Ministru kabineta rīkojums Nr.650
Rīgā 2005.gada 5.oktobrī (prot. Nr.56 34.§)
Par koncepciju “Elektronisko iepirkumu sistēma”
1. Atbalstīt koncepcijas “Elektronisko iepirkumu sistēma” (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.
2. Noteikt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam:
3.1. sagatavot un līdz 2006.gada 2.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par valsts aģentūras “Elektronisko iepirkumu aģentūra” izveidošanu;
3.2. izstrādāt un līdz 2005.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamo tiesību aktu projektus;
3.3. sākot ar 2006.gadu, reizi gadā līdz 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs
(Ministru kabineta
2005.gada 5.oktobra rīkojums Nr.650)
Koncepcijas “Elektronisko iepirkumu sistēma”
kopsavilkums
2004.gada 27.janvārī Ministru
kabinetā pieņēma koncepciju “Informācijas tehnoloģiju izmantošana
sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā”
(prot. Nr.4 32.§). Šīs koncepcijas ietvaros tika
izveidots elektronisko iepirkumu realizācijas instruments —
elektronisko iepirkumu (e-iepirkumu) sistēma.
E-iepirkumu sistēmas izveides mērķis ir sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas, lai:
• samazinātu birokrātiju un korupcijas risku;
• paaugstinātu budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti;
• paaugstinātu atklātības un informācijas pieejamības līmeni.
Paredzams, ka sistēmas ieviešanai būs ievērojama ietekme uz valsts iepirkumu procesu kopumā. Piemēram, Eiropas Komisijas pētījumā ir novērtēts, ka e-iepirkumu sistēmas ieviešana varētu samazināt iepirkuma cenas Eiropas Savienībā par 10 %. Līdz ar to cenas samazinātos arī Latvijā, un tas ļautu valstij ievērojami ietaupīt līdzekļus.
Uz e-iepirkumu sistēmu balstītos pakalpojumus varētu piedāvāt arī privātajam sektoram, izveidojot abpusēji izdevīgus maksas pakalpojumus.
2004.gada 30.aprīlī Eiropas Savienība pieņēma divas direktīvas (DIRECTIVE 2004/18/EC OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 31 March 2004 on the coordination of procedures for the award of public works contracts, public supplycontracts and public service contracts; DIRECTIVE 2004/17/EC OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 31 March 2004 coordinating the procurement procedures of entities operating in the water, energy, transport and postal services sectors), kuras no 2006.gada 31.janvāra regulēs publiskos iepirkumus visā Eiropas Savienības teritorijā. Šo direktīvu mērķis ir nostiprināt labāko iepirkumu praksi, veltot īpašu uzmanību informācijas tehnoloģiju izmantošanai. Šajās direktīvās ir paredzēti jauni iepirkuma procesi: elektroniskās izsoles, dinamiskās iepirkumu sistēmas, kā arī jauns līgumu veids — vispārīgās vienošanās (angļu valodā — framework agreement).
Šobrīd e-iepirkumu sistēmas veidošanas 1.kārtas — e-iepirkumu sistēmas bāzes un e?kataloga izstrāde — ir pabeigta, ir iegādāta nepieciešamā infrastruktūra un notiek e-iepirkumu sistēmas izmēģinājums — elektroniskā kataloga (e-kataloga) izmantošana Finanšu ministrijas un tās pakļautības iestāžu biroja papīra un datortehnikas iepirkumos.
Koncepcijas mērķis ir saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra sēdē apstiprināto koncepciju “Informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā” piedāvāt problēmas risinājuma variantus, lai varētu pieņemt lēmumu par centralizētas iepirkumu institūcijas izveidi un tai nepieciešamo resursu piešķiršanu, paredzot, ka attiecīgā institūcija nodarbojas ar e-iepirkumiem tikai elektroniskā veidā.
Šobrīd e-iepirkumu sistēmas pārzinis un e-iepirkumu nodrošinātājs ir Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk — birojs). Šobrīd birojs pats var tikt iesaistīts e-iepirkumu procesā. Tādēļ, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un attiecīgo problēmu, nepieciešams mainīt e-iepirkumu sistēmas pārzini un organizāciju, kas nodrošina e-iepirkumu procesu.
Pēc e-kataloga izmēģinājuma praksē
tiks analizēti rezultāti un pieņemts lēmums par sistēmas darbības
jomas paplašināšanu visas valsts mērogā. Pirms
e-iepirkumu darbības jomas paplašināšanas nepieciešams skaidri
nodalīt
e-iepirkumu procesu no biroja darbības, kuram ir jāveic procesa
uzraudzība un ar to saistīto sūdzību izskatīšana.
Sekas, kas radīsies, ja netiks risinātas problēmas:
• netiks mazināta korupcija valsts un pašvaldību iepirkumos;
• netiks likvidēts interešu konflikts starp biroju — iepirkumu sūdzību izskatītāju — un biroju — e-iepirkumu sistēmas pārzini un e-iepirkumu procesa organizētāju;
• netiks racionāli izmantoti valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, būtiski samazinot iepirkuma cenas;
• netiks īstenota labākā Eiropas Savienības prakse publiskās pārvaldes iepirkumu jomā;
• netiks īstenota Ministru kabinetā 2004.gada 27.janvārī apstiprinātā koncepcija “Informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā”.
Iespējamie risinājuma varianti ir šādi:
1. Izveidot e-iepirkumu aģentūru.
2. Neveidot e-iepirkumu aģentūru.
Ieteicamais variants ir izveidot e-iepirkumu aģentūru, nododot tai biroja izstrādāto sistēmu un izmēģinājuma laikā gūto pieredzi.
Īstenojot šo variantu, ir paredzami vairāki īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi un iespējas.
E-iepirkumu sistēmas lietošanai jābūt brīvprātīgai, lai stimulētu tās kvalitatīvu attīstību un pakāpeniski sagatavotos lieliem darījumu apjomiem un lielam lietotāju skaitam.
Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nerada šķēršļus e-iepirkumu aģentūras izveidei un darbībai.
E-iepirkumu aģentūras izveidei nepieciešams piešķirt budžeta līdzekļus:
• 2006.gadā — 235000 latu;
• 2007.gadā — 544000 latu;
• 2008.gadā — 375000 latu;
• turpmākajos gados — 325000 latu gadā.
Pēc finanšu aprēķiniem, sākot ar 2009.gadu, ieguvumi no iepirkumiem elektroniskā veidā pārsniegs gan ikgadējos izdevumus, gan kopējos izdevumus no šī projekta īstenošanas sākuma.
Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs