• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 4. oktobra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.10.2005., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/118436-noteikumi-par-eiropas-tehnisko-apstiprinajumu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.748

Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam

Vēl šajā numurā

07.10.2005., Nr. 160

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 747

Pieņemts: 04.10.2005.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.747

Rīgā 2005.gada 4.oktobrī (prot. Nr.56 2.§)

Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu un Būvniecības likuma 22.panta otro daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas tehniskā apstiprinājuma saturu un izdošanas kārtību.

2.Eiropas tehniskais apstiprinājums ir pozitīvs būvizstrādājuma tehniskais novērtējums atbilstoši paredzētajam lietošanas mērķim, kas pamatots ar būviz­strādājuma atbilstību būtiskajām prasībām būvēm, kurās to paredzēts iebūvēt. Būtiskās prasības būvēm noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”” (turpmāk — Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”).

3.Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod:

3.1.būvizstrādājumam, par kuru nav izdots harmonizētais Eiropas stan­darts, Eiropas Komisijas atzīts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālais standarts vai Eiropas Komisijas izdots mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai un kuram Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ir konstatējusi, ka standartu nevar vai vēl nevar izstrādāt;

3.2.būvizstrādājumam, kas ievērojami atšķiras no būvizstrādājumiem, par kuriem ir izdoti harmonizētie Eiropas standarti vai Eiropas Komisijas atzīti kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālie standarti;

3.3.būvizstrādājumam, par kuru Eiropas Komisija jau ir izdevusi mandātu Eiropas Standartizācijas komitejai vai Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai vai kuram Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka šādu harmonizēto Eiropas standartu var izstrādāt tikai uz Eiropas Komisijas izdota pilnvarojuma pamata un uz Eiropas Komisijas noteiktu laikposmu.

4. Ja mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai ir izsniegts, šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētie nosacījumi neizslēdz Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu būvizstrādājumam, par kuru atbilstoši šiem noteiku­miem ir izdotas Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas. Šādā gadījumā Eiropas tehniskais apstiprinājums ir derīgs līdz brīdim, kad spēkā stājas harmonizētais Eiropas standarts.

5.Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā un par Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” minēto prasību izpildi.

2. Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcija

6.Latvijā Eiropas tehnisko apstiprinājumu būvizstrādājumam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izdod Ekonomikas ministrijas pilnvarota institūcija (turpmāk — tehniskā apstiprinājuma institūcija), kura izvēlēta atklātā konkursa kārtībā.

7.Tehniskā apstiprinājuma institūcija izdod Eiropas tehnisko apstiprinājumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, ko iesniedzis ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir īpaši pilnvarots iesniegt Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasījuma iesniegumu (turpmāk — iesniedzējs).

8.Tehniskā apstiprinājuma institūcija un eksperti, kurus iesaista Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanā:

8.1.pamatojoties uz zinātniskām atziņām un praktiskām zināšanām, spēj novērtēt jauna būvizstrādājuma piemērotību lietošanai;

8.2.spēj pildīt šajos noteikumos un Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamen­tētajā sfērā” minētās prasības;

8.3.spēj pieņemt no ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju interesēm neat­karīgus lēmumus;

8.4.spēj objektīvi un pilnvērtīgi izvērtēt visu ieinteresēto pušu ieguldījumu;

8.5. ir apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību.

9.Par tehniskā apstiprinājuma institūcijas pilnvarošanu Ekonomikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai un publicē attiecīgu informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasīšana

10.Iesniedzējs var pieprasīt Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu konkrētam būvizstrādājumam, būvizstrādājumu komplektam vai būvizstrādāju­mu saimei tikai vienā Eiropas Savienības dalībvalsts pilnvarotā Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijā (turpmāk — dalībvalsts pilnvarotā ETA izdevējinstitūcija). Ja iesniedzējs ir pieprasījis izdot Eiropas tehnisko apstiprinājumu konkrētam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniedzējs nav tiesīgs pieprasīt Eiropas tehniskā apstipri­nājuma izdošanu tam pašam būvizstrādājumam, būvizstrādājumu komplektam vai būvizstrādājumu saimei tehniskā apstiprinājuma institūcijā Latvijā.

11.Pieprasot Eiropas tehnisko apstiprinājumu tehniskā apstiprinājuma institūcijā, iesniedzējs piekrīt, ka tehniskā apstiprinājuma institūcija par iesnieguma saturu informē Eiropas Komisiju, Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātu un dalībvalstu pilnvarotās ETA izdevējinstitūcijas.

12.Iesniedzējs pirms iesnieguma iesniegšanas var pieprasīt no tehniskā apstiprinājuma institūcijas šādu rakstisku informāciju:

12.1.Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanas un piešķiršanas kārtību;

12.2.laika grafiku, kas tehniskā apstiprinājuma institūcijai nepieciešams, lai veiktu konkrētā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavo­šanas un izdošanas (turpmāk — tehniskā apstiprināšana) procedūru;

12.3.tehniskās apstiprināšanas procedūras izmaksu tāmi un maksāšanas kārtību.

13.Ja attiecīgā būvizstrādājumu joma vēl nav apstiprināta kā atbilstoša Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanai vai ja būvizstrādājums atbilst šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, šo noteikumu 12.punktā minēto informāciju iesniedzējam sniedz tikai pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļā minēto kārtību ir pieņemts lēmums par iespēju izsniegt Eiropas tehnisko apstiprinājumu un tehniskā apstiprinājuma institūcija par to ir informējusi iesniedzēju.

14.Iesniegumam pievieno būvizstrādājuma aprakstu, specifikācijas, rasē­jumus un testēšanas pārskatus, kuros detalizēti aprakstīts būvizstrādājums, kuram tiek pieprasīts Eiropas tehniskais apstiprinājums, un tā paredzētā izmantošana.

15. Iesniegumā norāda visas iespējamās būvizstrādājuma ražotnes un to atrašanās vietas. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina, lai tehniskā apstiprinājuma institūcijas speciālisti vai tās pilnvarotie eksperti tehniskās apstiprināšanas procesa gaitā varētu apmeklēt šīs ražotnes to darba laikā.

16.Iesniegumu (1.pielikums) iesniedz valsts valodā. Iesniegumam pievie­notos dokumentus iesniedz valsts valodā vai angļu valodā. Ja iesniegumam pievienotie dokumenti iesniegti angļu valodā, tehniskā apstiprinājuma institūcija var pieprasīt, lai iesniedzējs divu mēnešu laikā iesniedz visu vai dažu iesnie­gumam pievienoto dokumentu tulkojumus latviešu valodā. Minētie tulkojumi uzskatāmi par iesnieguma sastāvdaļu.

17.Ja iesniegums tiek pieņemts, tehniskā apstiprinājuma institūcija Admi­nistratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā apliecina iesnieguma saņemšanu un gatavību uzsākt tehniskās apstiprināšanas procedūru un uzaicina iesniedzēju slēgt līgumu par tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanu (2.pielikums).

18.Ja iesniegums tiek noraidīts, tehniskā apstiprinājuma institūcija lēmumā norāda noraidījuma iemeslu. Šādā gadījumā iesniedzējs var:

18.1. apstrīdēt tehniskā apstiprinājuma institūcijas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

18.2.iesniegt iesniegumu citas dalībvalsts pilnvarotajā ETA izdevējinstitūcijā.

19. Tehniskā apstiprinājuma institūcijai ir tiesības pieprasīt, lai iesniedzējs iesniedz dokumentus, testēšanas pārskatus, aprēķinus un citu informāciju, kas nepieciešama būvizstrādājuma tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanai un atbilstības izvērtēšanai attiecībā uz derīgumu paredzētajai izmantošanai.

20.Iesniedzējs nodrošina tehniskā apstiprinājuma institūciju un tās piln­varotos ekspertus, kas novērtē būvizstrādājumu un veic tehnisko apstiprināšanu, ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem.

21.Tehniskā apstiprinājuma institūcija ir tiesīga anulēt iesniegumu, ja divu mēnešu laikā pēc atkārtota atgādinājuma nosūtīšanas iesniedzējs neizpilda šajos noteikumos minētos pienākumus vai prasības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu.

22.Tehniskā apstiprinājuma institūcija un tās pilnvarotie eksperti nodro­šina tās informācijas konfidencialitāti, kas tiem kļuvusi zināma, izskatot iesnie­gumu un pieņemot lēmumu par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu.

4.Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un piešķiršana

23.Eiropas tehnisko apstiprinājumu izsniedz saskaņā ar:

23.1.šiem noteikumiem un Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteiku­miem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”;

23.2. Kopējiem procedūras noteikumiem Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasīšanai, kas norādīti Komisijas 1994.gada 17.janvāra lēmuma Nr.94/23/EK pielikumā;

23.3. attiecīgām vadlīnijām, norādot to numuru un nosaukumu, ja vien Eiropas tehniskais apstiprinājums saskaņā ar Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (turpmāk — Direktīva 89/106/EEK) 9.panta 2.punktu un Kopējo procedūras noteikumu 3.2.punktu netiek izsniegts bez vadlīnijām.

24.Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu pamato ar Direktīvu 89/106/EEK, būvizstrādājuma pārbaudēm, testiem un atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šī būviz­strādājuma vai būvizstrādājumu saimes vadlīnijām un Skaidrojošiem dokumentiem par Eiropas Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (turpmāk — Skaidrojošie dokumenti) (izdoti kā Eiropas Komisijas 1994.gada ziņojums 94/C 62/01 un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1994.gada 28.februārī (sērija C62, 37.sējums)).

25.Ja Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas vēl nav izdotas, Eiropas tehnisko apstiprinājumu var izdot ar atsauci uz būvizstrādājumiem izvirzītajām būtiskajām prasībām un Skaidrojošiem dokumentiem (ja būvizstrādājumu atbilstības novērtējumu ir apstiprinājušas dalībvalstu pilnvarotās ETA izdevēj­institūcijas, kas darbojas Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijā).

26.Eiropas tehniskais apstiprinājums un būvizstrādājuma CE marķējums apliecina būvizstrādājuma atbilstību būtiskajām prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” un Skaidrojošos dokumentos. Ja Eiropas tehniskajā apstiprinājumā tiek ņemti vērā un izvērtēti citi būvizstrādājuma aspekti, kas neattiecas uz būtiskajām prasībām un skar nereglamentētu jomu, šāds izvērtējums skaidri jānodala un Eiropas tehniskajā apstiprinājumā jānorāda, ka tas attiecas uz nereglamentēto jomu.

27.Eiropas tehnisko apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Šo termiņu var pagarināt šo noteikumu 6.nodaļā minētajā kārtībā.

28.Tehniskās apstiprināšanas procedūras un Eiropas tehniskā apstiprinā­juma izdošanas izmaksas saskaņā ar tāmi, kas pievienota līgumam par tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanu, sedz iesniedzējs.

4.1. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un izdošana saskaņā ar vadlīnijām

29.Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei izstrādā saskaņā ar Eiropas Komisijas izdoto mandātu.

30.Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas tehniskā apstiprinājuma institūcija izstrādā Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskās padomes izveidotās komitejas ietvaros.

31.Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijās ietver šādu informāciju:

31.1. atsauci uz atbilstošajiem Skaidrojošiem dokumentiem;

31.2.īpašās prasības attiecībā uz būv­izstrādājumam vai būvizstrādājumu sai­mei izvirzāmām būtiskajām prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”;

31.3. būvizstrādājuma testēšanas metodes;

31.4. testēšanas rezultātu novērtēšanas un dokumentēšanas metodes;

31.5. inspicēšanas un atbilstības novērtēšanas metodes atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” III, IV un VII nodaļai;

31.6. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu.

32. Pārejas laikā, ko Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācija nosaka katras konkrētās Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas projektam, lai pārbaudītu Eiropas tehniskā apstiprinājuma projekta salīdzināmību ar citu dalībvalstu pilnvaroto ETA izdevējinstitūciju izsniegtajiem Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu kopā ar tā pavaddokumentiem un testēšanas pārskatiem tehniskā apstiprinājuma institūcija nosūta atzinumu sniegšanai:

32.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām;

32.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam.

33.Atzinumus par sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīniju projektu un Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu šo noteikumu 32.punktā minētās institūcijas divu mēnešu laikā sniedz tehniskā apstiprinājuma institū­cijai un projekta izstrādātājam.

34.Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijas (arī citu dalībvalstu pilnva­roto ETA izdevējinstitūciju sagatavotās vadlīnijas) pēc konsultācijām ar Būvnie­cības pastāvīgo komiteju tehniskā apstiprinājuma institūcija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

35.Sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu tehniskā apstipri­nājuma institūcija nosūta izskatīšanai un atzinumu sniegšanai:

35.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām;

35.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariāts minēto projektu nosūta Eiropas Komisijai.

36.Tehniskā apstiprinājuma institūcija par izdoto un publicēto Eiropas tehnisko apstiprinājumu:

36.1.paziņo visu citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām;

36.2. publicē attiecīgu informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

36.3.pēc citu dalībvalstu pilnvaroto ETA izdevējinstitūciju pieprasījuma nosūta tām izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu apliecinošo dokumentu pilnu komplektu.

4.2. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un izdošana, ja vadlīnijas nav izdotas

37. Tehniskā apstiprinājuma institūcija, saņemot iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu vai saņemot iesniegumu pilnīgi jauna (inovatīva) būviz­strādājuma vai būvizstrādājumu saimes Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, konsultējas ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehnisko padomi, lai saskaņotu Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu šim būvizstrādājumam bez Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīniju izstrādes (atbilstoši šo noteikumu 13. un 25.punktam) un vienotos par atbilstības novērtēšanas proce­dūras pamatprincipiem.

38. Ja Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskā padome vienojas par to, ka iesniegums atbilst šo noteikumu 3.1.apakšpunktam, Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas prezidents pieprasa Eiropas Komisijai pilnvarojumu izdot Eiropas tehnisko apstiprinājumu.

39.Ja Eiropas tehniskais apstiprinājums tiek izdots saskaņā ar šo noteiku­mu 25.punktu (bez vadlīnijām), tā saturu un struktūru veido saskaņā ar Komisijas 1997.gada 22.jūlija lēmumu Nr.97/571/EK par būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgo modeli.

40. Ja Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskā padome nevar vienoties par Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas iespēju, jautāju­mu nosūta Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Izpildkomitejai. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Izpildkomiteja pieņem lēmumu par to, vai jautājums iesniedzams Eiropas Komisijā izskatīšanai Būvniecības pastāvīgajā komitejā. Tehniskā apstiprinājuma institūcija informē iesniedzēju par Būvniecības pastāvīgās komitejas pieņemto lēmumu.

41.Ja Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijā tiek panākta vieno­šanās par Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu bez vadlīnijām, tehniskā apstiprinājuma institūcija konsultējas ar citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām par pieteiktā Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanas gaitu, testēšanas programmu un būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas kārtību. Tehniskā apstiprinājuma institūcija ņem vērā citu dalībvalstu pilnvaroto ETA izdevējinstitūciju atzinumus. Ja citu dalībvalstu pilnvaroto ETA izdevējinstitūciju atzinumos izteiktos iebildumus nav iespējams ņemt vērā, domstarpības apspriež Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskās padomes un Izpild­komitejas sēdēs.

42.Ja Eiropas tehniskā apstiprinājuma iesniegums attiecas uz tādu būviz­strādājumu vai būvizstrādājumu saimi, kurai šo noteikumu 37.punktā minētā kārtība ir jau izveidota, Eiropas tehniskā apstiprinājuma izsniegšanu pamato ar jau izveidoto kārtību.

43.Pirms Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas tehniskā apstiprinā­juma institūcija sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu nosūta (ar lūgumu sniegt viedokli divu mēnešu laikā) izskatīšanai un atzinumu sniegšanai:

43.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām;

43.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam.

44.Ja šo noteikumu 43.punktā minētās institūcijas ir devušas rakstisku piekrišanu, tehniskā apstiprinājuma institūcija iesniedzējam izsniedz Eiropas tehnisko apstiprinājumu. Izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu tehniskā apstip­rinājuma institūcija izsūta visām šo noteikumu 43.punktā minētajām institūcijām.

