![](/img/logo.png)
No pirksta izzīstā kļūda
Bija deputāti iecerējuši tik bargus sodus dzērušiem autovadītājiem, kā tas paredzēts pēdējos grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai nebija – šis jautājums vēl līdz nedēļas vidum virmoja laikrakstu lappusēs un ziņu pārraidēs. Saeimas atbilde skan – kļūdas nav ne Saeimas balsojumā, ne likuma publikācijā. Kļūdaina bijusi vien Saeimas mājaslapā publicētā 15.septembra Saeimas sēdes stenogramma.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Tā kā šis plaši apspriestais gadījums nav ne pirmais, ne vienīgais, kad kļūdu rašanās normatīvajos aktos tiek piedēvēta “Latvijas Vēstnesim”, varbūt ir lietderīgi vēlreiz paskaidrot normatīvo aktu izsludināšanas kārtību mūsu valstī un precizēt visu iesaistīto pušu atbildību, vienlaikus uzklausot komentārus un viedokļus par notikušo.
“Latvijas Vēstnesis” – likumdošanas pēdējais posms
2000.gada 23.augustā “Latvijas
Vēstnesī” tika publicēti nepareizi grozījumi Enerģētikas likumā –
tolaik Saeimas priekšsēdētājs Valsts prezidentes prombūtnes laikā
parakstīja valdības iesniegto likuma grozījumu projektu, nevis
tautas nobalsošanā atbalstīto variantu, ko bija akceptējusi arī
Saeima. Pārbaudot faktus, atklājās, ka “Latvijas Vēstnesis”
rīkojies pareizi un savas kompetences ietvaros – apritē bija
nonākuši nepareizie dokumenti, par ko atbildību uzņēmās Saeimas
atbildīgās amatpersonas. Tomēr pirmā reakcija uz kliedzošo
pārpratumu bija līdzīga pagājušās nedēļas nogalē masu medijos
tiražētajai – oficiālais laikraksts kļūdaini publicējis
likumu.
Cik lielas ir “Latvijas Vēstneša” iespējas kļūdīties, publicējot
normatīvos aktus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms neliels
ieskats Latvijas likumdošanas procesā.
Latvijā tiesības izdot likumus ir Saeimai, īpašos gadījumos arī
Ministru kabinetam un pilsoņu kopumam (tautai). Katrs likums
Saeimā tiek izskatīts trijos lasījumos; vienīgi, ja tas tiek
virzīts steidzamības kārtā, – divos lasījumos. Pēc pēdējā
lasījuma akcepta Saeimā likums tiek nosūtīts izsludināšanai
Valsts prezidentei – šajā likuma tekstā vairs nedrīkst grozīt ne
vārdu, ne pieturzīmi. Vienīgās iespējas ietekmēt pieņemta likuma
saturu ir Valsts prezidentei – nosūtot to otrreizējai
caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai. Ja Valsts prezidente
nolemj likumu izsludināt, tas tiek parakstīts un nosūtīts
(atvests) publicēšanai “Latvijas Vēstnesim”. Likums stājas spēkā
14 dienas pēc izsludināšanas, kā to paredz Satversme, vai
konkrētā datumā, kas norādīts likuma tekstā.
Savukārt Ministru kabineta noteikumus apstiprina valdība, tos
visbiežāk izstrādā nozaru ministrijas. Pēc apstiprināšanas
valdībā noteikumus paraksta nozares ministrs un valdības
vadītājs, un tie tiek nosūtīti publicēšanai oficiālajā
laikrakstā. Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā nākamajā
dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” vai konkrētā
datumā, kas norādīts noteikumu tekstā.
“Latvijas Vēstnesim” izsludināmo normatīvo aktu publicēšana ir
jānodrošina likumā noteiktā kārtībā. Ministru kabineta noteikumi
jāpublicē divu darba dienu laikā pēc to saņemšanas, likumu
izsludināšanas datums norādīts pie Valsts prezidentes parakstītā
likuma teksta.
Tiesības publicēt, ne labot
“Latvijas Vēstnesī” normatīvie
akti nonāk papīra un elektroniskā formā. Vienīgais, ko redakcijas
darbinieki ir tiesīgi darīt – papīra un elektroniskās versijas
salīdzināšana un pamanīto nesakritību novēršana, par pamatu
uzskatot papīra formātu. “Latvijas Vēstnesis” nav tiesīgs
publicēšanai saņemtajos dokumentos mainīt ne burtu.
Sākotnēji par kļūdainajiem nodēvētie grozījumi Administratīvo
pārkāpumu kodeksā “Latvijas Vēstnesī” tika saņemti 29.septembrī
pulksten 16.40. Uz Valsts prezidentes parakstītā dokumenta bija
norādīts izsludināšanas datums – 30.septembris. Tātad laikraksta
redakcijai bija jānodrošina likuma publikācija jau nākamajā
dienā, kas arī tika izdarīts. Un tas tiktu izdarīts arī tad, ja
likumā patiešām būtu bijusi kļūda, jo “Latvijas Vēstnesim” nav
nekādu tiesību apšaubīt Valsts prezidentes parakstītu
dokumentu.
Kļūdas jāmeklē un jālabo agrāk
“Latvijas Vēstnesis” ir
likumdošanas procesa sastāvdaļa, jo laikraksts tehniski nodrošina
normatīvo aktu izsludināšanu un līdz ar to spēkā stāšanos.
Nenoliedzami, arī šajā procesā iespējamas kļūdas. Taču ja
publicēts nepareizais normatīvais akts vai publikācijā
konstatētas atšķirības no Saeimas vai valdības lemtā, kļūda
jāmeklē tur, kur tā radusies, nevis tur, kur tā ieraudzīta.
Komentēt kļūdu rašanos Saeimā, par piemēru ņemot pēdējās nedēļas
notikumus, “Latvijas Vēstnesis” lūdza divām atbildīgām Saeimas
amatpersonām.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs
Kusiņš:
“Teorētiski kļūdas var rasties vienmēr, bet
praktiski to iespējamība šobrīd ir ļoti minimāla, jo katru
dokumentu Saeimā pārbauda vairāki atbildīgie darbinieki – gan
valodnieki, gan juristi. Rezultāts – pēdējos gados kļūdu likumu
publikācijās nav bijis. Kopš skandalozā gadījuma ar Enerģētikas
likumu, Juridiskajā birojā katru pieņemto likumu pārbauda divi
darbinieki, nevis viens, kā tas bija iepriekš. Ir ieviesta
pārskatāma dokumentu aprites sistēma, kas ļauj kontrolēt katru
darbinieku un viņa paveikto.
Kas attiecas uz grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā, Saeimas Juridiskajam birojam jau pirms saceltās
ažiotāžas bija zināms, ka Saeimas mājaslapā publicētā
15.septembra sēdes stenogramma atšķiras no 15.septembra sēdes
fonogrammas un ka kļūdaina ir tieši stenogramma. Tas ļāva būt
gandrīz pārliecinātiem, ka likuma grozījumu tekstā kļūdu nav. Tas
apstiprinājās arī atkārtotā Saeimas sēdes ieraksta (fonogrammas)
pārbaudē, kas notika pirmdien. Kam un kāpēc bija nepieciešams
piektdienas vakarā sacelt ažiotāžu – atbildes man nav, un to
meklēt neietilpst manā kompetencē.
Runājot par Saeimas dokumentu aprites sistēmas un līdz ar to arī
kontroles uzlabošanu, uzskatu, ka pašreizējā kārtība ir ļoti tuva
optimālajai. Protams, uzlabot var arī labu sistēmu, tikai jāpatur
prātā, ka likumu tekstu pārbaudi ir jāveic nozares speciālistiem
un Saeimas dokumentu aprites sistēmā īpaši apmācītiem cilvēkiem,
kuru rīcībā ir nepieciešamie resursi, tajā skaitā arī sēdes
fonogramma iespējamu neskaidrību noskaidrošanai.”
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks
Segliņš:
“Kļūdas nebija ne Saeimas balsojumā, ne likuma
publikācijā “Latvijas Vēstnesī”. Tā bija vienkārši liela brēka
par neko.
Runājot par dokumentu aprites sistēmu vispār – tur, kur
iesaistīti dzīvi cilvēki, kļūdas ir iespējamas vienmēr. Jautājums
ir par kļūdu identificēšanu pēc iespējas agrāk un par cēloņiem –
vai kļūdas radušās paviršības, nolaidības vai nejaušības dēļ.
Katrā konkrētā gadījumā tas būs citādi, un katrreiz atbildība
jāuzņemas tam, kura darbības rezultātā tā radusies. Uzskatu, ka
kļūdas likumdošanas dokumentos nerodas tik bieži, lai varētu
apgalvot, ka to aprites sistēma ir slikta. Domāju, ka tā šobrīd
ir optimāla, un vēl kāda papildu “sieta” ieviešana diezin vai
kaut ko būtiski mainītu. Pēdējais skaļais gadījums nav tipisks,
tas tikai pierādīja, ka kļūdas un līdz ar to problēmas nav, ja
vien kāds to nevēlas radīt. Vienlaikus varu solīt, ka kopā ar
Saeimas Juridisko biroju vēlreiz tiks pārrunāta dokumentu aprite
Saeimā un, iespējams, kaut kas tiks mainīts un uzlabots.”
Ja grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu bijuši
kļūdaini, tie “Latvijas Vēstneša” redakcijā nonāktu ar Valsts
prezidentes parakstu. Cik liela ir šāda iespējamība, atbild
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra
Kukule:
“Gadījumi, kad Valsts prezidenta kancelejā tiek
pamanītas kļūdas no Saeimas atsūtītajos likumos, ir reti, bet
tādi ir. Tas, ka šīs kļūdas tiek pamanītas, vairāk ir laimīga
nejaušība, ne sistēma. Pirmkārt, likumu pārbaude nav Valsts
prezidenta kancelejas pienākums, atbildību par tiem uzņemas
Saeima. Otrkārt, lai arī iespēju robežās cenšamies likumus
pārskatīt, kancelejai nav resursu, lai to darītu, un ļoti bieži
tam nemaz neatliek laika. Piemēram, sākotnēji par kļūdainiem
atzītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā parakstīšanai
tika atsūtīti pēdējā brīdī – burtiski pusstundu pirms došanās
valstsvizītē. Un tā notiek nereti – likumi tiek atsūtīti pēdējā
brīdī, un to ir arī ļoti daudz. Piemēram, drīz pēc Latvijas
iestāšanās Eiropas Savienībā bija jāparaksta pat 27 likumi
uzreiz.
Protams, Valsts prezidenta kanceleja apzinās savu atbildību par
likumiem, jo uz tiem tiek likts Valsts prezidentes paraksts, bet
galvenokārt par tiem ir atbildīga Saeima. Un pie pašreizējā
likumdošanas tempa un apjoma, kā arī ņemot vērā Valsts
prezidentes saspringto darba kārtību, no kļūdām diemžēl ne
vienmēr izdodas izvairīties.”
Varbūt līdzētu vienota informatīvā sistēma
Cilvēciskais faktors, liels
apjoms, specifiski teksti, saspringti laika grafiki – tās visas
ir tikpat objektīvas, cik subjektīvas lietas. Bet tās visas spēj
būt par pamatu kļūdām normatīvajos aktos, kas, laikus
nenovērstas, var radīt nopietnas sekas. Apzinoties savu atbildību
likumdošanas procesā, “Latvijas Vēstnesim” ir arī savas idejas
esošās situācijas uzlabošanā. VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes
priekšsēdētājs Ints Kalniņš:
“Viens no objektīviem iemesliem, kāpēc rodas kļūdas tiesību
aktos, – Latvijā nav vienotas normatīvo aktu aprites informatīvās
sistēmas. Pašlaik dokumentu projekti tiek gatavoti kā atsevišķi
dokumentu faili, kuru dažādu versiju vadība nav precīzi noteikta.
Tas ir iemesls tam, ka apritē tīri cilvēcisku faktoru dēļ nonāk
kļūdaina versija. Šāda versija elektroniskā formā var nonākt arī
līdz “Latvijas Vēstnesim”, rezultātā teksts uz papīra atšķiras,
un rodas problēmas.
Vienota normatīvo aktu informatīvā sistēma, kur visi dokumentu
raksturojošie dati, veiktās izmaiņas, kā arī visu darbību autori
un to veikšanas laiks tiktu fiksēti datu bāzē, neapšaubāmi
uzlabotu tiesību aktu sagatavošanas procesa kvalitāti. Dažādi
papildu rīki savukārt ļautu kontrolēt gan dokumentu projektu
attīstības progresu, gan atbilstību juridiskajai tehnikai, kā arī
novērstu normu kolīzijas. Arī “Latvijas Vēstnesim” šāda sistēma
būtu izdevīga, jo ļautu ietaupīt resursus, kas šobrīd tiek
izmantoti papīra un elektronisko versiju salīdzināšanai. Šāda
sistēma ļautu arī operatīvāk veikt laikraksta sagatavošanu, lai
iekļautos apakšuzņēmēju noteiktajos nodošanas termiņos – arī
gadījumos, kad lēmums par kāda normatīvā akta izsludināšanu tiek
pieņemts tuvu darba dienas beigām.
Skaidrs, ka šādā sistēmā jāietver vispirms lielākās normatīvo
aktu plūsmas valstī – Saeimā un Ministru kabinetā topošie
dokumenti. “Latvijas Vēstnesis” ir gatavs aktīvi darboties pie
šādas sistēmas izveides un uzturēšanas.”
Liena Pilsētniece,
“LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv