Ārlietu ministrs
— konferencē Strasbūrā 13. oktobrī
Uzruna starptautiskajā konferencē, kas veltīta konferencei "Pasaules konference pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un neiecietību" 2000.gada 13.oktobrī
Priekšsēdētāja kungs!
Rasisms, ksenofobija un neiecietība ir pilnīgs pretstats mūsu valstu iedzīvotāju sadarbībai un integrācijai, kā arī šīs konferences rīkotājas — Eiropas Padomes — mērķiem.
Rasisma novēršanā un apkarošanā es izceltu atšķirīgus līmeņus — starptautisko, valstisko un sabiedrisko.
Runājot par pirmo līmeni, kā galvenā minama Eiropas Padome. Nodrošinot cilvēktiesību aizsardzības juridiskos pamatus un pārraugot saistību ievērošanu, kuras izriet no dalības šajā organizācijā, Eiropas Padome var dot vislielāko ieguldījumu demokrātiskas drošības nostiprināšanā Eiropā.
Tajā pašā laikā valdību spēkos ir aizsargāt visu to jurisdikcijā esošo personu tiesības. Turklāt gan valdības, gan mēs visi esam par to atbildīgi. Lai gan vairāk nekā trīsdesmit pasaules valstis vēl nav pievienojušās 1965.gada starptautiskajai konvencijai par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, es domāju, ka izvērstā kampaņa, lai pamudinātu šīs valdības ratificēt koncvenciju pirms pasaules konferences, ir viens no vienkāršiem soļiem, kas vajadzīgs, lai pastiprinātu cīņu pret rasismu.
Vienkāršas pieejas jautājumu risināšanai nebūt nav vienīgie mūsu rīcībā esošie līdzekļi. Galu galā ir daži vienkārši demokrātisko valstu sabiedrībai izvirzīto jautājumu risināšanas paņēmieni. Latvija uzskata, ka šo sarežgīto jautājumu risināšanas vispusīgai politikai jābūt uzmanības centrā.
Mēs uzskatām, ka ilgtermiņa risinājumi nav meklējami vienīgi starptautiskajos līgumos. Ilgtermiņa atbildes nevar nodrošināt tikai ar likumdošanas aktiem. Abi aspekti ir nepieciešami, taču rasismu var patiesi uzveikt, ja tos papildina efektīva politika sabiedrības līmenī.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir piekopusi politiku, ko varētu izmantot arī citur, — integrācijas politiku. Nesen šī politika ir izklāstīta konsolidētā dokumentā — valsts programmā "Sabiedrības integrācija Latvijā". Tās pamatā ir kopīgas vērtības, kultūru plurālisms un daudzveidība, kā arī cilvēktiesību ievērošana. Es uzskatu, ka tas ir pamats, kas dara iespējamu efektīvu rīcību pret rasismu un ar to saistīto neiecietību.
Integrācijas programma nosaka galvenos darbības virzienus. Daudz uzmanības ir veltīts izglītībai. Izglītība ir svarīgākais līdzeklis rasisma novēršanā. Kultūru daudzveidība ir vērtība, ko atzīst sabiedrības vairākums. Mazākumtautībām ir jābūt iespējai attīstīt savu identitāti, vienlaikus stiprinot sakarus ar citām sabiedrības grupām.
Izglītībai ir godīgi jāatspoguļo viena no galējas neiecietības formām — antisemītisms un tā galējā izpausme — holokausts, kas atstājuši dziļas rētas mūsu kontinentā. Izglītošana holokausta jautājumā ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, lai vairs nekad nepieļautu tā atkārtošanos.
Priekšsēdētāja kungs!
Latvija cer, ka šīs konferences pozitīvais rezultāts būs nākotnē vērsta un pragmatiska pieeja un uz darbību orientēti secinājumi. Mums jāizmanto kopējā pieredze, lai pilnveidotu valstu iekšpolitiku un pasaules konferencē nāktu klajā ar skaidru Eiropas viedokli.
Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs!
"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums no angļu valodas