Ārzemju presē

Krievu “Vremja”: Lietuvas militāristi prezidentam Valdam Adamkum darījuši zināmus izmeklēšanas komisijas apkopotos rezultātus par Krievijas iznīcinātāja SU-27 avāriju. Kā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs G.Kirkils, izmeklēšana noraidījusi versiju par “ļaunu nolūku” pilota Valērija Trojanova rīcībā un kvalificējusi notikušo kā organizatorisko, tehnisko un cilvēcisko faktoru sakritību.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Eiropas Savienībai ir jāsniedz Turcijai skaidra atbilde: vai integrācija ir iespējama vai nav. Izredzes iestāties ES var strauji paātrināt Turcijas modernizācijas procesu. Tas būs paraugs visai islāma pasaulei. Šī integrācijas loģika, kuru pēc Otrā pasaules kara sabiedrotie nolēma īstenot attiecībā uz Vāciju un Japānu, būs sekmīga arī attiecībās ar Turciju.

•

Vācu “Die Presse”: Lielbritānija ir ļoti ieinteresēta novājināt ES un tāpēc vēlas pēc iespējas drīzāk uzņemt Turciju. Ar Lielbritānijas piedalīšanos, kas būtu reducēta līdz faktiskai Turcijas līdzdalībai, ES iegūtu jaunu interesantu līdzsvaru. Rietumu pusē būtu asociētā Lielbritānija kā saite ar bijušajiem transatlantiskajiem apgabaliem – tātad ASV, kura varētu turpināt sapņot par impēriskās pasaules lielvaras statusu. Savukārt otrā pusē būtu asociētā Turcija kā saite Mazāzijas un Centrālāzijas telpā, kura piedzīvo strauju uzplaukumu un bez kuras Eiropa ekonomiskā ziņā diez vai spētu iztikt. Līdz ar to Eiropa būtu labi iekārtojusies un turklāt izvairītos no Turcijas pazemošanas.

•

ASV “The Financial Times” saistībā ar ES un Krievijas samitu vēsta: Prezidents Putins uzsver, ka Krievijas un ES attiecībās viss ir kārtībā. Tomēr Krievijas eksperts Aleksandrs Rārs domā, ka šī valsts attālinās no Rietumiem, ka attiecības kļūst vēsākas un ka Krievija ir atteikusies no mērķa integrēties Rietumos. Savukārt Krievijā uzskata, ka jaunās dalībvalstis mēģina ES noskaņot naidīgāk pret Krieviju.
Kremlis dusmojas uz Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski par viņa lomu Ukrainas “oranžās revolūcijas” laikā. Savukārt daudzi poļi un baltieši saskata atriebību Putina plānos būvēt gāzes vadu pāri Baltijas jūrai, lai gan Kremlis argumentē, ka tas ir ekonomisks projekts, un noliedz, ka vēlas radīt plaisu Vācijas un tās austrumu kaimiņu attiecībās. Maskavas spējas ietekmēt ES varētu vājināt iekšpolitiskās grūtības, kādās ir nonākuši trīs Putina tuvākie partneri – Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, Francijas prezidents Žaks Širaks un Itālijas premjers Silvio Berluskoni.

•

Vācu “Die Presse” par ES un Krievijas attiecībām raksta: Sarunas dažādu iemeslu dēļ varētu būt grūtas gan ekonomiskajos, gan politiskajos jautājumos, kā arī par savstarpējās sadarbības līguma pagarināšanu. Arī ārpolitikā nekas vairāk par vispārīgu paziņojumu nav gaidāms.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Rietumi nedrīkst atstāt baltkrievus vienus. Ir jāpalīdz opozīcijai sniegt informāciju visplašākajam Baltkrievijas iedzīvotāju lokam. Nepieciešams uzsvērt, ka viņus nepametīs vienus arī tad, kad diktators būs zaudējis un uzvaru svinēs demokrātiskā, cilvēktiesības respektējošā opozīcija.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem