Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar Vācijas Bundestāga pārstāvjiem

Piektdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas iekšpolitisko situāciju un mūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka starp Latvijas Saeimas un Vācijas Bundestāga parlamentāriešiem izveidojusies laba sadarbība. Veiksmīgi kontakti nodibinājušies arī ar Vācijas federālo zemju landtāgiem. J.Straume pauda pārliecību, ka vizītes gaitā Bundestāga pārstāvji varēs pārliecināties par Latvijas politisko un ekonomisko procesu dinamiku, virzību uz ārpolitisko mērķu — integrācijas Eiropas Savienībā un NATO — īstenošanu. Viņš informēja, ka šonedēļ Saeimā tiks izskatīts 2001.gada valsts budžets, kurā kā viena no prioritātēm noteikta aizsardzības joma.

Vācijas Bundestāga pārstāvji savukārt sacīja, ka par Latvijas paveikto var spriest uzreiz pēc ierašanās mūsu valstī — par progresu liecina gan skaistā lidostas ēka, gan ceļš no lidostas līdz pilsētas centram. Viņi uzsvēra, ka mūsu valstij ir iespējas visdrīzākajā laikā atgūt piecdesmit okupācijas gados nokavēto.

Vācijas Bundestāga pārstāvji interesējās par Latvijas parlamenta darbību. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka parlamentā darbojas sešas frakcijas, četras no tām ietilpst arī valdošajā koalīcijā. Visas koalīcijas partijas ir vienisprātis par Latvijas nepieciešamību iespējami drīz iestāties ES un NATO; taktiskas, ne ideoloģiskas pretrunas koalīcijas partneru vidū ir jautājumos, kas saistīti ar Latvijas tautsaimniecības tālāko attīstību.

Runājot par likumdošanas saskaņošanu ar ES normām, J.Straume informēja, ka laba sadarbība šajā jautājumā izveidojusies starp valdību un Saeimu. Visas sarunu sadaļas, kas tiek pārrunātas Briselē, pirms tam izskata un akceptē Saeimas Eiropas lietu komisija. Bažas eirointegrācijas procesā rada nepietiekamā sabiedrības informēšana, jo, kā zināms, galavārds referendumā par Latvijas iestāšanos ES būs jāsaka tieši valsts pilsoņiem. Tomēr šajā virzienā vistuvākajā laikā tiks strādāts. Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka gandrīz 45% iedzīvotāju atbalsta Latvijas iestāšanos ES, bet vairāk nekā 20% cilvēku nav skaidras nostājas šajā jautājumā. Savukārt Latvijas integrāciju NATO atbalsta vairāk nekā puse — gandrīz 60% iedzīvotāju.

Tika pārrunātas arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar Krieviju, veidojot to uz abpusēja izdevīguma pamatiem. Latvijas prioritātes attiecībās ar Krieviju ir jau sagatavoto līgumu, tai skaitā arī robežlīguma, parakstīšana, sekmīgs starpvaldību komisijas darbs, parlamentāro kontaktu nostiprināšana, kā arī pārrobežu un reģionālās sadarbības veicināšana. Viņš arī pastāstīja, ka Latvija izstrādājusi sabiedrības integrācijas programmu un te lielu darbu ieguldījis parlaments, pieņemot Valsts valodas likumu, Pilsonības likuma grozījumus, kā arī Izglītības likumu. Šos likumdošanas aktus augstu novērtējušas arī Eiropas institūcijas. Latvija augstu vērtē ES dalībvalstu solidaritāti ar Latviju, noraidot pārmetumus, ko Krievija līdz šim vērsusi pret Latviju. Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību, ka ES valstis turpinās atbalstīt Latviju, ja pārmetumi no Krievijas puses turpināsies.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 13.10.2000.

Tikšanās laikā Saeimas namā: Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (attēlā pa labi) , tiekoties ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupu un Vācijas vēstnieku Latvijā Reinhardu Krausu (attēlā pa kreisi)