Strasbūrā atklās Latvijas plakātu izstādi

Latvijas Kultūras festivāla Francijā “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros 7.oktobrī Strasbūrā atklās izstādi “Plakāta māksla Latvijā 1920–1990”. Izstāde būs skatāma līdz 30.oktobrim, un paredzēts, ka darbus eksponēs arī citur Francijā jau ārpus festivāla ietvariem.

Tik plaša un daudzveidīga plakātu mākslas kolekcija ārpus Latvijas ceļo pirmoreiz. Pavisam tiks izstādīti 120 darbi. 57 tiražētie, pārsvarā litogrāfijas tehnikā tapušie, plakāti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) kolekcijas un 63 oriģinālie, autoru veidotie plakāti no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas. Izstādes kuratore – Inese Baranovska no Latvijas Mākslinieku savienības galerijas.
Sadarbības partneris Francijā – Eiropas mākslas sadarbības centrs “Apollonia”.
Ar šo izstādi Francijas skatītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja iepazīties ar Latviju, tās vēsturi un kultūru viena gadsimta garumā. Plakāts kā viens no demokrātiskākajiem mākslas veidiem, kura uzdevums vienmēr bijis uzrunāt plašas ļaužu masas, 20.gadsimta vēsturisko peripetiju laikā izvirzījās mākslas avangardā. Izstādē darbi tiek grupēti gan pēc tēmām, gan hronoloģiski un tematiski.
LNB glabājas unikāla iespiesto plakātu kolekcija, kas joprojām tiek papildināta. Tā aptver laiku no 19.gs otrās puses līdz pat mūsdienām, vecākais darbs ir datēts ar 1899.gadu. Šī kolekcija ir spilgta Latvijas politisko un sociālo pārmaiņu vizuālā liecība. Savas kolekcijas spilgtākos paraugus LNB ir apkopojusi divos kompaktdiskos: “Plakāts Latvijā. 1899–1945” un “Plakāts Latvijā. 1945–2000”.
Speciāli no LMS muzeja kolekcijas, kurā glabājas vairāk nekā 300 unikālu oriģinālo plakātu, izstādei Francijā atlasīti mākslinieciski spilgtākie un vēsturiski interesantākie 63 padomju laika plakāti. Vairāki plakāti dublēti ar analogām iespieddarbu kopijām, lai skatītājs apjaustu poligrāfiskā darba atšķirību no oriģināla.
Komplektējot izstādi, likās svarīgi parādīt plakāta mākslas attīstību 20.gadsimta sākumā, kad arī Latvijā šajā žanrā iesaistījās daudzi ievērojami modernisma mākslinieki, kā, piemēram, Romans Suta, Jānis Liepiņš, Niklāvs Strunke, Sigismunds Vidbergs, tā nodrošinot plakātu augstu māksliniecisko kvalitāti.
Savukārt Padomju Latvijas mākslas kontekstā ir būtiski apzināties plakāta progresīvo nozīmi un reizē arī tā atkarību no pastāvošās varas ideoloģijas. Īpaša mākslinieciskā nozīme šajā laikā ir kultūrai veltītajiem plakātiem: teātra izrādēm, mākslas izstādēm, koncertiem. Tas ir visatraisītākais, jutīgākais, mākslinieciski novatoriskākais, kas sasaucas ar progresīvajiem strāvojumiem visā sabiedrībā. Gunārs Kirke, Laimonis Šēnbergs, Ilmārs Blumbergs, Juris Dimiters, Gunārs Zemgals. Tieši viņi ienesa jaunas izteiksmes formas, kas jau 80.gados kļuva arī par politiski un sociāli asu instrumentu, kas nesaudzīgi uzbruka valdošai politiskai sistēmai, piemēram, Andra Brežes, Pētera Čivļa, Jura Dimitera, Ivara Mailīša, Ojāra Pētersona, Jura Putrāma plakāti.

“LV” informācija