• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No pirksta izzīstā kļūda. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2005., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/118312

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ASV medicīnas eksperti: visi jāizglīto veselības jautājumos

Vēl šajā numurā

06.10.2005., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No pirksta izzīstā kļūda

Bija deputāti iecerējuši tik bargus sodus dzērušiem autovadītājiem, kā tas paredzēts pēdējos grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai nebija – šis jautājums vēl līdz nedēļas vidum virmoja laikrakstu lappusēs un ziņu pārraidēs. Saeimas atbilde skan – kļūdas nav ne Saeimas balsojumā, ne likuma publikācijā. Kļūdaina bijusi vien Saeimas mājaslapā publicētā 15.septembra Saeimas sēdes stenogramma.

PIRKSTS.JPG (9269 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tā kā šis plaši apspriestais gadījums nav ne pirmais, ne vienīgais, kad kļūdu rašanās normatīvajos aktos tiek piedēvēta “Latvijas Vēstnesim”, varbūt ir lietderīgi vēlreiz paskaidrot normatīvo aktu izsludināšanas kārtību mūsu valstī un precizēt visu iesaistīto pušu atbildību, vienlaikus uzklausot komentārus un viedokļus par notikušo.

“Latvijas Vēstnesis” – likumdošanas pēdējais posms

2000.gada 23.augustā “Latvijas Vēstnesī” tika publicēti nepareizi grozījumi Enerģētikas likumā – tolaik Saeimas priekšsēdētājs Valsts prezidentes prombūtnes laikā parakstīja valdības iesniegto likuma grozījumu projektu, nevis tautas nobalsošanā atbalstīto variantu, ko bija akceptējusi arī Saeima. Pārbaudot faktus, atklājās, ka “Latvijas Vēstnesis” rīkojies pareizi un savas kompetences ietvaros – apritē bija nonākuši nepareizie dokumenti, par ko atbildību uzņēmās Saeimas atbildīgās amatpersonas. Tomēr pirmā reakcija uz kliedzošo pārpratumu bija līdzīga pagājušās nedēļas nogalē masu medijos tiražētajai – oficiālais laikraksts kļūdaini publicējis likumu.
Cik lielas ir “Latvijas Vēstneša” iespējas kļūdīties, publicējot normatīvos aktus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms neliels ieskats Latvijas likumdošanas procesā.
Latvijā tiesības izdot likumus ir Saeimai, īpašos gadījumos arī Ministru kabinetam un pilsoņu kopumam (tautai). Katrs likums Saeimā tiek izskatīts trijos lasījumos; vienīgi, ja tas tiek virzīts steidzamības kārtā, – divos lasījumos. Pēc pēdējā lasījuma akcepta Saeimā likums tiek nosūtīts izsludināšanai Valsts prezidentei – šajā likuma tekstā vairs nedrīkst grozīt ne vārdu, ne pieturzīmi. Vienīgās iespējas ietekmēt pieņemta likuma saturu ir Valsts prezidentei – nosūtot to otrreizējai caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai. Ja Valsts prezidente nolemj likumu izsludināt, tas tiek parakstīts un nosūtīts (atvests) publicēšanai “Latvijas Vēstnesim”. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas, kā to paredz Satversme, vai konkrētā datumā, kas norādīts likuma tekstā.
Savukārt Ministru kabineta noteikumus apstiprina valdība, tos visbiežāk izstrādā nozaru ministrijas. Pēc apstiprināšanas valdībā noteikumus paraksta nozares ministrs un valdības vadītājs, un tie tiek nosūtīti publicēšanai oficiālajā laikrakstā. Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” vai konkrētā datumā, kas norādīts noteikumu tekstā.
“Latvijas Vēstnesim” izsludināmo normatīvo aktu publicēšana ir jānodrošina likumā noteiktā kārtībā. Ministru kabineta noteikumi jāpublicē divu darba dienu laikā pēc to saņemšanas, likumu izsludināšanas datums norādīts pie Valsts prezidentes parakstītā likuma teksta.

Tiesības publicēt, ne labot

“Latvijas Vēstnesī” normatīvie akti nonāk papīra un elektroniskā formā. Vienīgais, ko redakcijas darbinieki ir tiesīgi darīt – papīra un elektroniskās versijas salīdzināšana un pamanīto nesakritību novēršana, par pamatu uzskatot papīra formātu. “Latvijas Vēstnesis” nav tiesīgs publicēšanai saņemtajos dokumentos mainīt ne burtu.
Sākotnēji par kļūdainajiem nodēvētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā “Latvijas Vēstnesī” tika saņemti 29.septembrī pulksten 16.40. Uz Valsts prezidentes parakstītā dokumenta bija norādīts izsludināšanas datums – 30.septembris. Tātad laikraksta redakcijai bija jānodrošina likuma publikācija jau nākamajā dienā, kas arī tika izdarīts. Un tas tiktu izdarīts arī tad, ja likumā patiešām būtu bijusi kļūda, jo “Latvijas Vēstnesim” nav nekādu tiesību apšaubīt Valsts prezidentes parakstītu dokumentu.

Kļūdas jāmeklē un jālabo agrāk

“Latvijas Vēstnesis” ir likumdošanas procesa sastāvdaļa, jo laikraksts tehniski nodrošina normatīvo aktu izsludināšanu un līdz ar to spēkā stāšanos. Nenoliedzami, arī šajā procesā iespējamas kļūdas. Taču ja publicēts nepareizais normatīvais akts vai publikācijā konstatētas atšķirības no Saeimas vai valdības lemtā, kļūda jāmeklē tur, kur tā radusies, nevis tur, kur tā ieraudzīta.
Komentēt kļūdu rašanos Saeimā, par piemēru ņemot pēdējās nedēļas notikumus, “Latvijas Vēstnesis” lūdza divām atbildīgām Saeimas amatpersonām.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš:
“Teorētiski kļūdas var rasties vienmēr, bet praktiski to iespējamība šobrīd ir ļoti minimāla, jo katru dokumentu Saeimā pārbauda vairāki atbildīgie darbinieki – gan valodnieki, gan juristi. Rezultāts – pēdējos gados kļūdu likumu publikācijās nav bijis. Kopš skandalozā gadījuma ar Enerģētikas likumu, Juridiskajā birojā katru pieņemto likumu pārbauda divi darbinieki, nevis viens, kā tas bija iepriekš. Ir ieviesta pārskatāma dokumentu aprites sistēma, kas ļauj kontrolēt katru darbinieku un viņa paveikto.
Kas attiecas uz grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Saeimas Juridiskajam birojam jau pirms saceltās ažiotāžas bija zināms, ka Saeimas mājaslapā publicētā 15.septembra sēdes stenogramma atšķiras no 15.septembra sēdes fonogrammas un ka kļūdaina ir tieši stenogramma. Tas ļāva būt gandrīz pārliecinātiem, ka likuma grozījumu tekstā kļūdu nav. Tas apstiprinājās arī atkārtotā Saeimas sēdes ieraksta (fonogrammas) pārbaudē, kas notika pirmdien. Kam un kāpēc bija nepieciešams piektdienas vakarā sacelt ažiotāžu – atbildes man nav, un to meklēt neietilpst manā kompetencē.
Runājot par Saeimas dokumentu aprites sistēmas un līdz ar to arī kontroles uzlabošanu, uzskatu, ka pašreizējā kārtība ir ļoti tuva optimālajai. Protams, uzlabot var arī labu sistēmu, tikai jāpatur prātā, ka likumu tekstu pārbaudi ir jāveic nozares speciālistiem un Saeimas dokumentu aprites sistēmā īpaši apmācītiem cilvēkiem, kuru rīcībā ir nepieciešamie resursi, tajā skaitā arī sēdes fonogramma iespējamu neskaidrību noskaidrošanai.”
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš:
“Kļūdas nebija ne Saeimas balsojumā, ne likuma publikācijā “Latvijas Vēstnesī”. Tā bija vienkārši liela brēka par neko.
Runājot par dokumentu aprites sistēmu vispār – tur, kur iesaistīti dzīvi cilvēki, kļūdas ir iespējamas vienmēr. Jautājums ir par kļūdu identificēšanu pēc iespējas agrāk un par cēloņiem – vai kļūdas radušās paviršības, nolaidības vai nejaušības dēļ. Katrā konkrētā gadījumā tas būs citādi, un katrreiz atbildība jāuzņemas tam, kura darbības rezultātā tā radusies. Uzskatu, ka kļūdas likumdošanas dokumentos nerodas tik bieži, lai varētu apgalvot, ka to aprites sistēma ir slikta. Domāju, ka tā šobrīd ir optimāla, un vēl kāda papildu “sieta” ieviešana diezin vai kaut ko būtiski mainītu. Pēdējais skaļais gadījums nav tipisks, tas tikai pierādīja, ka kļūdas un līdz ar to problēmas nav, ja vien kāds to nevēlas radīt. Vienlaikus varu solīt, ka kopā ar Saeimas Juridisko biroju vēlreiz tiks pārrunāta dokumentu aprite Saeimā un, iespējams, kaut kas tiks mainīts un uzlabots.”
Ja grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu bijuši kļūdaini, tie “Latvijas Vēstneša” redakcijā nonāktu ar Valsts prezidentes parakstu. Cik liela ir šāda iespējamība, atbild Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule:
“Gadījumi, kad Valsts prezidenta kancelejā tiek pamanītas kļūdas no Saeimas atsūtītajos likumos, ir reti, bet tādi ir. Tas, ka šīs kļūdas tiek pamanītas, vairāk ir laimīga nejaušība, ne sistēma. Pirmkārt, likumu pārbaude nav Valsts prezidenta kancelejas pienākums, atbildību par tiem uzņemas Saeima. Otrkārt, lai arī iespēju robežās cenšamies likumus pārskatīt, kancelejai nav resursu, lai to darītu, un ļoti bieži tam nemaz neatliek laika. Piemēram, sākotnēji par kļūdainiem atzītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā parakstīšanai tika atsūtīti pēdējā brīdī – burtiski pusstundu pirms došanās valstsvizītē. Un tā notiek nereti – likumi tiek atsūtīti pēdējā brīdī, un to ir arī ļoti daudz. Piemēram, drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija jāparaksta pat 27 likumi uzreiz.
Protams, Valsts prezidenta kanceleja apzinās savu atbildību par likumiem, jo uz tiem tiek likts Valsts prezidentes paraksts, bet galvenokārt par tiem ir atbildīga Saeima. Un pie pašreizējā likumdošanas tempa un apjoma, kā arī ņemot vērā Valsts prezidentes saspringto darba kārtību, no kļūdām diemžēl ne vienmēr izdodas izvairīties.”

Varbūt līdzētu vienota informatīvā sistēma

Cilvēciskais faktors, liels apjoms, specifiski teksti, saspringti laika grafiki – tās visas ir tikpat objektīvas, cik subjektīvas lietas. Bet tās visas spēj būt par pamatu kļūdām normatīvajos aktos, kas, laikus nenovērstas, var radīt nopietnas sekas. Apzinoties savu atbildību likumdošanas procesā, “Latvijas Vēstnesim” ir arī savas idejas esošās situācijas uzlabošanā. VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājs Ints Kalniņš:
“Viens no objektīviem iemesliem, kāpēc rodas kļūdas tiesību aktos, – Latvijā nav vienotas normatīvo aktu aprites informatīvās sistēmas. Pašlaik dokumentu projekti tiek gatavoti kā atsevišķi dokumentu faili, kuru dažādu versiju vadība nav precīzi noteikta. Tas ir iemesls tam, ka apritē tīri cilvēcisku faktoru dēļ nonāk kļūdaina versija. Šāda versija elektroniskā formā var nonākt arī līdz “Latvijas Vēstnesim”, rezultātā teksts uz papīra atšķiras, un rodas problēmas.
Vienota normatīvo aktu informatīvā sistēma, kur visi dokumentu raksturojošie dati, veiktās izmaiņas, kā arī visu darbību autori un to veikšanas laiks tiktu fiksēti datu bāzē, neapšaubāmi uzlabotu tiesību aktu sagatavošanas procesa kvalitāti. Dažādi papildu rīki savukārt ļautu kontrolēt gan dokumentu projektu attīstības progresu, gan atbilstību juridiskajai tehnikai, kā arī novērstu normu kolīzijas. Arī “Latvijas Vēstnesim” šāda sistēma būtu izdevīga, jo ļautu ietaupīt resursus, kas šobrīd tiek izmantoti papīra un elektronisko versiju salīdzināšanai. Šāda sistēma ļautu arī operatīvāk veikt laikraksta sagatavošanu, lai iekļautos apakšuzņēmēju noteiktajos nodošanas termiņos – arī gadījumos, kad lēmums par kāda normatīvā akta izsludināšanu tiek pieņemts tuvu darba dienas beigām.
Skaidrs, ka šādā sistēmā jāietver vispirms lielākās normatīvo aktu plūsmas valstī – Saeimā un Ministru kabinetā topošie dokumenti. “Latvijas Vēstnesis” ir gatavs aktīvi darboties pie šādas sistēmas izveides un uzturēšanas.”

IZZISTAIS.JPG (36089 bytes)

Liena Pilsētniece, “LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!