45. Ja ar dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām šo noteikumu 43. un 44.punktā minētajā kārtībā vienoties neizdodas, jautājumu iesniedz izskatīšanai Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskajā padomē. Ja Tehniskā padome vienojas, tehniskā apstiprinājuma institūcija iesniedzējam izsniedz Eiropas tehnisko apstiprinājumu. Ja vienošanos panākt neizdodas, jautājumu izskata Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Izpildkomiteja un pieņem lēmumu par Eiropas tehniskā apstiprinājuma projekta turpmāko virzību.

5. Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšana un grozīšana

46.Ja Eiropas Komisija informē Latviju par to, ka izdotais Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām vai neno­drošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” minēto prasību izpildi, Ekonomikas ministrija atsauc izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu un informē par to tehniskā apstiprinājuma institūciju un būvizstrādājuma ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Ekonomikas ministrija par attiecīgā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu informē Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizā­cijas Sekretariātu un citu dalībvalstu pilnvarotās ETA izdevējinstitūcijas, kā arī Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašnieku.

47. Tehniskā apstiprinājuma institūcija var grozīt tikai tās izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu.

48. Grozījumus Eiropas tehniskajā apstiprinājumā izdara saskaņā ar jauna Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību (šo noteikumu 4.nodaļa), tehniskās apstiprināšanas procedūrai pakļaujot tās Eiropas tehniskā apstiprinā­juma daļas, kas tiek grozītas.

49.Izdodot grozīto Eiropas tehnisko apstiprinājumu, tehniskā apstiprinā­juma institūcija anulē esošo Eiropas tehnisko apstiprinājumu.

6. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarināšana

50.Iesniegumu Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagari­nāšanai iesniedzējs šo noteikumu 3.nodaļā minētajā kārtībā iesniedz tehniskā apstiprinājuma institūcijā vismaz sešus mēnešus pirms Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa beigām. Tehniskā apstiprinājuma institūcija pagarina tikai Latvijā izdota Eiropas tehniskā apstiprinājuma termiņu.

51.Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu var pagarināt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja vien Eiropas Komisija nav informējusi Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizāciju vai tehniskā apstiprinājuma institūciju par to, ka mainījušies nosacījumi, uz kuru pamata Eiropas tehniskais apstiprinājums sākotnēji ir izdots.

52.Iesniegumam Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarināšanai pievieno attiecīgā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijās noteiktos dokumentus.

53.Ja Eiropas tehnisko apstiprinājumu ir paredzēts izdot bez Eiropas tehniskā apstiprinājuma vadlīnijām saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļu, iesniedzamos dokumentus tehniskā apstiprinājuma institūcija nosaka pēc konsultācijām ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātu un citu dalībvalstu pilnvarotajām ETA izdevējinstitūcijām.

54.Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu pagarina saskaņā ar jauna Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību (šo noteikumu 4.nodaļa).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībval­stu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem;

2)Padomes 1993.gada 22.jūlija Direktīvas 93/68/EEK, ar kuru groza Direktīvu 87/404/EEK (vienkāršās spiedtvertnes), 88/378/EEK (rotaļlietu drošība), 89/106/EEK (būvizstrādājumi), 89/336/EEK (elektromagnētiskā savietojamība), 89/392/EEK (mašīnas), 89/686/EEK (individuālās aizsardzības līdzekļi), 90/384/EEK (neautomātiskie svēršanas instrumenti), 90/385/EEK (aktīvās implantējamās medicīniskās ierīces), 90/396/EEK (gāzveida kurināmā dedzināšanas iekārtas), 91/263/EEK (telekomunikāciju gala ierīces), 92/42/EEK (jauni ūdens sildītāji, ko kurina ar šķidro vai gāzveida kurināmo) un 73/23/EEK (elektroierīces, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās);

3)Komisijas 1994.gada 17.janvāra lēmuma Nr.94/23/EK par kopējiem procedūras noteikumiem Eiropas tehniskajam apstiprinājumam;

4)Komisijas 1997.gada 22.jūlija lēmuma Nr.97/571/EK par būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgo modeli.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā — aizsardzības ministrs E.Repše

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 8.oktobri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.747

01.JPG (115466 bytes)

Ekonomikas ministra vietā — aizsardzības ministrs E.Repše

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.747

02.JPG (78639 bytes)

Ekonomikas ministra vietā — aizsardzības ministrs E.Repše

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!