Rīgā 2005.gada 4.oktobrī (prot. Nr.56 21.§)
18. Narkotisko vielu atkarības slimnieku aizvietojošo ārstēšanas metodi (turpmāk — aizvietojošā ārstēšana) lieto opioīdu narkotisko vielu atkarības slimnieku (turpmāk — narkotisko vielu atkarības slimnieks) ārstēšanā.
19. Aizvietojošā ārstēšanā izmanto zāles, kuru aktīvā viela ir metadons vai buprenorfīns.
20. Narkologs var nosūtīt narkotisko vielu atkarības slimnieku uz Narkoloģijas valsts aģentūru. Narkoloģijas valsts aģentūra pieņem lēmumu par aizvietojošās ārstēšanas uzsākšanu, ja:
20.1. narkologs, izvērtējot narkotisko vielu atkarības slimnieka fizisko un psihisko veselības stāvokli un motivāciju, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētos kritērijus, pamatoti uzskata, ka narkotisko vielu atkarības slimniekam nepieciešams uzsākt aizvietojošo ārstēšanu;
20.2. narkotisko vielu atkarības slimnieks pie attiecīgā narkologa ir ārstējies vismaz sešus mēnešus.
21. Narkoloģijas valsts aģentūras izveidotais ārstu konsilijs (turpmāk — ārstu konsilijs) lemj par:
21.1. aizvietojošās ārstēšanas uzsākšanu, ja narkotisko vielu atkarības slimnieks ir grūtniece vai slimo ar HIV, AIDS, B hepatītu vai C hepatītu, sifilisu, tuberkulozi vai citām smagām hroniskām slimībām, kuru dēļ narkotisko vielu lietošanu nav iespējams pārtraukt, un ja narkotisko vielu atkarības slimnieks:
21.1.1. ir vecāks par 18 gadiem;
21.1.2. ir atkarīgs no narkotiskām vielām ne mazāk kā piecus gadus;
21.1.3. vismaz divas reizes ir nesekmīgi ārstējies;
21.2. aizvietojošā ārstēšanā izmantojamām zālēm un to dienas devu;
21.3. aizvietojošā ārstēšanā lietoto zāļu maiņu vai zāļu devas palielināšanu.
22. Pirms aizvietojošās ārstēšanas uzsākšanas noslēdz šo noteikumu 7.punktā minēto ārstniecības līgumu, kurā papildus šo noteikumu 9.punktā minētajām ziņām norāda, ka narkotisko vielu atkarības slimnieks ir saņēmis informāciju par:
22.1. aizvietojošā ārstēšanā lietoto zāļu iespējamām blaknēm;
22.2. aizvietojošās ārstēšanas ilgumu un izmaksām;
22.3. aizliegumu aizvietojošās ārstēšanās laikā lietot citas narkotiskās un psihotropās vielas vai zāles bez ārsta norīkojuma;
22.4. kritērijiem, kuru dēļ aizvietojošā ārstēšana tiek pārtraukta;
22.5. nepieciešamību aizvietojošās ārstēšanās laikā veikt analīzes.
23. Aizvietojošo ārstēšanu ar metadonu veic Narkoloģijas valsts aģentūras ambulatorajā nodaļā. Minētā nodaļa nodrošina ārstu konsilija lēmumā noteikto metadona dienas devas saņemšanu ārstniecības personas klātbūtnē.
24. Aizvietojošo ārstēšanu ar buprenorfīnu uzsāk Narkoloģijas valsts aģentūras ambulatorajā nodaļā. Minētā nodaļa nodrošina ārstu konsilija lēmumā noteikto buprenorfīna dienas devas saņemšanu ārstniecības personas klātbūtnē un narkotisko vielu atkarības slimnieka novērošanu vismaz septiņas dienas.
25. Pēc šo noteikumu 24.punktā minētā ārstēšanas kursa beigām ārstu konsilijs, ja nepieciešams, precizē buprenorfīna dienas devu un lemj par aizvietojošās ārstēšanas turpināšanu Narkoloģijas valsts aģentūrā vai vienā no šādām ārstniecības iestādēm:
25.1. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"";
25.2. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavas slimnīca";
25.3. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Straupes narkoloģiskā slimnīca";
25.4. Liepājas pilsētas domes iestādē "Liepājas pilsētas centrālā slimnīca".
26. Narkotisko vielu atkarības slimnieka aizvietojošo ārstēšanu ar buprenorfīnu turpina Narkoloģijas valsts aģentūrā vai šo noteikumu 25.punktā minētās ārstniecības iestādes ambulatorajā nodaļā vismaz 30 dienas, nodrošinot, lai ārstu konsilija lēmumā noteikto buprenorfīna dienas devu narkotisko vielu atkarības slimnieks saņemtu ārstniecības personas klātbūtnē.
27. Ja narkotisko vielu atkarības slimniekam ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa vai darbnespējas lapa, Narkoloģijas valsts aģentūras vai šo noteikumu 25.punktā minētās ārstniecības iestādes ārstējošais ārsts var pieņemt lēmumu, ka aizvietojošajā ārstēšanā lietojamo narkotisko zāļu devu izsniedz lietošanai mājās. Par zāļu izsniegšanu noformē nodošanas un pieņemšanas aktu, kā arī veic ierakstu ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē un narkotisko zāļu stingrās uzskaites žurnālā.
28. Ja narkotisko vielu atkarības slimniekam nepieciešams ārstēties citā stacionārā ārstniecības iestādē, Narkoloģijas valsts aģentūra vai šo noteikumu 25.punktā minētā ārstniecības iestāde sniedz nepieciešamo informāciju par aizvietojošo ārstēšanu, kā arī, ja nepieciešams, ar nodošanas un pieņemšanas aktu nodod stacionārajai ārstniecības iestādei narkotisko vielu atkarības slimniekam nepieciešamās aizvietojošajā ārstēšanā lietojamās narkotiskās zāles. Par zāļu nodošanu veic ierakstu narkotisko zāļu stingrās uzskaites žurnālā.
29. Narkoloģijas valsts aģentūra, šo noteikumu 25.punktā minētās ārstniecības iestādes un šo noteikumu 28.punktā minētā stacionārā ārstniecības iestāde glabā un uzskaita aizvietojošajā ārstēšanā lietojamās narkotiskās zāles un veic ierakstus slimības vēsturē, ordinācijas lapā vai ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē, kā arī narkotisko zāļu stingrās uzskaites žurnālā atbilstoši normatīvo aktu prasībām par narkotisko zāļu uzskaiti ārstniecības iestādēs.
30. Pēc šo noteikumu 24. un 26.punktā minētā ārstēšanas kursa pabeigšanas Narkoloģijas valsts aģentūra vai šo noteikumu 25.punktā minētā ārstniecības iestāde izvērtē narkotisko vielu atkarības slimnieka aizvietojošās ārstēšanas gaitu un lemj par narkotisko vielu atkarības slimnieka turpmākās aizvietojošās ārstēšanas veidu:
30.1. aizvietojošās ārstēšanas kursa turpināšanu saskaņā ar šo noteikumu 28.punktā minēto kārtību;
30.2. aizvietojošās ārstēšanas kursa turpināšanu narkologa uzraudzībā.
31. Ja tiek pieņemts šo noteikumu 30.2.apakšpunktā minētais lēmums, narkotisko vielu atkarības slimniekam izsniedz izziņu par aizvietojošās ārstēšanas kursa rezultātiem un nosūta ārstēties pie šo noteikumu 20.punktā minētā narkologa.
32. Ja narkologs var nodrošināt narkotisko vielu atkarības slimnieka pastāvīgu uzraudzību, narkologs iesniedz Narkoloģijas valsts aģentūrā rakstisku iesniegumu ar lūgumu izsniegt narkotisko vielu atkarības slimniekam buprenorfīna aizvietojošās terapijas programmas karti (turpmāk — karte). Iesniegumam pievieno šo noteikumu 31.punktā minētās izziņas kopiju un rakstisku apliecinājumu, ka turpmākajā aizvietojošās ārstēšanas laikā narkotisko vielu atkarības slimniekam tiks nodrošināta pastāvīga uzraudzība.
33. Ārstu konsilijs izvērtē narkologa iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un lemj par kartes izsniegšanu. Karti izsniedz triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Kartes derīguma termiņš ir viens gads.
34. Narkologs narkotisko vielu atkarības slimniekam, kuram izsniegta karte, uz īpašās receptes veidlapas izraksta zāles, kas satur buprenorfīnu, ambulatorai ārstēšanai ne vairāk kā septiņas dienas ilgam ārstēšanas kursam, nepārsniedzot ārstu konsilija noteikto buprenorfīna dienas devu.
35. Narkologs, kurš narkotisko vielu atkarības slimnieka ambulatorai ārstēšanai izraksta zāles, kas satur buprenorfīnu, ir atbildīgs par narkotisko vielu atkarības slimnieka pastāvīgu uzraudzību. Narkologa pienākums ir motivēt narkotisko vielu atkarības slimnieku samazināt aizvietojošajā ārstēšanā lietoto zāļu devu un izvēlēties citas ārstēšanas metodes.
36. Ja karte nozaudēta, narkologs iesniedz Narkoloģijas valsts aģentūrā rakstisku iesniegumu ar lūgumu izsniegt kartes dublikātu. Iesniegumam pievieno narkotisko vielu atkarības slimnieka paskaidrojumu par kartes nozaudēšanas iemesliem. Karti izsniedz triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
37. Ja kartes derīguma termiņš ir beidzies, tad, lai atkārtoti saņemtu karti, narkologs nosūta narkotisko vielu atkarības slimnieku uz ārstu konsiliju un sniedz ziņas par aizvietojošās ārstēšanas gaitu.
38. Narkoloģijas valsts aģentūra nodrošina:
38.1. karšu izgatavošanu saskaņā ar normatīvajos aktos par narkotisko zāļu un vielu apriti noteikto paraugu;
38.2. karšu izsniegšanu narkologam, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu;
38.3. karšu dublikātu izsniegšanu šo noteikumu 36.punktā minētajā gadījumā, pamatojoties uz narkologa rakstisku iesniegumu;
38.4. izsniegto karšu, karšu dublikātu un anulēto karšu uzskaiti;
38.5. kartes anulēšanu, ja aizvietojošā ārstēšana tiek pārtraukta;
38.6. narkotisko vielu atkarības slimnieku uzskaiti un informācijas apkopošanu par aizvietojošās ārstēšanas gaitu.
39. Ja pēc narkologa ieteikuma narkotisko vielu atkarības slimnieks piekrīt izbeigt aizvietojošo ārstēšanos, narkologs nodrošina zāļu devas samazināšanu ambulatori vai nosūta narkotisko vielu atkarības slimnieku uz Narkoloģijas valsts aģentūru vai šo noteikumu 25.punktā minētās ārstniecības iestādes stacionāro nodaļu, kur nodrošina zāļu devas samazināšanu.
40. Narkotisko vielu atkarības slimnieka aizvietojošo ārstēšanu pārtrauc, ja:
40.1. veicot analīzes, konstatē, ka narkotisko vielu atkarības slimnieks ārstēšanās laikā lieto alkoholu, citas narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles vai zāles bez ārsta norīkojuma;
40.2. narkotisko vielu atkarības slimniekam novērotas nopietnas zāļu lietošanas blaknes;
40.3. narkotisko vielu atkarības slimnieks bez attaisnojoša iemesla ilgāk par piecām dienām neierodas Narkoloģijas valsts aģentūrā vai šo noteikumu 25.punktā minētās ārstniecības iestādes ambulatorajā nodaļā vai neapmeklē narkologu norādītajā laikā;
40.4. narkotisko vielu atkarības slimnieks zāles lieto, neievērojot zāļu lietošanas instrukciju, vai izplata citām personām.
41. Narkologs un šo noteikumu 25.punktā minētā ārstniecības iestāde septiņu dienu laikā ziņo Narkoloģijas valsts aģentūrai par narkotisko vielu atkarības slimniekiem, kuriem izbeigta vai pārtraukta aizvietojošā ārstēšana."
Veselības ministrs G.Bērziņš