Uzturoties valstsvizītē Gruzijā 2005.gada 4.–6.oktobrī

Tiekoties ar Gruzijas prezidentu

Klātesot Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili, trešdien, 5.oktobrī, Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi tika parakstīti trīs starpvaldību līgumi (Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par sadarbību ekonomiskajā, rūpnieciskajā, zinātniskajā un tehniskajā jomā; Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību; Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgums par gaisa satiksmi).
Prezidente, uzrunājot žurnālistus pēc tikšanās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, sacīja, ka bijusi ļoti priecīga un gandarītā šā gada maijā būt klāt Gruzijas Neatkarības dienā un redzēt to Gruzijas tautas entuziasmu, ar kādu tā raugās nākotnē un vēlas veikt reformas savā valstī. Prezidente uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var kalpot par motoru ES kaimiņattiecību iniciatīvas īstenošanai Kaukāza valstīs, par to liecina līdzšinējā Latvijas sadarbība un palīdzība konsultāciju, ekspertu un pieredzes nodošanas līmenī Kaukāza valstīm, tajā skaitā Gruzijai. “Mēs vēlamies būt jūsu advokāts, palīgs un draugs Gruzijas reformu un tālākās demokratizācijas ceļā,” sacīja prezidente. “Kamēr ES sakārto savu māju pēc referendumiem par Eiropas konstitūciju un pārdomā uzdevumus, kas tai veicami, Gruzijai ir savs darbs, kas jādara, savas reformas, kas jāveic, lai stiprinātu eiropeiskās vērtības un standartus savā valstī.” Tuvojoties ES un NATO, Gruzijai vēl ir daudz īstenojamu uzdevumu, kas prasīs dažkārt sāpīgas reformas un ne tik viegli īstenojamus uzdevumus: “Taču tas ir tā vērts, to varam sacīt no savas nesenās pieredzes, lai cik arī dažbrīd bijis grūti, visas reformas ir atmaksājušās, jo Latvija šobrīd ir ES un NATO dalībvalsts.” Viņa atzīmēja, ka Latvija ir gatava Gruziju atbalstīt šajā eiropeizācijas ceļā un vienmēr veltīt uzmanību tam, lai no ES darba kārtības nenozustu jautājums par ES kaimiņattiecību iniciatīvu, par programmām un to konkrētu īstenošanu, tajā skaitā Kaukāza valstīs un Gruzijā. Viņa arī uzsvēra, ka reģiona tālākai stabilitātei un drošībai būtiski ir visu šeit valdošo konfliktu un nesaskaņu atrisināšana. Prezidente izteica cerību, ka sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām Kaukāza reģionā izdosies atrisināt visus konfliktus: “Konflikti un nesaskaņas nedrīkst ilgt mūžīgi, tie nedrīkst būt konstanti, tiem ir jārod risinājums.”
Abu prezidentu sarunā Gruzijas pārstāvji pauda arī cerību, ka Latvijas investīcijas ienāks Gruzijā, un apliecināja patiesu Gruzijas atvērtību tālākiem uzņēmējdarbības kopprojektiem ar Latviju.

Tiekoties ar Gruzijas premjerministru

Trešdien, 5.oktobrī, Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, tiekoties ar premjeru Zurabu Nogaideli, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir un būs Gruzijas draugs un stingrs atbalstītājs tās reformu un demokratizācijas procesā, kā arī eiroatlantiskās tuvināšanās centienos. Prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību programma ir būtiskākais ietvars, kādā šobrīd notiek Gruzijas reformu process, tuvojoties ES vērtību telpai, un katrai valstij, kas vēlas pārņemt šīs vērtības un principus, ir jāiet noteikts reformu ceļš. Pēc prezidentes sacītā, Latvija vienmēr ir bijusi pārliecināta par Gruzijas spēju tuvināties eiroatlantiskajai telpai un patur šo drošību, kā arī iedrošina Gruziju veikt visas tālākās nepieciešamās reformas.
Gruzijas premjerministrs ar pateicību atzīmēja, ka Latvija vienmēr ir principiāli atbalstījusi Gruziju tās centienos un palīdzējusi gan morālā, gan praktiskā ziņā. Runājot par sadarbības programmām ar NATO, Gruzijas pārstāvji pauda cerību, ka Gruzija jau drīzumā būtu gandarīta saņemt rīcības plānu dalībai NATO, lai apliecinātu, ka ir izlēmīga turpmāko nepieciešamo NATO integrācijas uzdevumu veikšanā.
Daudz uzmanības sarunā tika veltīts Baltijas un Melnās jūras sadarbībai. Sarunā bija klāt arī Latvijas ekonomikas ministrs un satiksmes ministrs, kā arī atbilstošie Gruzijas ministri, un tikšanās laikā tika apspriesti veidi, kā izvērst praktisku sadarbību transporta un enerģētikas jomā starp Baltijas un Melno jūru.
Runājot par sadarbību kultūrā, būtiski ir tas, ka Latvija bija pirmā valsts, kas atsaucās uz nepieciešamību palīdzēt Gruzijai pēc traģiskā ugunsgrēka, kurā nodega Gruzijas kinoarhīvi. Gruzija pauda pateicību Latvijai, ka divi eksperti jau ir varējuši viesoties Latvijā un sākt darbu pie tā, lai Latvijā esošās gruzīnu filmu kopijas ar laiku varētu tikt nodotas Gruzijai.

Tiekoties ar Gruzijas parlamenta vadītāju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 5.oktobrī, tiekoties ar Gruzijas parlamenta vadītāju Nino Burdžanadzi, uzsvēra, ka Latvija, sniedzot savu padomu un reformu pieredzi Gruzijai, ir gatava mācīties arī

no Gruzijas sasniegumiem un dinamiskās attīstības.
Nino Burdžanadze sacīja, ka Gruzijas iedzīvotāji ar lielu siltumu atceras Valsts prezidentes kā īpašās Gruzijas viešņas vizīti Gruzijā tās Nacionālās dienas svētkos šā gada maijā: “Mēs ļoti augstu novērtējam jūsu īpašo uzmanību Gruzijai. Jūs bijāt mūsu īpašā viešņa Nacionālajā dienā, un mēs vienmēr atcerēsimies jūsu draudzības un izpratnes pilno attieksmi pret mūsu valsti un tās centieniem.”
Sarunā, kurā piedalījās arī Gruzijas parlamenta pozīcijas un opozīcijas pārstāvji, prezidente uzsvēra parlamenta lomu demokrātiskā valstī, kam ir būtiska loma valsts drošības un labklājības garantēšanā, pielāgojot likumdošanu valsts mērķiem, vērtībām un uzdevumiem.
Nino Burdžanadze pateicās par līdzšinējo atbalstu, ko Latvijas valsts ir sniegusi Gruzijai dažādās reformās, kā arī īpaši novērtēja Latvijas parlamenta sniegto atbalstu ES likumdošanas harmonizācijas jautājumos. Parlamenta vadītāja pauda gandarījumu, ka starp abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisijām ir parakstīta vienošanās par sadarbību ES likumdošanas harmonizācijas pieredzes pārņemšanā.
N.Burdžanadze informēja prezidenti par tām pārmaiņām, kas norisinājušās Gruzijas iekšpolitikā un ārpolitikā kopš šā gada pavasara, kad prezidente viesojās Gruzijā. Tika uzsvērti gan Gruzijas centieni stiprināt tiesiskumu valstī, gan tie izaicinājumi, ar ko Gruzija saskaras drošības un labklājības nodrošināšanā. Kā īpaši vērtīgu N.Burdžanadze vērtēja Latvijas sniegto ekspertīzi NATO integrācijas jautājumā, atzīmējot, ka 2006.gada laikā Gruzija būs gatava NATO rīcības plāna saņemšanai.
Abas puses runāja arī par aktualitātēm Kaukāza reģionā, uzsverot nepieciešamību diplomātiskā ceļā pieņemt izšķirīgus lēmumus, kas novestu pie ilgstoša miera un uzplaukuma Kaukāza reģiona valstīs.
Gruzijas parlamenta vadītāja vērsa arī Latvijas prezidentes uzmanību uz to, ka visi Gruzijas politiskie spēki ir vienoti valsts ārpolitisko mērķu panākšanā – Gruzijas eiroatlantiskajā virzībā, tiecoties uz iestāšanos ES un NATO.

Valsts prezidenta preses dienests