Zemkopības ministrijas dienesta informācija Nr.14.2-2/5180

Rīgā 2005.gada 3.oktobrī

Par Eiropas Komisijas lēmumu publicēšanu

Lai nodrošinātu 2005.gada 25.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.70 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību” 9.punktā noteikto, publicēt Eiropas Komisijas lēmumus par atbalsta shēmām “Atbalsts lauksaimniecības zemes uzlabošanai” un “Atbalsts kultūraugu šķirņu novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā”.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma

 

Eiropas Komisija

Viņa ekselence Artis Pabrika kungs Briselē 21.IX 2005

Ārlietu ministrs K(2005)3634

Brīvības bulvāris 36

LV-1395 Rīga

 

Par valsts atbalstu Nr.N566/2004 — Latvija

Atbalsts lauksaimniecības zemes uzlabošanai

Ministra kungs

 

1. Procedūra

(1) Ievērojot EK Līguma 88.panta 3.punktu, ar 2004.gada 9.decembra vēstuli, kura reģistrēta 2004.gada 13.decembrī, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā informēja Komisiju par shēmu “Atbalsts lauksaimniecības zemes uzlabošanai”. Papildu informācija Komisijai tika nosūtīta ar 2005.gada 21.februāra vēstuli, kura reģistrēta 2005.gada 25.februārī, ar 2005.gada 6.jūnija vēstuli, kura reģistrēta 2005.gada 6.jūnijā, ar 2005.gada 29.jūnija vēstuli, kura reģistrēta 2005.gada 29.jūnijā, un ar 2005.gada 16.augusta vēstuli, kura reģistrēta 2005.gada 23.augustā. Ar 2005.gada 29.jūnija vēstuli Latvijas iestādes atsauca to paziņojuma daļu, kas attiecās uz valsts atbalstu par augsnes kaļķošanu.

 

 

2. Apraksts

2.1. Nosaukums

(2) Atbalsts lauksaimniecības zemes uzlabošanai

 

2.2. Shēmas ilgums

(3) 2005.–2010.gads

 

2.3. Budžets

(4) Ikgadējais: 200 000 LVL (aptuveni 288 000 EUR)

Kopējais: 1 200 000 LVL (aptuveni 1 728 500 EUR)

 

2.4. Saņēmēji

(5) 501 līdz 1000 lauksaimniecības mazie un vidējie uzņēmumi

 

2.5. Mērķis

(6) Valsts ieguldījums finansējumā augsnes agroķīmiskajiem pētījumiem

 

2.6. Juridiskais pamats

(7) Shēmas juridisko pamatu veido šādi tiesību akti:

• Lauksaimniecības un lauku attīstības likums, 2004.gada 23.aprīlis;

• Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”;

• Noteikumu projekts Nr.1 “Lauksaimniecības zemes uzlabošana”.

 

2.7. Pasākuma apraksts

(8) Latvijas iestādes vēlas sniegt atbalstu lauksaimniecības augsnes agroķīmiskajai analīzei. Šīs analīzes mērķis ir augsnes kvalitātes uzlabošana un augsnes apstākļu (pH) optimizācija, saglabājot vidi un atvieglinot kvalitatīvu produktu ražošanu Latvijas Republikā.

(9) Valsts atbalsts līdz 50% jāpiešķir augsnes agroķīmiskajai izpētei, ko veic izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, izpētē ietverot augsnes paraugu ņemšanu, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju (skābums, organiskās vielas, fosfora, kālija un magnija mainīgais sastāvs) noteikšanu, rezultātu izvērtēšanu, agroķīmiskās kartes sagatavošanu un izmaksu specifikāciju.

(10) Lauku atbalsta dienests izveidos datu bāzi, kura ļaus nodrošināt to, lai netiktu pārsniegts EUR 100 000 apjoms trīs gadu laikā vai 50% no attaisnotajām izmaksām, izvēloties lielāko summu.

(11) Lauku atbalsta dienesta reģionālie lauksaimniecības departamenti izvēlas līgumdarba izpildītājus saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, kā tas noteikts Likumā par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām. Izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz noteiktas kvalitātes pakalpojumi.

(12) Katrs ieinteresētais lauksaimnieks, kurš iesniedz Lauku atbalsta dienestam zemes robežu plāna kopiju, kurā norādīta norobežotā platība, kurā ir plānots veikt augsnes agroķīmiskos pētījumus, var pretendēt uz atbalstu. Lauku atbalsta dienests ir atbildīgs par atbalsta pieteikumu apkopošanu, pretendentu atbilstības pārbaudi un atbalsta sadali. Lauku atbalsta dienests noslēdz trīspusēju līgumu ar saņēmēju un lauksaimnieka izvēlēto pakalpojumu sniedzēju, kurā noteikti nosacījumi attiecībā uz maksājumiem par augsnes agroķīmiskās analīzes pakalpojumiem un to izpildi.

 

 

3. Novērtējums

(13) Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 1.punktu ir aizliegta palīdzība, ko dalībvalsts piešķir vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(14) Šie nosacījumi šajā gadījumā ir izpildīti. Šis pasākums sniedz priekšrocības saņēmējiem. Starp Latviju un pārējām dalībvalstīm pastāv nozīmīga pārrobežu tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem.¹ Priekšrocības tiek piešķirtas ar valsts līdzekļiem, jo atbalsta pasākumu finansē ar tiešiem piešķīrumiem no dalībvalsts. Tas atbalsta lauksaimniecības uzņēmējus Latvijā. Tādējādi ir iespējams, ka tas traucē konkurenci un ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā. Tāpēc piemēro EK Līguma 87.panta 1.punktu. Tādēļ ir jāpārbauda, vai var piešķirt atkāpi no EK Līguma 87.panta 1.punktā noteiktā valsts atbalsta nesaderības principa. Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(15) Komisija uzskata, ka valsts atbalsts lauksaimniecības nozarē ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē² (turpmāk tekstā: Pamatnostādnes) vai Komisijas Regulai (EK) Nr.1/2004 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību³ (turpmāk tekstā: Regula Nr.1/2004). Šajā gadījumā ir jāpiemēro Regula Nr.1/2004, jo atbalsts ir piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr.70/2001.

(16) Atbalsta shēma, kas atbilst nosacījumiem Regulā Nr.1/2004, ir saderīga ar kopējo tirgu Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvota no Līguma 88.panta 3.punktā noteiktās paziņošanas prasības, ar noteikumu, ka ir izpildīti Regulas Nr.1/2004 3.panta nosacījumi. Tomēr Regulas 3.panta 2.punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti, jo shēmā nav skaidras atsauces uz Regulu Nr.1/2004, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, kā arī nav iesniegts Regulas Nr.1/2004 19.panta 1.punktā paredzētais informācijas kopsavilkums. Tā vietā Latvijas iestādes paziņoja atbalsta pasākumu parastajā paziņošanas kārtībā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr.659/1999, tāpēc ir vajadzīgs Komisijas novērtējums attiecībā uz shēmas atbilstību kopējam tirgum.

(17) Saskaņā ar Regulas Nr.1/2004 14.panta panta 1.punktu atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja to piešķir 2.punktā uzskaitīto tehniskā atbalsta darbību attaisnotajām izmaksām un tas atbilst 3., 4. un 5.punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(18) Attaisnotās izmaksas, par kurām ir piešķirts atbalsts, ir saskaņā ar izmaksām, kas uzskaitītas Regulas Nr.1/2004 14.panta 2.punktā (skatīt 9.punktu iepriekš).

(19) Regulas Nr.1/2004 14.panta 3.punktā ir noteikts, ka kopējā atbalsta summa, ko piešķir vienam saņēmējam, nedrīkst pārsniegt EUR 100 000 trīs gadu laika posmā vai 50% no attaisnotajām izmaksām, izvēloties lielāko summu. Attaisnotās izmaksas līdz 50% segs Latvijas iestādes, un tās nekādā gadījumā nepārsniegs EUR 100 000 trīs gadu laika posmā vai 50% no attaisnotajām izmaksām, izvēloties lielāko summu. Šis nosacījums ir izpildīts (skatīt 9.–10.punktu iepriekš).

(20) Regulas Nr.1/2004 14.panta 4.punktā ir noteikts, ka atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt. Arī šis nosacījums ir izpildīts, jo shēma ir atvērta visiem ieinteresētajiem zemes īpašniekiem un nav ierobežota jebkāda veida noteiktām grupām (skatīt 12.punktu iepriekš).

(21) Regulas Nr.1/2004 14.panta 5.punktā noteikts, ka gadījumā, ja pakalpojuma saņēmējs brīvi neizvēlas tehniskā atbalsta pakalpojuma sniedzēju, minētais izpildītājs jāizvēlas un jāatalgo saskaņā ar tirgus principiem, bez diskriminācijas, ja vajadzīgs, izmantojot konkursa procedūras, kas ir saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem, un jebkurā gadījumā, izmantojot pietiekamu reklāmu, lai atvērtu pakalpojumu tirgu konkurencei un pārskatītu piešķiršanas procedūru objektivitāti. Komisija ņem vērā Latvijas iestāžu saistības attiecībā uz to, ka ārējie pakalpojumu sniedzēji tiks izraudzīti un atlīdzināti saskaņā ar tirgus principiem, bez diskriminācijas, vajadzības gadījumā izmantojot konkursa procedūras, kas ir saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem (skatīt 11.punktu iepriekš).

(22) Ievērojot iepriekš minētos atzinumus, pasākums atbilst visiem Regulas Nr.1/2004 14.panta nosacījumiem.

 

 

4. Secinājumi

(23) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka shēma “Atbalsts lauksaimniecības zemes uzlabošanai” ir saderīga ar EK Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktu.

(24) Ja šajā vēstulē ir konfidenciāla informācija, ko nedrīkst publicēt, lūdzu, informējiet Komisiju piecpadsmit darbdienu laikā pēc vēstules saņemšanas datuma. Ja Komisija nesaņems pamatotu prasību līdz paredzētā termiņa beigām, tā uzskatīs, ka Jūs piekrītat šīs vēstules publicēšanai autentiskā valodā tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/. Jebkāda veida pieprasījums, kurā norādīta attiecīgā informācija, jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai pa faksu uz adresi:

 

 

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development

Directorate H.2

Office: Loi 130 5/128.

B-1049 Brussels

Fakss Nr: 2 2967672.42

¹ Latvijas Republikas tirdzniecība ar ES-15 2003.gadā: imports EUR 2357 miljoni, eksports EUR 1582 miljoni. Latvijas Republikas tirdzniecība ar bijušajām ES kandidātvalstīm (EU-10) 2003.gadā: imports EUR 1129 miljoni, eksports EUR 446 miljoni (avots: Eurostat).

 

² OV C 232, 12.8.2000., 19.lpp.

 

³ OV L 1, 3.1.2004., 1.–15.lpp.

Ar cieņu,

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle Mariann Fischer Boel

 

Eiropas Komisija

Viņa ekselence Artis Pabrika kungs Briselē 21.IX 2005

Ārlietu ministrs K(2005)3635

Brīvības bulvāris 36

LV–1395 Rīga

 

Par valsts atbalstu Nr. N96/2005 — Latvija

Atbalsts kultūraugu šķirņu novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

Ministra kungs

 

I. Procedūra

1) Saskaņā ar EK Līguma 88.panta 3.punktu Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība ar 2005.gada 25.februāra vēstuli, kas reģistrēta 2005.gada 2.martā, Komisijai paziņojusi programmu “Atbalsts kultūraugu šķirņu novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā”. Papildu informācija par to nosūtīta ar 2005.gada 12.maija vēstuli, kas reģistrēta 2005.gada 18.maijā, un ar 2005.gada 19.jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2005.gada 19.jūlijā.

 

 

II. Apraksts

Budžets

2) 2005.g. — LVL 30 000

2006.g. — LVL 43 450

2007.g. — LVL 43 450

Kopā: LVL 116 900 (apm. EUR 166 000)

 

Ilgums

3) Valsts atbalsts tiks piešķirts līdz 2007.gada 31.decembrim pēc tam, kad to apstiprinās Komisija.

 

Galasaņēmēji

4) No 51 līdz 100 uzņēmumi, lauksaimnieki un kultūraugu jaunu šķirņu selekcionāri.

 

Juridiskais pamats

5)

— Sēklu aprites likums (publ. “Latvijas Vēstnesī” 27.10.1999.)

— Augu šķirņu aizsardzības likums (publ. “Latvijas Vēstnesī” 17.05.2002.)

— Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumi Nr.70 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību” (publ. “Latvijas Vēstnesī” 17.02.2005.)

— Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi “Latvijas augu šķirņu kataloga nolikums”

— Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”

— Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumi “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”

— Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi “Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”

— Ministru kabineta 2003.gada 12.augusta noteikumi “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”

— Ministru kabineta 2003.gada 3.aprīļa noteikumi “Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”

 

Atbalsta programmas apraksts

6) Latvijas iestādes plāno piešķirt atbalstu pētījumiem un attīstībai, kuros konkrēti ietilpst šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana. Ar atbalstu finansēs:

— pētījumus par līdz šim parastajā lauksaimniecībā izmantoto kultūraugu reģistrēto šķirņu piemērotību bioloģiskajai lauksaimniecībai un

— jaunu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā piemērotu šķirņu selekciju.

7) Latvijas iestādes ir pārliecinātas, ka šiem projektiem ir pētniecības un attīstības iezīmes. Bioloģiskajā lauksaimniecībā šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana līdz šim nav veikta ne Latvijā, ne tās kaimiņvalstīs ar līdzīgiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana līdz šim veikta tikai parastajā lauksaimniecībā, un gadījumos, kad prasības organiskajā lauksaimniecībā atšķiras, par tai piemērotām ne vienmēr tiek atzītas šķirnes, kuru saimnieciskās īpašības novērtētas par piemērotām parastajā lauksaimniecībā. Latvijas iestādes paziņojušas, ka īpaša šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana organiskajai lauksaimniecībai nepieciešama šīs lauksaimniecības nozares ražošanas attīstībai. Turklāt Latvijas iestādes informē, ka nepieciešamību veikt īpašu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu organiskajā lauksaimniecībā atbalstījusi COST starpvaldību sadarbības satvarā Eiropas kooperācijai zinātnes un tehnikas pētījumu jomā, un 2004. – 2005.gadā ir apspriesta COST 860 – SUSVAR darba grupās.¹

8) Pieteikumus atbalsta saņemšanai kompetentajām iestādēm var iesniegt visi ieinteresētie augkopji un selekcionāri vai to pilnvarotie pārstāvji. Galasaņēmēji par iepriekš minētajiem pētījumiem bioloģiskajai lauksaimniecībai saņems valsts atbalstu līdz 100% apjomā.

9) Atbalstu piešķir vienreizēja maksājuma veidā, kura summu par kultūraugu veidu aprēķina, ņemot vērā iekārtu un instrumentu izmaksas, personāla izmaksas un vispārējās izmaksas, kas saistītas tikai ar konkrētajiem pētījumiem, piemēram, augu novērojumi dažādos augšanas apstākļos, izturības vērtēšana pret augu slimībām un kaitēkļiem, paraugu ņemšana, ražības noteikšana un iegūto datu analīze, kas nepieciešami tikai konkrētajai pētnieciskajai darbībai. Atbalsta summā var iekļaut arī citas ar pētniecisko darbību tieši saistītas izmaksas.

10) 2005.gadā par 172 šķirnēm paredzēts noteikt šādu maksu:

— 50 laukaugu šķirnes — LVL 255 par vienu šķirni,

— 15 dārzeņu šķirnes — LVL 370 par vienu šķirni,

— 16 zemeņu šķirnes — LVL 100 par vienu šķirni,

— 91 augļkoku un ogulāju šķirne — LVL 110 par vienu šķirni.

2006. – 2007.gadā par 189 šķirnēm paredzēts noteikt šādu maksu:

— 50 laukaugu šķirnes — LVL 306 par vienu šķirni,

— 32 dārzeņu šķirnes — LVL 444 par vienu šķirni,

— 16 zemeņu šķirnes — LVL 120 par vienu šķirni,

— 91 augļkoku un ogulāju šķirne — LVL 132 par vienu šķirni.

11) Atbalsts dos labumu visiem bioloģiskās lauksaimniecības interesentiem Latvijā un ārvalstīs, nekādi neietekmējot citu nozaru konkurētspēju, jo visi pētījumu rezultāti tiks publicēti plaši pieejamā Latvijas augu šķirņu katalogā. Tādējādi pētījumu rezultāti būs brīvi pieejami visiem tirgus dalībniekiem.

12) Nav paredzēts, ka pētījums varētu dot ienākumus autoratlīdzības veidā par jaunajām selekcionētajām šķirnēm. Taču gadījumam, ja pētījumos tiktu gūti kādi ienākumi, Latvijas iestādes ir devušas garantijas proporcionāli samazināt atbalsta summu.

13) Latvijas iestādes apliecinājušas, ka atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas laikā noslēgtā Nolīguma par lauksaimniecību II pielikumā “Vietējais atbalsts: pamats atbrīvojumam no samazināšanas saistībām”.

 

 

III. Novērtējums

14) Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 1.punktu nav atļauta nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

15) Konkrētajā gadījumā šie nosacījumi tiek ievēroti. Pasākums dod labumu saņēmējiem. Lauksaimniecības produkcijas ārējās tirdzniecības apjoms starp Latviju un pārējām dalībvalstīm ir nozīmīgs.² Palīdzību piešķir no valsts līdzekļiem, jo atbalsta pasākumu dalībvalsts finansē mērķdotācijas veidā. Tā rada priekšrocības saimnieciskās darbības subjektiem Latvijā. Šā iemesla dēļ tā var radīt konkurences traucējumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpēc ir spēkā EK Līguma 87.panta 1.punkts. Šā iemesla dēļ jāpārbauda, vai pieļaujama atkāpe no vispārīgā principa par valsts palīdzības nesaderību ar kopējo tirgu saskaņā ar EK Līguma 87.panta 1.punktu. Saskaņā ar EK Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktu palīdzību, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar EK Līgumu.

16) Piemērojot 87.panta 3.punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, Komisija var uzskatīt atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tā veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

Komisija uzskata, ka valsts atbalsts pētījumiem un attīstībai lauksaimniecības sektorā ir ar kopējo tirgu saderīgs, ja tas atbilst Kopienas nostādņu prasībām par valsts atbalstu pētījumiem un attīstībai,³ tās piemērojot lauksaimniecības nozarei.⁴

17) Konkrētajā gadījumā Latvijas iestādes nodrošinājušas iepriekšminēto prasību ievērošanu. Pie izmaksām, par kurām varēs saņemt atbalstu līdz 100% apmērā, pieder: personāla izmaksas, kas saistītas tikai ar konkrēto pētniecisko darbību, tādu instrumentu un iekārtu izmaksas, ko izmanto tikai konkrētā pētījuma vajadzībām un papildu vispārējās izmaksas, kas tieši radušās, veicot šīs pētniecības darbības, kā arī citas ar pētniecību tieši saistītas darbības izmaksas.

18) Attiecībā uz šo konkrēto programmu Latvijas iestādes nepieciešamos nosacījumus ir ievērojušas:

— pētījumi tiek veikti attiecīgās nozares (vai apakšnozares) vispārīgajās interesēs, pārmērīgi netraucējot konkurenci citās nozarēs (vai apakšnozarēs) (sal. 5.–6., 10.p. iepriekš);

— informācija tiek publicēta attiecīgos izdevumos, ko izplata vismaz visā valstī, izplatīšanu neierobežojot ar kādas konkrētas organizācijas biedru loku, un nodrošinot, ka visi tirgus dalībnieki, kam šis darbs varētu interesēt, viegli varēs pārliecināties, ka tas tiek vai ir ticis veikts, un darba rezultāti ir pieejami vai būs pieejami visiem interesentiem pēc to pieprasījuma. Šī informācija jāpublicē ne vēlāk kā pirms tās sniegšanas kādas atsevišķas organizācijas biedriem (sal. 10.p. iepriekš);

— darba rezultāti ir pieejami izmantošanai visiem interesentiem vienlīdzīgi, tostarp arī atbalsta galasaņēmējiem, gan attiecībā uz maksu, gan saņemšanas laiku (sal. 10.p. iepriekš);

— atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas laikā noslēgtā Nolīguma par lauksaimniecību II pielikumā “Vietējais atbalsts: pamats atbrīvojumam no samazināšanas saistībām” (sal. 12.p. iepriekš).

19) Latvijas iestādes devušas garantijas, ka atbalstu sniegs tikai ar konkrētajiem pētījumiem tieši saistītām izmaksām, un kompensācija nebūs pārmaksāta, jo izmaksas tiks atlīdzinātas ne vairāk kā līdz 100% apmērā (sal. 7.–9.p. iepriekš).

20) Latvijas iestādes bez tam apgalvo, ka gadījumā, ja pētniecības darbībās tiks gūti papildu ienākumi, tiem proporcionāli tiks samazināta atbalsta summa (sal. 10.p. iepriekš).

21) Ņemot vērā iepriekš minēto, izklāstītie pasākumi atbilst spēkā esošajiem konkurences noteikumiem un tāpēc uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu.

 

 

IV. Secinājumi

22) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka programma “Atbalsts bioloģiskajā lauksaimniecībā audzējamo kultūraugu šķirņu novērtēšanai” ir saderīga ar EK Līguma 87.panta 3.punkta c) apakšpunktu.

23) Ja šajā vēstulē ir konfidenciāla informācija, ko nedrīkst publicēt, piecpadsmit darba dienu laikā pēc vēstules saņemšanas lūdzam par to informēt Komisiju. Ja norādītajā termiņā Komisija nesaņems attiecīgu pamatotu pieprasījumu, tiks uzskatīts, ka esat piekritis šīs vēstules pilna teksta publicēšanai autentiskajā valodā internetā tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/. Jūsu pieprasījums, kurā norādīta attiecīgā informācija, jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai pa faksu uz adresi:

 

 

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development

Directorate H.2

Office: Loi 130 5/120

B-1049 Brussels

Fax No: 0032 2 2962151

¹ http://cost.cordis.lu/src/home.cfm

 

² Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības apjoms 2003.gadā: ar ES15 — imports EUR 2357 milj., eksports EUR 1582 milj.; ar ES10 — imports EUR 1129 milj., eksports EUR 446 milj. (avots: Eurostat).

 

³ Oficiālais Vēstnesis C 045, 17/02/1996, 5.–16.lpp.

 

⁴ Komisijas ziņojums, ar ko groza Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu pētījumiem un attīstībai, Oficiālais Vēstnesis C 048, 13/02/1998, 2.lpp.

Ar cieņu,

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle Mariann Fischer Boel