Par Aizsardzības ministrijas nākamā gada budžetu

Vakar, 16.oktobrī, notika aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska preses konference par Aizsardzības ministrijas (AM) 2001. gada budžetu un tā izlietojuma prioritātēm.

Ģ.V.Kristovskis teica:

— Valsts aizsardzība, attīstība un finansējums ir sabiedrībai ļoti aktuāli jautājumi. Mēs esam NATO kandidātvalsts statusā, tas mums uzliek pienākumu izpildīt visas NATO prasības un panākt atbilstošu aizsardzības budžeta finansējumu. Valdība ilgstoši ir skatījusi 2001. gada aizsardzības budžetu, Aizsardzības ministrija pie tā ir strādājusi jau kopš janvāra. Aizsardzības ministrijas 2001. gada budžeta pieaugums ir 1,15% no prognozētā iekšzemes kopprodukta jeb 48,41 miljons latu. Salīdzinājumā ar 2000. gadu pieaugums ir par 12,45% jeb 5 360 742 latiem. Ciešā saistībā ar budžetu ir tapis Rīcības plāns dalībai NATO, ko mēs arī iesniedzām NATO ģenerālsekretāra vietniekam Klaibera kungam, kad viņš bija Rīgā. Mūsu iekšējie aizsardzības uzdevumi un dalība NATO ir cieši un nesaraujami saistīti.

Par aizsardzības budžeta tendencēm no 1993. līdz 2003. gadam. 2001. gadā budžets valsts aizsardzībai ir paredzēts 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jau 2003. gadā mēs ceram sasniegt 2% no IKP, ko arī pieprasa NATO. 2002. gads būs izšķirošais, kad jau izkristalizēsies, kuras valstis varētu piedalīties nākamajā paplašināšanās kārtā.

Kā NATO kandidātvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Sofijā pagājušajā nedēļā teica NATO ģenerālsekretārs, tas, kuras valstis tiks uzņemtas NATO, nebūs tikai politisks lēmums, ļoti liela, izšķiroša nozīme būs katras kandidātvalsts praktiskajai sagatavotībai. Tāpēc mēs arī esam sagatavojuši likumprojektu par valsts aizsardzības finansēšanu līdz 2003. gadam, tas ir nodots Saeimas komisijām. Mums ir jāpalielina arī administratīvā kapacitāte, lai veiksmīgi apsaimniekotu finansu līdzekļus. Mēs strādājam pie plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas sistēmas attīstības. Es domāju, ka jau 2002. gada budžets būs ar datorizētu vadības sistēmu.

Par aizsardzības budžeta sadalījumu pēc izdevumu veidiem. 2001. gadā AM administrēs budžetu 48,4 miljonu latu apjomā. Nepieaug personāla izmaksas, kā jau mēs to bijām solījuši. 2001. gadā jūtami pieaug vienību uzturēšanas izmaksas — 15,8 miljoni latu, bet nepietiekami finansu līdzekļi ir paredzēti kapitālieguldījumiem — 4,7 miljoni latu. Nākotnē visvairāk finansu tiks novirzīts tieši kapitālieguldījumiem.

Par programmu "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO". Pirmo reizi mums valdība dod budžeta plānu trīs gadus uz priekšu, tātad līdz 2003. gadam.

Tagad es gribētu sīkāk paskaidrot budžeta programmu finansējuma pieaugumu 2001. gadam. Programmai "Valsts aizsardzības vadība un administrācija" ir paredzēti 634 523 lati. Šī programma ietver piecu militāro atašeju darbības uzsākšanu, investīciju projektu Aizsardzības ministrijas informācijas darba režīma paaugstinātu prasību izpildei, ēkas drošībai, kā to pieprasa NATO eksperti. Programma paredz arī personāla paplašināšanu, jo pašlaik ministrijā strādā 138 cilvēki, citās kandidātvalstīs šis skaitlis ir 500 un pat 600. Mēs gatavojamies pieņemt darbā vēl 24 cilvēkus. Nauda ir atvēlēta arī sabiedrisko attiecību stratēģijas realizācijai — konferencēm, semināriem, informatīvajiem materiāliem. Programmai "Valsts militārā aizsardzība" ir piešķirti 3 774 064 lati. Nauda ir paredzēta Latvijas bataljona profesionalizācijai, lidaparātu resursu atjaunošanai, helikoptera Mi 8 MTV iegādei, pretgaisa aizsardzības diviziona izveidei 40 militārpersonām, gaisa spēku attīstībai, personāla skaita palielinājumam jūras spēkos, lai sekmīgi veiktu krasta novērošanas funkcijas, kā arī civilās glābšanas pasākumiem uz jūras, zemessardzes sakaru sistēmām un frekvenču menedžmentam.

Programmai "Starptautiskā sadarbība un piedalīšanās starptautiskajās operācijās" ir piešķirts 1 111 841 lats, kas paredz jaunas apakšprogrammas "Tulkošana un terminoloģija" izveidi, gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas pilnveidošanu, kā arī Tosmāres piestātnes izbūvi Liepājā. Ostas izbūve būs atbilstoša NATO prasībām, lai mēs savā ostā varētu uzņemt arī Ziemeļatlantijas alianses kuģus. Programmai "LR Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests" ir paredzēti 45 633 lati sakaru sistēmas attīstībai. Finansējuma samazinājums ir programmai "Materiāltehniskā iegāde" — 1 672 690 lati. Programmai "Mācību procesa nodrošināšana" ir piešķirti 226 748 lati. Tiks atvērts jauns mācību centrs instruktoriem Cēsīs, Sužu bataljons pāries uz Ādažiem, atbilstoši tam tiks sakārtota infrastruktūra, turpināsies darbi Liepājas Jūras spēku mācību centrā. Programmai "Veselības aizsardzība" ir piešķirti 95 126 lati medicīniskās aparatūras iegādei, programmai "Latvijas Kara muzejs" — 19 655 lati muzeja vestibila rekonstrukcijai, eksponātu iegādei un zinātniskās pētniecības darbam. Programmai "Jaunatnes militārā attīstība" ir piešķirti 88 262 lati, programmai "Remonti un celtniecība" — 665 906 lati infrastruktūras sakārtošanai vietās, kur dienē obligātā militārā dienesta karavīri, un programmai "Sociālās apdrošināšanas iemaksas" — 219 536 lati.

Tad aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atbildēja uz jautājumiem.

— Ko darīs jaunpieņemtie 24 darbinieki?

Ģ.V.Kristovskis: — Vislielākais darbinieku palielinājums būs NATO departamentā, jo NATO eksperti ir aizrādījuši par pārāk mazo administratīvo kapacitāti, tad būs vajadzīgi darbinieki sakariem ar ES drošības jautājumos, Valsts pasūtījuma nodaļā un Audita departamentā.

— Cik cilvēkus vajadzētu pieņemt perspektīvā?

Ģ.V.Kristovskis: — AM personālsastāva griesti būtu 150 cilvēki.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore