētu atgādināt, kā mēs šeit ilgi un dikti spriedām par Arvīda Ulmes izdošanu. Un viedokļi bija ārkārtīgi dažādi. Un es jau toreiz teicu, ka ir likuma gars un ir likuma burts. Un pārkāpējs Buzajevs ir pārkāpis likumu, kas ir skaidri fiksēts šajos dokumentos. To nevar neredzēt! Un par to ir runa!
Otrkārt. Vēl vienu reizi atkārtoju, ka 44.skolas slēgšana bija tīri tehniska problēma bez jebkāda politiska pieseguma. Un tieši šiem pārkāpējiem bija vēlme politizēt šo slēgšanu.
Un šeit ir runa tikai par to un ne par ko citu! Un es neklusēšu tādos gadījumos un mēģināšu jums par to atgādināt, lai tomēr nebūtu automātiska balsošana, skatoties uz netīru īkšķi, bet lai tomēr balsotu tā, kā cilvēks izprot to lietu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Man tikai jāpaskaidro. Pliners smagi kļūdījās, teikdams, ka es atbalstītu kaut kādas “troikas” un ka kādu taisītos sodīt.
Plinera kungs! Es neesmu ne Jankels Sverdlovs, es neesmu ne Kaganovičs, ne Šustins, kuri “troikas” izdomāja un atbalstīja. Latviešiem tas nav raksturīgi.
Es atbalstu Eiropas Savienības politiku, kura ievieš Krimināllikumā izraidīšanu, kas ir ļoti humāns veids. Es atbalstu prezidentu Putinu, kurš teica, ka krievi beidzot pievērsīs ļoti lielu uzmanību Repatriācijas likumam un no sava 100 miljardu rezerves fonda ļoti lielus līdzekļus piešķirs cilvēkiem, kas etniski un ģeopolitiski ir apmaldījušies viņiem pilnīgi svešā telpā.
Buzajeva kungs ir patīkams un simpātisks cilvēks. Plinera kungs, klausieties! Viņš ir kā cilvēks ļoti simpātisks, bet viņš ir iemaldījies Latvijā pilnīgi nepamatoti, kā jūs zināt. Un es ceru, ka pēc nākamajām vēlēšanām Latvijā tiks pieņemts likums, ka naturalizētiem pilsoņiem, kuri ir rakstījuši vai uzstājušies pret Latvijas valsts neatkarību, tiks atņemta pilsonība, kā to praktizē Lielbritānijā, kā to praktizē Vācijā. Un, kā mēs zinām, nupat to izdarīja Itālijā, kur pat 20 gadus nodzīvojušus cilvēkus izsūta ar visām ģimenēm atpakaļ uz viņu etnisko dzimteni.
Līdz ar to, Plinera kungs, jūs smagi maldījāties! Es domāju, mēs atbalstīsim civilizētu Eiropas Savienības praksi un Buzajeva kungu pavadīsim pēc nākamajām vēlēšanām atpakaļ uz viņa dzimto Žukovkas ciemu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners – otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Kolēģi! Sekojot jau Buzajeva kunga izskanējušajam lūgumam, es vēlreiz lūdzu: nobalsosim par imunitātes noņemšanu, un tiesa visu izlems!
Kiršteina kungs! Diemžēl jūs pārāk augsti par sevi domājat. Es pieminēju jūsu uzvārdu tikai, ja ... Es vismaz izteicu savu domu.
Ja Tabūna kungs veidotu to saucamo “troiku”, laikam viņš uzaicinātu vai jūs, vai Leopoldu Ozoliņa kungu (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Un es nerunāju par to, vai jūs atbalstāt vai neatbalstāt tās “troikas”. Kādreiz zaglim arī cepure deg, bet es par to vispār nerunāju.
Tātad balsosim! Kolēģi, netērēsim vismaz lieki tautas naudu! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 13, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Grozījumi Robežsardzes likumā paredz izslēgt Robežsardzes likuma 16.pantu, jo, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tajā būs noteikta visām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, tajā skaitā arī Valsts robežsardzei, noziedzīgo nodarījumu institucionālā piekritība. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Robežsardzes likuma 13.pantu, nosakot, ka viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir savas kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Bez tam likumprojekts paredz precizēt Robežsardzes likuma 37.panta pirmajā daļā lietoto terminoloģiju un 49.panta ceturtajā daļā atsauci uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Tā kā likumprojekta mērķis ir savstarpēji saskaņot visus minētos likumus, no kuriem Kriminālprocesa likumam jāstājas spēkā šā gada 1.oktobrī, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 17, atturas – 2. Lēmums pieņemts – likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš.
Komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 18, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris, un izskatīt 13.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris. izskatīšana – 13.oktobrī... ja?
J.Dalbiņš.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju”” likumprojekts paredz: terminoloģiski saskaņot likumā “Par policiju” lietotos terminus ar Kriminālprocesa likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem, izslēgt no likuma normas, kas attiecas uz Drošības policijas darbinieku sociālajām garantijām, un normas, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām.
Treškārt. Tiek redakcionāli precizēts likuma “Par policiju” 10.panta 1.daļas 9. un 12.punkts.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.septembra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt šo likumu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu!... Vienu mirkli! Deputāts Golubovs vēlas debatēt par pirmo lasījumu? Jā. Atklājam debates?
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Nu, par to, ka jūs paprasījāt bez pārtraukuma, es neesmu vainīgs, jūs paši to paprasījāt. Tā ka pusdienas jums būs kaut kur vakarā, jo mēs daudz šodien runājam.
Cienījamie kolēģi! Turpinās nenormālā situācija mūsu Saeimā, ka, atnākot uz plenārsēdi, mūsu deputāti atrod uz sava galda kaut kādus jaunus likumprojektus, kurus pat nav izlasījuši visi atbildīgās komisijas locekļi. Varbūt pat visi nelasīja tos līdz galam.
Diezgan drūma situācija. Un tagad vēl kā steidzamus jūs gribat tos pieņemt, it īpaši tādu likumprojektu kā likumprojektu “Par policiju”. Jūs gribat mainīt šeit tikai terminoloģiju, nepadomājot par to, ka, mainot terminoloģiju, no “izziņas izdarītāja” (tās izziņas tagad izdara iecirkņa inspektori, vēl kāds) uz “izmeklētāju”, izmeklētājs – tas ir kaut kas pavisam cits nekā izziņu izdarītājs. Viņam ir citas tiesības un citi pienākumi.
Un, ja jūs to negribat saprast un gribat tikai mainīt terminoloģiju, tad, atvainojos, tā ir muļķība!
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris. Izskatīšana – 13.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris. Izskatīšana – 13.oktobrī. Paldies!
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Sodu reģistra likums”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts “Sodu reģistra likums”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesību normas.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.septembra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 16, neviens atturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš.
Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas laiks – 7.oktobris. Otrajā lasījumā lūdzam izskatīt 13.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks – 7.oktobris. Izskatīšana – 13.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Grozījumi Operatīvās darbības likumā paredz tātad terminoloģisku saskaņošanu – Operatīvās darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumā un Kriminālprocesa likumā lietotajiem terminiem, precizēt Operatīvās darbības likumu, nosakot, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama ne tikai kā valsts noslēpums, bet arī kā informācija dienesta vajadzībām, iekļaut Operatīvās darbības likumā jaunu starptautiskajā praksē plaši reglamentētu operatīvās darbības pasākumu “kontrolētā piegāde”, tādējādi pilnveidojot likumdošanas jomu un veicinot starptautiskās sadarbības iespējas noziedzības apkarošanā.
Komisija iepazinās ar šo likumprojektu, apsprieda pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 20, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 7.oktobris. Izskatīt otrajā lasījumā – 13.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 7.oktobris. Izskatīšana – 13.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” nosaka īslaicīgās aizturēšanas vietas statusu, iekārtojumu, aizturēto personu turēšanas kārtību, viņu pienākumus turēšanas laikā, sadzīves apstākļus un medicīnisko aprūpi.
Komisija savā sēdē šodien likumprojektu apsprieda pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, atturas – neviens pagaidām neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Vai deputāts Aleksandrs Golubovs vēlas debatēt par pirmo lasījumu?
Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kaut gan nebija īpaši daudz laika iepazīties ar šo likumprojektu, tas ir jaunais likums, kuru grib pieņemt mūsu Saeima. Diemžēl mēs zinām, kādas kvalitātes likumprojektus mēs saņemam no Ministru kabineta, un dažreiz šos likumprojektus vajag pārstrādāt ļoti radikāli. Pagaidām es nevaru spriest par to, vai šeit vajag radikālu pārstrādi, bet šajā likumprojektā es redzu tādas normas kā, teiksim, “kameras platības nedrīkst būt mazākas”.
Es gribētu dzirdēt vai nu no Iekšlietu ministrijas, vai no atbildīgās komisijas priekšsēdētāja, vai viņš var nosaukt pašreiz kaut vienu iestādi, kurā šie normatīvi jau ir izpildīti, jo ar 1.datumu, pēc divām dienām, stāsies spēkā Kriminālprocess. Vajadzēs uzturēt visas tās normas. Tas no vienas puses.
No otras puses, lasot anotāciju, es redzu, ka tikai šim gadam vajadzēs 825 ar pusi tūkstošus latu, kaut gan tā ir it kā neliela summa, bet tās nav budžetā, es neredzu atzinumu šeit no Finanšu ministrijas. Tas ir viens atzinums, kuru es neredzu.
Un es neredzu arī, ka kopā ar šo likumu būtu iesniegts vēl viens likumprojekts – grozījumi šā gada budžetā. Ja jūs pieņēmāt šo likumu, tikai lai pieņemtu, bet nepildītu, tad, atvainojiet! Turpināsies tā prakse, ka jūs paši neko negribat darīt, bet tikai pieņemt likumus un tos nepildīt.
Par to vajag sodīt tieši jūs!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Dalbiņš.
Paldies. Nē.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 20, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris, izskatīšana – 13.oktobrī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris, izskatīšana – 13.oktobrī. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Cileviča, Ribakova, Orlova, Agešina jautājumu tieslietu ministrei “Par iespējamajiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”.
Šis jautājums tiek nodots tieslietu ministrei.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova, Vidavska, Cileviča, Jurkāna, Solovjova, Ribakova, Agešina, Bartaševiča pieprasījumu “Par nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai 2004.– 2006.gadā izpildi”.
Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Tāpat Saeimas Prezidijs informē, ka šīsdienas sēdē ir atbalstīts deputāta Breša lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.septembrī.
Līdz ar to darba kārtība ir nonākusi pie nākamā jautājuma… Nē?
Paldies. Ir laba ziņa. Darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu! Paldies.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Pirms tiek sagatavoti rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Pulksten 13.55 lūdzu ierasties komisijas telpās uz komisijas sēdi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 14.30 – uz komisijas sēdi komisijas telpās.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Valērijs Karpuškins... ir, Anatolijs Mackevičs, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs... nav, ja?... Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Saeimas sēde slēgta.